Nūper mani muomuleņa

„Nūper mani muomuleņa
Ar veitūla žogorim,
Lai es augu tik lūkona –
Kai veitūla žagareņš…”

Senuo dzīsme īnuok pruotā,
Aizvad mani atpakaļ
Bārnu dīnu zemis sātā –
Tī reiz beja maureņš zaļš…

Klausūs – apleik nav ni skaņas,
Tikai lejas veitūlā,
Vōlyudzeite apsveic mani –
Leitu saucūt pogolmā.

Dzīsme vuica lūkonumu?
Atlāc myza veitūlam…
Lūceitīs – par īrodumu?
Nikod napīkrisšu tam.

Muomuleņa pavuiceja
Pi veitūla reiksti lauzt.
Nūlauzdama paruodeja –
Daudzim šudiņ nasaprast….

Veitūls vuica palikt seikstam,
Nasalīktīs stypruokam.
Lobuok lyuzt i byut par reiksti,
Lūkonojom mugorom.