Buļbu voguošona

Kam ar kapli buļbu voguos byuts,
Tys zyn’, ka voguošonys dorbs ir gryuts.

Aiztuo dūma loba dzyma Fedzjam, –
Ka vajag zyrga palyugt Edzjam:
Byus vīgla buļbu voguošona,
Na tys, kas kapļa volkuošona.

Juo kaimiņs Edvarts nav skūps piec dobys,
Jis kēvi tur i orklu, rotus
I cytys saimnīciskys lītys lobys.
Tai šudiņ, par samogonku atnastū
Jis īdūd Fedzjam vysu praseitū.
Vēļ dorba instrukceju dūd,
Lai jaunais dorbs jam izadūd.

Īt dreizā sūlī kēve Gaida,
Seiks krīveņš orklam pakaļ skraida;
Jam rūkys drab i svīdri leist,
Redzīs, ka nav zemnīks eists.
Na cīš to taisna arās voga…
A mož tei kēve okla, troka?

Te beigu vogā, piec dorba syura
Orčiks sātmaleitī īsadyure;
Nu trūkšņa kēve jēme skrīt,
I jau bez oruoja jei tuoluok īt…
*
Zyrgu atdūdūt bej’ runa strupa:
“Tova kēve okla, glupa.
I redzēt nagrybu tuo lūpa trula, –
Maņ pusi zabora perevernula.”