Myužeigs vaicuojums – volūda voi dialekts?

Myusim kotram sova latgaliskuo muotis volūda ir duorga, jei skaņ ausīs nu bierneibys i dūd drūšeibys sajiutu myusu namīreigajā pasaulī (naatkareigi nu tuo, kur mes kotrys dzeivojam). Dīmžāl aug Latgolys jaunuo paaudze, kurai vaira bīži viņ nav itūs sakņu, aug paaudze bez volūdys, bez latgaliski latvyskuos identitatis.
Nu ūtrys pusis, prīcynoj, ka aug ari tei jaunuo paaudze, kam latgalīšu volūda ir vajadzeiga.

Jaunuotne vysūs laikūs ir bejuse revolucionara (bez tuo nabyutu progresa), tok varbyut itū reizi derātu pībremzēt i pazavērt, voi nav drusku apsamaļdeits.
Latgolys latvīts sevi viesturis gaitā ir saucs vysaidi – latvīts, pūļs, katuoļs, bet saglobuojs sovu latgaliski latvyskū volūdu, tradicejis, goreiguos vierteibys cauri puorpūļuošonys i puorkrīvuošonys godu symtim. Partū, ka runuoja sovā volūdā sovā saimē, ar kaiminim, rodim, draugim. Itū volūdu jis dzierdēja bazneicā, i tei jam ļuove sajust sevi leidzeigu cytim.
Myusu dīnuos tys vyss ir apdraudāts vairuok nakai cytod. Nav maņ nivīnam juostuosta, deļkuo tys tai…

Kas tod eisti ir myusu sasazynuošonys veids runā i rokstūs? Itū reizi bez emocejom, tai sokūt – vysai lītiški.
Skaidrs, ka kotram myusim ir muotis volūda (na jau muotis dialekts voi izlūksne). Vuords volūda ir daudznūzeimeigs. Ka mes par Latgolys latvīšu volūdu sokom latgalīšu volūda, tī nav nikuo napareiza.
Bet navarim runuot par latgalīšu volūdu kai trešū baltu volūdu (leidz ar latvīšu i leitovīšu), pretstateit latvīšu i latgalīšu volūdu. Taipat kai praseit – kas tu esi – latvīts voi latgalīts (piec logikys principa tys pats, kas vaicuot – latgalīts voi riezeknīts).
Dīmžāl pādejā laikā itaida pretim nūstateišona sacāluse vasalu vātri iudiņa gluozē. I tai i nav skaidrs, kū poši latgalīši dūmoj par sovu volūdu – kas tei ir: volūda, dialekts, izlūksne?
Sovā laikā prof. Ontons Breidaks raksteja, ka vīns nu volūdys voi dialekta nūškieršonys kriterejim ir ari pošu runuotuoju veidūklis. Lelajā sociolingvistiskajā aptaujā, kū ir izdarejuse Rēzeknis augstškola i kas vysumā viertejama cīši pozitivi, grybātūs redzēt i taidus konkretus vaicuojumus kai, pīmāram, respondentu atbiļdis, kas ir latgalīšu volūda jūs redzejumā – volūda, dialekts, izlūksne, kū jī dūmoj par rokstu formu, voi juonormej runa i tt.
Latveja ir nalela, tok ar lelu volūdys sovpateibu – vairuok kai 500 izlūksnem, kū apvīnoj trejūs dialektūs. Kotra izlūksne ir moza volūda, i taidu Latgolā viņ ir puori par 70 (gondreiž kotrā draudzē sadzierdēsim kū cytaižuoku). Nav ni pareizu, ni napareizu izlūkšņu – juos vysys ir pareizys i skaistys, tikai nu pošu atkareigs, voi tuos mes runuosim iz prīšku, voi tuos saglobuosim.
Latgolai ir sova viesturiski izaveiduojuse raksteibys tradiceja, bet runa nav normāta, leidz ar tū ari par latgalīšu literarū volūdu navarim runuot.
I voi tys vajadzeigs – radeit veļ vīnu muoksleigu runys formu, kura otkon sovai sātā runuotajai volūdai liks justīs napareizai? Ari daudz kur cytuos vaļstīs runu nanormej.

Runuosim sovā dzymtajā izlūksnē i byusim par tū lapni! Vuicēsim sovim bārnim ari rokstu formu, panuoksim, lai školuos var īpazeit Latgolys kulturviesturiskū montuojumu na tikai Latgolā, bet vysā Latvejā.
Ir par tū runuots daudz reižu, tikai dzierdeigu aušu nav (vysi zynim īstuožu patukšū atsaraksteišonu iz LgSC viestulem).
Vysmoz Franča Trasuna vuords byutu juozyna vysā Latvejā, nimoz narunojūt par drukys aizlīgumu i rūkroksta gruomotom.

Avīzis Dryva 1908. goda 1. numerī skaitom: Myusu latvīšu volūda ir vīna nu pošas Reigas leidz Ludzai, myusus sadola tikai sovaida izruna (izlūksnis) un sovaida ticeiba. Paturēsim tū pruotā ari reit diskusejā, sovys dūmys izsaceisim korekti i argumentāti, na sakuopynuotu emoceju līminī.