Latgaļu volūdys situaceja Storptautiskajā dzymtuos volūdys dīnā

Starptautiskā dzimtās valodas diena ik gadu tiek atzīmēta 21. februārī. 1999. gada 17. novembrī UNESCO 30. sesijā tika pieņemta rezolūcija par valodu daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību. Starptautiskās dzimtās valodas dienas un tai veltīto pasākumu mērķis ir pievērst uzmanību valodu un kultūru daudzveidībai, sekmēt dzimtās valodas lietojumu, kā arī vairot apziņu, ka dzimtā valoda ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībā.

Šī diena sakrīt ar „Valodas mocekļu” jeb „Valodas revolūcijas dienu” Bangladešā. 1948.gada 21.martā Pakistānas ģenerālgubernators paziņoja, ka urdu valoda būs vienīgā oficiālā valoda gan rietumu, gan austrumu Pakistānā. Toreiz austrumu Pakistānas (mūsdienās šī Pakistānas daļa ir neatkarīga valsts Bangladeša) iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda ir bengāļu – sāka pret šo rīkojumu protestēt. 1952.gada 21.februārī, toreizējā galvaspilsētā Dhākā, bengāļu studenti uzsāka vispārēju streiku, taču vakarā policija pret miermīlīgajiem tiesību aizstāvjiem atklāja uguni un asiņainajā slaktiņā vairāki cilvēki gāja bojā.

Atbalstot UNESCO 30.sesijas rezolūciju, biedrība „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta”” uzskata, ka jebkurai valodai ir vieta humāno vērtību sistēmā un ikviena valoda tiek atzīta par saudzējamu vērtību neatkarīgi no tās runātāju skaita un ekonomiskās vērtības.

Biedrība konstatē, ka joprojām Latvijā nav izveidota atbildīgā valsts institūcija, kuras uzdevums būtu rūpēties par latgaļu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā to nosaka Valsts valodas likums, un kas reizē būtu latgaliešu nevalstisko organizāciju koordinators ar valsts iestādēm.

Joprojām valsts nenodrošina Latgales skolās latgaļu valodas apgūšanas stundas.

Neskatoties uz to, ka arī latgaļi maksā nodokļus, neviens valsts finansēts televīzijas un radio kanāls nenodrošina raidījumus latgaliski.

Turpinās Latgales mediju telpas rusifikācija.

Latgaļu personvārdu un Latgales vietvārdu oficiālā rakstībā aizliegta divskaņa „uo” jeb „ō” un cietā i burta „y” izmantošana atbilstoši latgaļu rakstībai.

Sarakstē ar valsts iestādēm aizliegts iesniegt dokumentus latgaļu valodā.

Uzskatām, ka arī latgaļiem, kuriem ir vēsturiskas un tradicionālas saites ar konkrēto teritoriju, ir tiesības savā etniskajā tēvzemē lietot dzimto valodu visās dzīves jomās!

Biedrība „Latgales tradicionālās kultūras centrs „Latgaļu sāta””

Inpormacejis olūts www.leta.lv