Rudiņa dzīsme

Jau bārzu zaļumā veid zeļteits siermums,
I dziervu kōšus rudiņs klaidā dzan.
Kai pleivurs jaunivei gulst myglas klōjums
Pōr laukim, pļovom, pōri dūmom maņ…

Jau kļovu lopōs zaltu īšļakst rudiņs,
Klōj zemi dzaltons paklōjs vīnuvīt.
A gaiss tik caurspeideigs, kai olūtiudiņs!
Vīn saule pīkususe mudri rīt…

Nōk rudiņs, otkon vieji lopas dzonōs,
I dreiži kūku zori plyki byus.
Bet nav nikaida skumeiguma dūmōs –
Varbyut šis rudiņs kūpā savess myus…

Kai lieļa spolvom mōkūņi pōr laukim,
Maņ vysy sapyny jim leidza sleid…
Lai rudiņs, byus vēļ vasareņa jauko,
Pēc garom naktim atnōks agrs reits!