Vīns TV raidejums nikuo naizmaineis

Atsasaucūt iz Ontona Slišāna rokstu Voi „100 gramu kulturā” ir vieļi patīsa latgaļu kulturys izpratne? grybu davīnuot plašuoku komentaru. Raidejuma īroksta laikā maņ pa eistam personeigi emocejis beja gryuts nūvaļdeit. Bet tagad saceišu gūdeigai – ari Janinai i Aigaram, i Laimai ir lela daļa taisneibys: JUODORA POŠIM!

Tikai drusku preciziešu itūs vuordu izpratni nu sovys puses: leidz šam vyss, kas izdareits latgalīšu volūdys i kuļturys laukā ir “troku cylvāku entuziasma rezuļtats”, kura vydā var atrast tikai epizodisku atbolstu nu vaļsts – ari tān iz reiz tai navariešu konkretus vaļsts atbolsta pīmārus nūsaukt, bet vys jau ka ir pa kaidam mozumeņam laiku nu laika bejs. Skaidrs ir vīns, ka iz prīšku tai navar turpynuotīs, deļ tam ka iz plyka entuziasma asom oruši, cik variejuši, bet tuoļ tai nikod natiksi i demokratiskā sistemā tak varai vajadzātu byut tautys pusē – itymā gadejumā latgalīšu interesis i izvirzātuos praseibys vajadzātu īvāruot ari vaļstiskā leidzīnī (leiminī).

Deļ tam nu jau puors godus as personeigi raudzeju pīzaturēt pi idejis, ka vajag dabuot vysmoz vīnu vaļsts puorstuovi (ministeja, kaids departaments voi kas vēļ ituos vaļsts birokratejis i civildīnasta armejā sazavairovuš), kurais reali struodoj pi volūdys lykumā visim latgalīšim labi zynamuos vaļsts “apsajimšonys” piļdeišonys, uzraudzeibys i jaunu prīšklykumu izstruoduošonys. Deļ tam ka parosti tīsiskā vaļstī tai ari nūleik, ka lykumi teik piļdeiti i vajadzeibys gadejumā teik sagataveiti precizejūši MK nūteikumi, daškierts finansejums konkreta reiceibys plana eistynuošonai i tai tuoļuok.

Laiks īt iz prīšku i kai redzit 20 naatkareibys godu laikā nikuo daudz tuoļuok par diskuseji mes naasom tykuši i breižim izaveram, ka vys vēļ karojam ar Padūmu laika radeitajom sekom (pyrmom kuortom – psihologiskajim, tod vēļ aizsprīdumim i stereotipim itml.), a suiti dabovuši UNESCO gluobjamuos vierteibys statusu, koč ari poši atzeist, ka tei vēļ nav nikaida uzvara, bet gon tikai mozeņš panuokums kūpejā lītā, kab sūli pa sūļam iz prīšku tikt. Suitu nūvoda vadeituojs maņ atkluotai atsaceja, ka jam ir skaudeiba par latgalīšim – “Jiusu tak ir tik daudz – jius varit DAUDZ izdareit” vajag tikai spēt pošim sovā vydā sasadorbuot i pašorganizētīs.

Nu jau seņ kai ir skaidrs: nivīns cyts myusu ryndys nasakuortuos i napastuosteis, kas myusim juodora, kab itymā vaļstī latgalīšu volūda īgiutu statusu, kas jai tyka sūleits 1917., 1918. godā i leidz Latvejis Satversmes apstyprynuošonai (kurys itaidai redakcejai latgalīši napīkryta jau tūlaik). JUODORA POŠIM!
Nūpītnu “lada kustynuošonu” navar panuokt vīns TV raidejums, vīns pikets, vīns muzykals pasuokums, vīna fakultativa stuņde kaidā nu školom, tū navar izdareit vīns interneta roksts, vīna rezoļuceja, vīns iz Latgolu atsagrīzs jaunīts voi vīns volūdnīceibys profesors, vīns Saeimys deputats voi vīna latgaliska runa nu kaņcelis. Vīnu navaļstisku organizaceji ari nivīns nazaklauseis. Nikuo byutiska naizmaineis vīna gruomota, vīna radeja voi vīna pašvaļdeiba… i nivīns nu vaļsts puorstuovim ari napastuosteis, kai izdareit tai, kab mes latgalīši (Latgolys eistynī latvīši) vairs nabyutu “pa vīnam” – bet gon VĪNS VASALS Latgolys i latgalīšu SPĀKS.

I tod “mes poši” pa eistam varēsim ari demokratiskā i tīsiskā veidā vysu panuokt, kai ari veiduot sabīdreibys vīdūkli, cytaiž pagaidam nivīns nūpītnai latgalīšus naviertej i mes poši naasam davuši pa eistam nūpītna pamata suokt dūmuot sovaiduok.
JUODORA POŠIM i juoizdora da golam!

Niu spākā ir piec 8.decembra (LZA) diskusejis izskanejušais aicynuojums veiduot dorba grupu, kurys sastuovā sovu puorstuovi jau ir izvirziejuse Tīslītu ministreja i Latgolys planavuošonys regiona padūme (pašvaļdeibys). Sovu paleidzeibu gotovys dūt sabīdriskuos organizacejis i volūdnīki, bet pādejais vuords grupys izveidei jau vairuok par mienesi teik gadeits nu Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis. Izaver, ka jī otkon gaida, ka mes vēļreiz jīm atguodynuosim “kas tod eisti ir juodora”.

Vēļ vīns pīvadums, kai varam kūpā dareit ir pa druskai veidojamuo dūmubīdru grupa “Latgolys Saeima”.

Munupruot juoizvirza treis prioritatis:
1.Programa (kūpeigi juoizstruodoj redziejums, kaidu mes gribim Latgolys atteisteibu i kaida tymā ir latgalīšu volūdys vīta – sovus prīšklykumus syutit iz latgolyssaeima@gmail.com);
2. Ļauds (juoīsaista aizvin vairuok cylvāku i navaļstiskūs organizaceju puorstuovus kūpeigā sadarbeibys sistemā);
3. Darbeiba (kod tiksim skaidreibā ar pamatlītom, byus svareigi sistematiski panuokt latgalīšu vīdūkļa “svoru” Latvejis sabīdreibā ar projektim, pasuokumim, kongresim, rezoļucejom, reklamu, viestulem, publikacejom itt.)

Kūpejais vīnoj, atškireigais īdvesmoj!
TV raidejumā napagivu atkuortuot vēļ vīnu ļūti vīnkuoršu, bet vierteigu dūmu: “Kū latgaliskuoka byus Latgola, tū latviskuoka byus Latveja”!