Radūšūs i napīradynuotūs dūmu centrs – Rēzekne
Kas ir treis dīnys tautys dzeivī? Daudz voi moz? Vysaiži var iz itū vaicuojumu viertīs. Kotrā zinī paguojušuos nedelis nūgale – 15.–17. oktobris – Rēzeknī ituos treis dīnys, piec roksta autoris redzīņa, latgalīšim deva daudz. Par kū? Rēzeknī nūtyka 2.starptautiskuo latgalistikys konfereņce „Centrs i perifereja: perspektivu maiņa”, kas beja veļteita Marijis Andžānis symtgadei.Itamuos dīnuos rodūšūs i napīrodynuotūs dūmu centrs nūteikti beja puorsavītovīs uz Rēzekni. Tam par īmaslu beja treis lobi dorbi, kas tyka izdareiti konfereņcis nūrises laikā.
Vierteiguokais dorbs, kas nūteice (var cerēt ari nuokūtnē nūteiks) perspektivu maiņu – savus skaiteituojus sasnīdza apjūmeigys prācys četru godu garumā zynuotniskū rezultatu i izgleiteibys, volūdys i kulturys politikys praktiskū īteikumu apkūpuojums monografejā „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” (2009). Izdavumā ir radzama Latgolys etnolingvistiskuo situaceja, kura napuorprūtami līcynoj, ka latgalīšu volūda atbylst regionaluos volūdys statusam. Vaicuojums, par kū valstī attīceiguos institucejis tū naatzeist, vysod tics politizāts.
Konfereņcis dalinīki cer, ka starptautyskuos dorba grupys snīgtī zynuotniskī dati, vairuok kai 9000 respondentu redzīņs beidzūt tiks respektāts ari valsts leimenī. Konfereņcis laikā tyka apsprīsti vairuoki rezoluceju varianti i leluokuo daļa dalinīku pīkruta parakstiet dokumentu, kurs aicynoj atbiļdeiguos institucejis izstruoduot pasuokumu planu latgalīšu volūdys regionaluos volūdys statusa apstyprynuošonai.
Vēļ vīns dorbs – precizuok – īmasls, par kū Rēzekne ituos treis dīnys beja centrs, a na stereotipiski pījamtuo perifereja, ir tys, ka konfereņcē beja pulcynuoti 9 vaļstu (Latvejis, Krīvejis, Igaunejis, Itālejis, Vuocejis, Pūlejis, Lītuvis, Francejis, Suomejis) zynuotnīki, lai runuotu par mozū volūdu lītuotuojim svareigom temom. Itamā rokstā vysu interesantū nipavysam navarātu apraksteit. Lobuok īsoku gaideit konfereņcis rokstu kruojumu, kur tod varēs puorskaitiet, kaidys kūpeigys problemys ir mozūs volūdu runuotuojim, kai tuos rysynoj cytur. Tik juopībylst, ka Rēzeknē tyka prezentāts ari 1. latgalistikys konfereņcis rokstu kruojums, kū var īsaguoduot Rēzeknis Augstškolā.
Vysbeidzūt trešais lobais dorbs, kas tyka izdareits Rēzeknē: tyka nūlamts, ka 3. latgalistikas konfereņce nūtiks Greisvaldis universitatē (Vuocejā) 2010. goda oktobrī. Vysi potencialī daleibnīki var sekuot informacejai, partū ka aicynuojums pīteikt referātus pasaruodēsīs vēļ da jaunajama godam.
Kūpumā jemūt, vysys treis dīnys beja satureigys, latgalīšu vaicuojumu atteisteibai cereigys. Var tik viņ nūvielēt, kab konfereņcē nūlamtais pīsapylduos i snādz īrūsmi jaunim pietejumim, bet pots svareiguokais – ļaun atdzimt latgalīšu etnolingvistyskai vitalitatei! Silveja Stankeviča,
RA 2. kursa filologejis magistrante
