Par apaļā galda diskusiju ar Krievijas Federācijas vēstnieku LR

2010.gada 25.martā Latgales plānošanas reģions sadarbība ar Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā rīkoja Latgales reģiona uzņēmēju apaļā galda diskusiju ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Vešņakovu. Sanāksmē piedalīsies Krievijas vēstniecības Latvijā diplomātiskā korpusa, tās Daugavpils konsulāta pārstāvji, kā arī Latgales reģiona uzņēmēji un pašvaldības.

Diskusiju atklāja Krievijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Nikolajs Vihļajevs, pateicoties Latgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem un reģiona uzņēmējiem par atsaucību un ieinteresētību, organizējot un apmeklējot apaļā galda diskusiju.

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā A.Vešņakovs turpināja sanāksmi, apliecinot, ka ar savu kaimiņvalsti – Latviju, Krievijas valsts ir noskaņota uz savstarpējās sadarbības attīstību abpusējās saprašanās un uzticības atmosfērā. Kopš 2007.gada regulāri notiek starpvalstu komisiju tikšanās, un pēdējos trijos gados abu valstu savstarpējā sadarbība ir paaugstinājusies jaunā attīstības pakāpē un ievirzījusies produktīvā gultnē. 2009.gadā preču apgrozījums starp abām valstīm bija apmēram 4,5 miljardi dolāru.

A.Vešņakovs atzīmēja, ka 2008.gadā šis apgrozījums bija lielāks – ekonomiskā krīze vienlīdz smagi skārusi gan Latviju, gan Krieviju. Tomēr krīze var palīdzēt Latvijas un Krievijas attiecības izveidot konstruktīvākas. Krīzes laikā ideoloģiski jautājumi var nokļūt otrajā plānā. Mēs esam kaimiņvalstis, un sapratne par kopēju sadarbību var kļūt noteicošā un palīdzēt veidot savstarpējās attiecības. Svarīgi, ka abu valstu uzņēmēji sāka uzticēties viens otram un ciešāk attīstīt savstarpējos izdevīgos sakarus.

Krievijai mēs aizvien esam interesanti gan no ģeogrāfiskā izvietojuma viedokļa, gan arī no tā, ka mūsu tautas pazīst viena otru, un nepastāv arī valodu prasmju barjeras. Svarīgi, ka caur Latviju Krievijai ir izeja uz Eiropu un Baltijas jūru. Īpaša nozīme šai ziņā ir dzelzceļu infrastruktūrai, kuru jāturpina attīstīt, un šiem mērķiem kalpos arī šā gada maija mēneša otrajā pusē Rīgā ieplānotā bijušo PSRS republiku dzelzceļa organizāciju sanāksme. Viens no jautājumiem šai sanāksmē varētu tikt izskatīta iespēja paplašināt dzelzceļa līniju Rīga – Maskava, to pārveidojot par ātrgaitas divvirzienu transporta maģistrāli.

Vēl viens virziens, kur attīstīt valstu savstarpējās investīcijas, ir enerģētika. Krieviju aizvien vēl interesē potenciālās dabas gāzes krātuves Latvijas teritorijā, un arī jaunu elektrostaciju būves projekti būtu ļoti interesanti Krievijas investoriem. Ļoti sekmīgi Krievijas tirgū tiek virzīta preču zīme „Rīgas Marka”, bet vēstnieks uzskata, ka vajadzētu to paplašināt, un varbūt arī izveidot zīmi „Baltijas Marka”, jo ļoti daudzi iedzīvotāji Krievijā zina gan Rīgu, gan Baltiju, un kvalitatīvu produktu gadījumā šai idejai varētu būt ļoti labas perspektīvas. Tāpat pozitīvas izredzes ir tūrisma produktam, un šai ziņā labas iestrādes arī ir Latgales reģionam, kurš daudz darījis, lai Pleskavas apgabalā un Pēterburgā būtu zināms kā „1000 ezeru novads”, un tas aizvien ir populārs gala mērķis krievu tūristu vidū.

4.jūnijā Pleskavā Krievija rīko starpvaldības komisijas sēdi, un tuvāko abu valstu darba kārtībā būtu jārisina uzdevumi par dubulto nodokļu aplikšanas atcelšanu, kā arī starpvalstu investīciju aizsardzību. Pirms šīs komisijas sēdes ir jāorganizē reģionālās sadarbības darba grupa, kurā arī jāizskata visas sadarbības idejas un jāiesniedz priekšlikumi un starpvaldības komisijas sēdi.

Apaļā galda diskusijā piedalījās arī uzņēmēji, kuri interesējās par iespējām paātrināti izskatīt sertifikācijas problēmas jautājumus pārtikas produktu realizācijai Krievijas tirgū, par dzelzceļa kravu atvieglotas – tikai no vienas valsts puses – kontroles ieviešanas iespējām, par ievedmuitas un nodokļu politikas varbūtējiem atvieglojumiem atsevišķām precēm, kuras ražo Latgales uzņēmēji un eksportē uz Krieviju. Daudz jautājumu bija arī par autopārvadājumiem, kur pastiprinātas robežkontroles pasākumu dēļ gadu mijā veidojās lielas rindas uz Latvijas – Krievijas robežpārejām.

Pierobežu pašvaldību vadītāji interesējās par iespējām noteikt abu valstu teritorijās pierobežas zonas 30 km joslā, kuru iedzīvotājiem tiktu noteiktas atvieglotas robežu šķērsošanas iespējas, tai skaitā – uz piederīgo kapu vietām. Tāpat pašvaldību vadītāji rosināja vēstnieku vairāk izplatīt informāciju Krievijas uzņēmēju vidū par pašvaldību rīcībā esošajām teritorijām ar attīstītu infrastruktūru, kas būtu potenciāli pievilcīga Krievijas investoriem ražošanas un loģistikas pakalpojumu attīstībai.

Apaļā galda diskusija, kas izsauca plašu Latgales pašvaldību un uzņēmu vadības interesi, par ko liecināja ļoti plašā apmeklētība – vairāk kā 80 diskusijas dalībnieku ar pārstāvniecību no visiem Latgales plānošanas reģiona novadiem, noritēja abpusēji labvēlīgā gaisotnē, konstruktīvā un ieinteresētā atmosfērā. Vēstnieks A.Vešņakovs iedziļinājās izklāstītajos jautājumos un priekšlikumos un tiks meklēti to virzība un risinājumi. Tāpat pēc pašvaldību vadītāju ielūgumiem tika solītas vēstnieka vizītes uz Viļakas un Ludzas novadiem maija otrajā pusē.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Rita Strode atzina: „Sanāksmes mērķis – veicināt ekonomisko aktivitāti un savstarpējās ekonomiskās sadarbības attīstīšanas un uzlabošanas iniciatīvas starp abām kaimiņu valstīm – tika pilnībā sasniegts. Īpaši pozitīvi ir tas, ka šajos procesos vienlīdz ieinteresētas ir abas puses. Arī turpmāk Latgales plānošanas reģiona attīstības padome īpašu uzmanību pievērsīs abpusējo kontaktu attīstībai starp Latgales reģionu un Krievijas Federācijas pierobežas apgabaliem.”

Informāciju sagatavoja:

Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044