Pošim juoizstruodoj reiceibys plans latgalīšu volūdys saglobuošonai i atteisteibai
Visi labi zinim, ka vaļsts volūdys lykumā ir nūsaceits – “valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas, kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”, bet, Dīvamžāļ, ari diskusejā Latvejis Zynuotņu akademejā 8.decembrī Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis (IZM) puorstuove Zaiga Sneibe nabeja spiejeiga nūsaukt konkretus kriterejus, piec kurim ituo lykuma norma teik eistynuota i uzraudzeita. Z.Sneibe navareja īdūt nivīnys logiskys atbiļdis iz auditorejis vaicuojumim, deļ tuo diskusejis vadeituoja raudzeja gluobt situaceji, dūdūt vuordu nuokamajam ziņuotuojam.
Dzeivē redzim, ka vaļsts praktiski nadora nikuo – latgalīšu volūdu aizstuov i rauga saglobuot tikai entuziasti i NVO. Iz konkretim vaicuojumim vaļsts institucejis tikai tukšai atsaroksta. Deļ tuo maņ ir prīks, ka ituo goda rudinī Rēzeknē 2.latgalistikys kongresa laikā volūdys specialisti i daudzi aktivi sabīdreibys puorstuovi pasaraksteja pi rezoļucejis ar aicynuojumu Tīslītu ministrejai i IZM izstruoduot pasuokumu planu regionaluos volūdys statusa daškieršonai latgalīšu volūdai – itaida prakse da šam lītuota vairuokuos Eiropys vaļstīs (kašubi Pūlejā, limburgīši Vuocejā i.c.). Atsakluoja, ka obejis ministrejis skaita vīnaiž – tys nav īspiejams Latvejis pašreizejuos lykumdūšonys ītvorā. Taitod acimradzūt tei ir napiļneiga. Vēļ vairuok – atkol pīsaruodejs, ka Latvejā mes navaram sagaideit atbiļdeibu nu vaļsts institucejom i sapruoteigu lāmumu pījimšonu, deļ tam ka IZM īsoka latgalīšu volūdys vaicuojumu rysynuot ar UNESCO paleidzeibu (atguodynuošu, ka suitim piec 10 godu ilgys darbeibys itymā virzīnī ir izadevs panuokt sovys kuļturtelpys eipašū statusu).
Voi teišam ari myusim juoprosa UNESCO atļuove, kam Latvejā suoktu STRUODUOT vaļsts volūdys lykumā īraksteituo norma? Pīdūdit – as nasataisu gaideit vēļ 10 godu.
Bet atsagrīzsim pi 8.decembra diskusejis. Munupruot pyrmuos divejis prezentacejis (I.Šuplinska i L.Leikuma) vysu ļūti kūdūleigai izstuosteja. Tuoluok suocēs “diskuseja deļ diskusejis” bez konkretim prīšklykumim, koč ari ar vierteigu viesturisku faktu citiešanu, bet tūs tai kai byutu jau profesorim i politikim juozyna – cytaiž izaver, ka latgalīšim (latgaļu ciļts piectečim) vysu laiku ir juoatsataisnoj par “tā izaveidojošos vēsturiko situāciju”. Vēļ diskusejā vairuokys reizis tyka raudzeits izskaidruot dažaidus volūdnīceibys terminus, bet kai labi zinim – tys seņ jau vairs nav volūdnīceibys, bet gon politisks vaicuojums. Vysvairuok napateikami beja Inys Druvītis aizvainojūšī i breižim biernišķeigī puormatumi, ka latgalīšu aktivitatis dora slyktu Latvejis vaļstej i īspiejams ir koč kaidā veidā saisteitys ar “Moskovys interesem”. Jau nu citim olūtim kleist baumys, ka Latvejis specdīnesti izsekoj latgalīšu organizaceju finansejuma olūtus (!). Lai meklej i saskaita tuos kapeikys – varbyut tod apsažāluos. Izaver, ka taišni ūtraiduok tagadejuo Latvejis vaļsts politika, kas acimradzami ir pret latgalīšim i myusu volūdu, ir pretvaļstiska, deļtam ka iznycynojūt Latgolā latgaliskumu (voi nikuo nadorūt lītys lobā), teik atbreivuota vīta cytom kuļturom. Smīkleigi ir puormatumi, ka veicūt lykumā paradzātūs normu izpiļdi attīceibā pret latgalīšu volūdu, leluokys tīseibys īgius svešvolūdys. Labi zynoms, ka tagad, pīvadumam, krīvu volūda bauda daudz leluokys prīškrūceibys i finansejumu nu Latvejis vaļsts budžeta (LTV7 lela daļa raidejumu i kinu ir krīvu volūdā, Latvejis radejis 4.programma, školys i.t.t.). Juojem vārā, ka krīviskais jau tai pat Latvejā napagaiss, deļ tam ka krīvu volūdys lītuojumam ir gona lels tiergs ekonomiskūs procesu dzeivuotspiejai ari bez speciala Latvejis vaļsts atbolsta.
Nanūpītni ir ari apgolvuojumi, ka “nivīns latgalīšim naaizlīdz latgaliski runuot, raksteit I volūdu vuiceit” – tod jau tik pat labi Latvejā var sasaglobuot i atsateisteit ari kīnīšu voi arabu volūda: nivīns tak naaizlīdz!
Nav normali ari tys, ka diskuseja tyka sareikuota ūtartdinis (dorba dīnys) treispadsmytajā stuņdē, kod latgalīšu volūdys aizstuoveibys aktivisti i NVO puorstuovi nimoz tai vīglai navar atrast laiku, kab pīsadaleitu. Pīdūdit, bet breižim tys izavēre piec raudzeišonys “nūklusynuot situaceji”.
Kaids varātu byut rysynuojums? Jemūt vārā, ka Latvjā nav sakuortuota vaļsts volūdys politika attīceibā pret “latviešu valodas paveidu” (vēļ vairuok – Augstuokuo tīsa tū napaseņ apsurdai ir atzynuse pat par svešvolūdu), grybātūs panuokt, kab “myužeiguo diskuseja” puorītu ari konkretā reiceibā. Vīns nu rysynuojumu ir dorba grupys izveide – voi nu pašreizejuo lykuma normu izpiļdiešonys nūdrūšynuošonai i uzraudzeišonai, voi ari lykumā vajadzeigūs izmaiņu veikšonai – pašreizejais prīšklykums ir regionaluos volūdys statusa daškieršona. Ka tys nadūs rezuļtata, nateik izslāgta ari izmaiņu īrūsynuošona vaļsts Satversmē. Kotrā ziņā grybu ticēt, ka mes (Latgolā i uorpus tuos vēļ palykušī aktivī latvīši, kas raugam privatim spākim sagluobt, nūsorguot i atteistēt latgalīšu volūdu) kūpā turpynuosim meklēt rysynuojumus, deļ tuo ka vaļsts institucejis, Dīvamžāļ, leidz šam taidus nabeja spiejeigys atrast.
Par diskuseji var skaiteit ari šudiņdīnys avīzē Diena: diena.lv
