Ap tānejū situaceju Latgolys radejā i bīdreibā „LR“
Inpormaceja presei
Rudzātūs, 2009 gods nojabra 24 dīnā
Reagejūt iz ituo gods nojabra 12 dīnā „Muoras zemē“ publicātū napiļneigū inpormaceju, bīdreiba „LR“ izskaidroj, kas i kai nūtyka „Latgolys radejā“ pādejūs mienešūs.
Piec Pasajāmumu registra golvanuo vaļsts notara 2009 gods marta 23 dīnys sasprīduma pījimšonys, Vaļžam Labinskajam pīderejušuos 75 SIA „MG Latgolys Bolss“ dalis tyka atdūtys jam. Kod jis naatmoksova piercejam Viktoram Dobkevičam jam samoksuotuos 30 tyukstušys latu, tod Dobkevičs padeve praseibu Latgolys škierejsūdā (tys beja paškierts jūs dasarunā), kurs cīši švuorbeigā ceļā apmīrynova juo praseibu i sasprīde, ka V.Labinskajam juoatmoksoj V.Dobkevičam pierkuma suma i 100% struope – kūpā 60 tyukstušys latu i juoapmoksoj sūda izdavumi Ls 8000. Vāluok Preiļu rajona sūds apstyprynova itū sasprīdumu i sasprīde, ka nu V.Labinskuo juopīdzan mynātuos 68 tyukstušys latu i vēļ 4 tyukstušys pīdzeišonys izdavumu – kūpā 72 tyukstušys latu. Labinskais padeve žālasti prokuraturā par kruopnīceibu, bet jū naapmīrynova. Pi Labinskuo taidys naudys nabeja, i jis iņtensivai meklieja juo radejis daļu pierceja, atsasokūt nu sadarbeibys ar bīdreibu „LR“ i A.Bierzeņu, t.sk., attīceibā iz pyrmpierkšonys tīseibu izmontuošonu, kas nūdrūšynuotu „LR“ vaira kai pusi nu SIA bolsu. Kab paruodeitu sovu lobū grybu, diveji „LR“ volda bīdri aizdeve SIA „MG Latgolys Bolss“ kūpā 2000 latu nu personeigūs leidziekļu, kab nūdrūšynuotu radejis darbeibu. Tyka atrasts potencials pierciejs, bet juo praseiba beja vysu symts daļu pierkšona i jis nagaraņtēja radejis latgaliskuma saglobuošonys, partū mozuma dalinīks A.Bierzeņš nabeja iz mīra jam sovu dali puordūt. Paralelai iņtensivai pierceja mekliešonai Labinskais raudzeja sarunuot ar Dobkeviču par poroda samozynuošonu da sapruoteiga apmāra. Golā jī vīnovuos, ka Labinskais daugpilīšim, škierejsūdam i sūda izpiļdeituojam kūpā moksuos 45 tyukstušys latu, deļtam jis izplateja zinis, ka puordūd vysys sovys radejis dalis (kūpā – 92) par 50 tyukstušom latu. Bīdreibys „LR“ reiceibā tik lelys naudys nabeja, jei beja salasejuse ~7000 zīdovumūs i vēļ sarunovuse ~8000 nu privatpersonu, kas ari beja gotovys pierkt radejis dalis kūpā ar bīdreibu. Deļtam ka radejai beja problemys ar naudu i jū jau gražejuos vysā atslēgt, bīdreibys „LR“ volds juņa suokuos pījēme sasprīdumu aizdūt SIA „MG Latgolys Bolss“ Ls 800 raideišonys nūdrūšynuošonai. Cikom bīdreiba mekleja leidzapierceja, Labinskais nūdybynova kontaktus ar Rēznis-Aglyunis diecezis veiskupu Juoni Buli. Jis piec nazcik nedeļu puorrunu ari pīpraseja vysys 100 SIA dalis, i puorejī mozuma dalinīki pīkryta sovys dalis puordūt ci padāravuot bez nūsacejumu, bet A.Bierzeņš pīkryta sovu dali padāravuot pi nūsacejuma, ka bazneica garaņtej radejis latgaliskuma saglobuošonys iz prīšku. Veiskups nūruodeja, ka navar garaņtēt piļneigi latgalisku radeju, kam planavoj jū nūdūt italīšu „Radio Maria“, a italīši grib izīt iz vysys Latvejis apraidis i tūreiz latgaliskuo raidlaika apmārs byuškys mozuoks par pusi. Bierzeņš pasaceja, ka tūreiz kai mozuma dalinīks pierks deļ bīdreibys „LR“ dali radejis daļu (atsaceigai juos reiceibā asūšajai sumai), kuo rezuļtatā iz vyds Labinskuo i diecezis puordūšonys dasarunys (par 50 tyukstošom) vītā tyka nūslāgta paduovanuošonys dasaruna. Zynoms, ka ari Juoņs Girts Zegners paktiskai puordeve sovu dali diecezei par vīnu tyukstušu, bet nūslēdze paduovanuošonys dasarunu. Ari A.Bierzeņam tyka pīduovuots puordūt sovu 1 dali par pusūtru tyukstušu latu, nūpormejūt tū kai paduovanuošonu, bet jis napīkryta, koč i pīduovuojums beja komercialai izdeveigs. Puorejī mozuma sovinīki – Stepaneja Latkovskuo, Leonards Latkovskais, Aļberts Spuogis, Juoņs Jezups Dimants i Zigprids Zadvinskais sovys dalis diecezei eistyn paduovanova. A.Bierzeņš Labinskuo i Zegnera paktiskuos puordūšonys i juo pyrmpierkšonys tīseibu apīšonys darejumu naapstreidieja, kam bīdreibys volds sasprīde, ka bazneica kai sovinīks irā loboikais nu itūšaļt asūšūs variantu i sūdeišonuos radeju var vysā iznycynuot. Partū tān 99% SIA „MG Latgolas Bolss“ sovineica irā Rēznis-Aglyunis dieceze, bet 1% sovinīks – Aņss Ataols Bierzeņš.
Tuo vysa rezuļtatā bīdreibys salaseituo nauda (izjamūt aizdūtūs Ls 800) palyka naizlītuota. Deļtam ka nauda tyka laseita deļ SIA „MG Latgolas Bolss“ daļu pierkšonys, bīdreibys volds sasprīde, ka par sovaižuoku naudys izlītuošonu bīdreibai juosprīž kūpsaīsmē i tān nūtīk dorbs pi juos organiziešonys (jei tīk planavuota Krystapilī ituo gods beiguos). Iz itū šaļti iz bīdreibys kruojkonta Ipoteku bankā irā devenis tyukstušys diveji symti latu, nu kuru 6200 irā bīdreibys sovums, bet 3000 – aizdūtys.
Ituo gods laikā „LR“ volda bīdri iz radejis dzelom irā izlaiduši cīši daudzi sova laika i nazcik symtu personeiguos naudys, par tū pretī nasajemūt ni saņtima.
Bīdreiba pasasoka gareigajai varai par atspaidu latgaliskuma saglobuošonā i tur nūceju, ka tānejais bazneicys nūstots par latgaliskys radejis saglobuošonu iz prīšku napuorsameis ari ilguokā laika periodā.
Bīdreiba ari paskaidroj, ka vysod irā dasaturiejuse pi piļneigys atkluoteibys princypa i dasaturēs pi juo ari iz prīšku.
Bīdreibys „LR“ volds: Aņss Ataols Bierzeņš, Agris Bitāns,
Anne Rancāne, Guņts Rasims, Imants Slišāns.
