DZEJA 3/ Ina Vanadziņa

Pa garū pupu

Šūnakt sapynā kuopu
Pa garū pupu,
Laimes un prīka,
Un gudreibas sluopu.

Ceļā satyku maizeitis ryku-
Breinums, bet kaulūs
Un pruotā
Zemes spāks tyka!

Uobeļneica, kas nu augļu
Smoguma leika,
Īdeve solduokū augli
Ceļā man leidza.

Nu dzydruo strauta nuocēs
Dubļus un akmiņus izcelt,
Lai jis varātu prīceigs
Purynus izauklēt kruocēs.

Cikom vējeņu breivuoju
Nu kryuma osajīm ierkšim,
Kotru suopi un rātu
Laima nūglauda maigim pierstim.

Vysgryušuok jau beja
Sovam lapnumam puori kuopt:
Nuocēs syurstēt un muocētīs
Laimes caur suopem sluopt.

Bet, kod breiva un stypra
Pa pupas zorim lejā tyku,
Vysus puorprotumus un bādas
Zem leluokuo akmiņa lyku.

Stuodēju mīlesteibu
Cytu sirdīs kai pučes,
Ar smaidu aizgaineju
Gaudu un naida tyuces.

Pakuopit dzeivē koč reizi
Pa Laimeņas garū pupu,
Tod redzēsit pasauli skaistu,
Ni gryutu un glupu!


Īdegt sveci

Gribīs īdegt
Saules lukturi
Zylajā dabasu klajā-
Līkās- zīma tik ilgi
Šūgod kavejās
Pusī šajā!

Gribīs nūslaucēt
Dabasim
Palākū kruosu,
Saukt syltū Sauli
Un Pavasari
Par bruoli un muosu.

Lai sazīd vyzbules
Zylas, boltas
Un dzaltonas,
Lai gaiļbikšu zvaneņūs
Gonuos biteites
Zaltainas!

Lai vējeņš maigi
Zemi un pasauli
Nūgluosta,
Un putni
Skaneiguos dzīsmēs
Syltu posoku pastuosta.

Kai gribīs īdegt
Sirdī sauleites
Spūžuokū sveci,
Kod Pavasars īs
Syltū Sauleiti
Precēt!


Uobeļa spāks

Voi tys kaids grāks,
Ka sorkonā uobelī īlykts
Augleibas spāks?

Tu uobeli apēd muti gordu,
Bet leidz dvēselei īvelc
Dzeiveibas smuordu.

Uobeļa sāklu zemē stuodi,
Lai saaug pret sauli
Zalta uobelis stuodi.

I kas nūraus vīnu uobeli
Spēs laimeigs byut
Šymā pasaulī.

Taids spēs arī cytim laimi dūt,
Juo jimā byus spāks
Un myusu zemeites gūds.

Soku es jiusim- tys nav nikaids grāks-
Sorkonā uobelī īlykts
Zemes un dabasu spāks.


Kai gribīs pavasari!

Sirds kai pupurs
Brīst suok,
Un zaļi osni un zīdi
Uorā nuok.
Kai gribīs pavasari!

Jau ceiruli
Dabasu dzelmeņūs zvona,
Kaids breinums,
Ka leidzi suok gavilēt
Dvēsele muna?
Tai gribīs pavasari!

Dūmas kai pyupoly
Sazīt veitulu zorūs,
Smīkli izbērst puor zemi
Kai saulaini stori.
Kai gribīs pavasari!

Gribas sazīdēt
Vyszyluokūs vizbuļūs,
Izskanēt jautrūs
Ceiruļu vyruļūs
Itymā pavasarī!