Par Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes 2010.gada 24.marta sēdē Krāslavā lemto.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) atzinumu sniegšana par pašvaldību projektu „Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās nozīmes centros” atbilstību reģiona attīstības prioritātēm un reģiona kvotas ievērošanu, par LPR profesionālās izglītības iestāžu nākotnes redzējumu, par sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanas funkciju

– šie un citi reģionam nozīmīgi jautājumi tika izskatīti pēdējā LPR attīstības padomes sēdē Krāslavā 24.martā.

Par Latgales plānošanas reģiona profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu.

Saskaņā ar 2009.gada 15.decembrī Ministru kabineta apstiprinātajām Profesionālās izglītības iestāžu (PII) tīkla optimizācijas Pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam, profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja attīstības un investīciju stratēģijas un iesniedza tās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Lai nodrošinātu 3.1.1.1.aktivitātē plānoto ERAF investīciju atbilstību Pamatnostādnēm, ar 2009.gada 28.decembra MK noteikumiem Nr.1663 apstiprināti “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumos Nr.939 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitāti “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”“. Grozījumi paredz, ka minētajā aktivitātē PII tiek diferencētas atbilstoši Pamatnostādnēs minētajiem PII statusiem:

• profesionālās izglītības kompetences centrs
• profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju
• profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu apgūšanai
• profesionālās izglītības iestādes filiāle.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP), 2010.gada 24.marta sēdē izskatot jautājumu par profesionālās izglītības kompetences centriem, nolēma, ka Latgales reģionā jābūt diviem kompetences centriem profesionālās izglītības jomā – Daugavpilī un Rēzeknē. Pārējām pašreiz esošajām profesionālās izglītības iestādēm Latgales reģionā ir jāsaglabā statuss atbilstoši to izstrādātajiem un apstiprinātajiem attīstības un investīciju stratēģijas plāniem – profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju, pamatiemaņu apgūšanai vai arī kā citas iestādes filiāle.

LPRAP priekšsēdētāja Rita Strode uzsvēra, ka visi līdz šim LPRAP pieņemtie lēmumi par profesionālās izglītības jomu ir bijuši izsvērti un saskaņoti ar spēkā esošajiem LPR attīstības plānošanas dokumentiem, tai skaitā ar Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumu 2006.-2026.gadam. Arī IZM pārstāvji 2009.gada 16.marta LPRAP sēdē atzina, ka atbalstāmo izglītības iestāžu atlases kritēriji bija gan teritoriju attīstības centru izvietojums, atbilstoši Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumam 2006.-2026.gadam, kur viens no reģiona ilgspējīgas attīstības pamatprincipiem ir policentrisks konkurētspējīgu un dinamisku apdzīvoto vietu tīkls, gan profesionālās izglītības iestāžu attīstības potenciāls – spējas nodrošināt investīciju ilgtspēju, ilgtermiņā nodrošinot kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, gan profesionālās izglītības izmaksu efektivitāte.

LPRAP, kopumā atbalstot IZM izstrādātās Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmā izvirzītās pamatnostādnes, aicina atbalstīt arī tās profesionālās izglītības iestādes, kuras saskaņā ar to izstrādātajiem profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas plāniem, nevēlas iekļauties kādā no IZM izstrādātajiem modeļiem ar noteiktajiem kompetences centriem. Ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju Latgales reģionā ar tendenci samazināties iedzīvotāju skaitam, darbavietu nodrošinājumam un ienākumu līmenim, LPRAP aicina IZM maksimāli izmantot esošo profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru un kapacitāti, saglabājot un attīstot pašreiz darbojošās profesionālās izglītības iestādes jebkādā to statusā. Galvenais profesionālās izglītības sistēmas mērķim jābūt – izveidot kvalitatīvu, sistēmisku, ekonomiski sakārtotu un ar profesionālo izglītību integrētu pašvaldības izglītības tīklu.

Par atzinumu sniegšanu par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi 3.1.4.3.aktivitātes “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās nozīmes centros” projektu atbilstību Latgales plānošanas reģiona attīstības prioritātēm un reģiona kvotas ievērošanu

LPRAP atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību LPR attīstības prioritātēm, kā arī reģiona kvotu ievērošanu, tika iesniegti 3 projekti:

• Rēzeknes pilsētas domes projekts „Pirmskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība Rēzeknes pilsētā” (projekta kopējā summa – 987 319 Ls, t.sk. ERAF finansējuma daļa – 839 221 Ls);
• Krāslavas novada domes projekts „Krāslavas pilsētas PII „Pīlādzītis” infrastruktūras attīstība” (projekta kopējā summa 111 016 Ls, t.sk. ERAF finansējuma daļa – 94 364 Ls);
• Daugavpils pilsētas domes Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes projekts „Daugavpils 24.pirmsskolas izglītības iestādes infrastruktūras attīstība” (projekta kopējā summa 25 943 Ls, t.sk. ERAF finansējuma daļa – 22 052 Ls).

Jāatzīmē, ka Krāslavas novada un Daugavpils pilsētas pašvaldības iesniedza projekta pieteikumus uz otro kārtu, tā pilnībā izmantojot tām atvēlēto ERAF finansējuma daļu šajā aktivitātē. Attīstības padome pilnībā atbalstīja minēto pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības projektu tālāko virzību un iespējami ātrāku realizāciju.

Par sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanas funkciju

Attīstības padomes sēdē tika diskutēts par problēmām un meklēti risinājumi jautājumiem par sabiedriskajiem pavadājumiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos sakarā ar ievērojamo dotāciju samazinājumu 2010.gadā.

Sākot no 2010.gada janvāra, kad šī pārvadājumu organizēšanas funkcija pārgāja plānošanas reģioniem, LPRAP un tās priekšsēdētāja Rita Strode katrā attīstības padomes sēdē aktualizēja jautājumu par sabiedriskā transporta problēmām. Aktīvi darbojoties, LPR vadība ir vairākkārt tikusies ar Satiksmes ministrijas (SM) un VSIA „Autotransporta Direkcija” vadību, lai pārrunātu iespējamos veidus samilzušo problēmu risināšanai un papildus finansējuma meklēšanai pārvadājumu dotācijām. Saistībā ar attīstības padomes lēmumiem LPR ir aktualizējis jautājumus par finanšu pārdali un palielināšanu, nosūtot vēstules SM un VSIA „Autotransporta Direkcija” ar priekšlikumiem par veidiem, kā palielināt finansējumu vietējiem pārvadātājiem. Tomēr jāņem vērā, ka valsts budžets ir ļoti saspringtā situācijā, tāpēc ir sarežģīti cerēt uz papildus finansējumu. Līdz ar to uz šo brīdi vienīgie iespējami risinājumi ir pasažieru pārvadātāju izdevumu optimizācija un līdzekļu meklēšana iekšējās rezervēs, kā arī darbs pie maršrutu optimizācija.

Regulāri notiek sešu LPR reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīklu sabiedrisko pārvadājumu transporta komisiju – Balvu, Ludzas, Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un Krāslavas sēdes, kurās galvenie izskatāmie jautājumi ir:

• Pārvadātāju valsts dotējamo izdevumu optimizācija;
• LPR maršrutu tīklu optimizācija;
• LPR maršrutu tīklu pārvadātāju zaudējumu segšanas kompensācijas sadale.

Attīstības padomes locekļi pauda viedokli, ka nav atbalstāma pasažieru pārvadājumu izdevumu finanšu sloga uzkraušana uz pašvaldību budžetiem. Tieši tāpēc vietējās pašvaldības aicinātas ciešāk iesaistīties LPR maršrutu tīklu komisiju darbā, lai kopā ar LPR Sabiedriskā transporta nodaļu meklētu risinājumus vietējo maršrutu tīklu optimizēšanā un saglabāšanā ar mērķi maksimāli nodrošināt iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Sēdē tika pieņemti aktualizētie normatīvie akti – „Instrukcija par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumu kompensācijas sadali, izmaksu un kompensācijas izlietojuma kontroli Latgales plānošanas reģionā”, kā arī sešu Latgales plānošanas reģiona sabiedrisko pārvadājumu transporta komisiju – Balvu, Ludzas, Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un Krāslavas reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīklu nolikumi.

Bez tam LPRAP apstiprināja LPR dotāciju par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā plānoto kompensāciju apjoma tāmi 2010.gadam Ls 2,26 milj. Ls apjomā. Tā dēvētā „sociālā spilvena” jeb dotācija par bez maksas pārvadātajiem pasažieriem reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā Latgales reģionā 2010.gadā plānota 222 tūkst. Ls, bet šie līdzekļi tiks koriģēti pēc 1.ceturkšņa atskaišu no pārvadātājiem apkopošanas.

Informāciju sagatavoja:

Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044