Zalts zam uodys

Eistineibā šudiņ dūmoju, parkū latvīšim niu ir krize. I kur ir pagaisuši latvīšu varūni. Parkū sabīdreiba aiz ļaunuma grīž cyts cytu nūst, bremzej vīns ūtru, rejās i doluos. I parkū jei vysleidza cerej iz breinumu nesieju i jaunu meseju, a kotram, kas rauga pasaceit lobu vuordu, syt pa eikšim, kab jis apklustu.

Dzeja nav muna stypruo puse. Vysmoz es raugu juos naraksteit i pa leluokai daļai ari tys izadūd. Tok piec tam, ka esi virtualajā vidē otkon i otkon sajāmuse iz golvys syudu spani, ir voi nu juonūsamozgoj teirai, voi ari sevī juoatrūn zalts, kas speid i dubļūs, i sūmozguos.

Eistineibā šudiņ dūmoju, parkū latvīšim niu ir krize. I kur ir pagaisuši latvīšu varūni. Parkū sabīdreiba aiz ļaunuma grīž cyts cytu nūst, bremzej vīns ūtru, rejās i doluos. I parkū jei vysleidza cerej iz breinumu nesieju i jaunu meseju, a kotram, kas rauga pasaceit lobu vuordu, syt pa eikšim, kab jis apklustu.

Skaitu rokstus škārsteiklā i breinojūs, breinojūs, breinojūs. Voi absurdam ir rūbeži?

Kas vēļ ir juonūgalynoj, kab vaira nabyutu nikuo? Kas vēļ juosalauž, juoiznycynoj i juoizsvīž mieslīnī, kab byutu cauri i tukšs?

Krize ir lobs alibi, kab iznycynuotu tū, kas lykts, kruots, taupeits, laseits godu godim i paaudžu paaudzem.

Krizis laikā nav juosaceņš radeit. Var drūsai nūuordeit, sasist, nūkaut – i par tū nikuo nabyus. Krize tok. Taids laiks, na jau cylvāki. Cylvāki kai eņgeli, tik laiks švaks.

Ari izvesšonu laikā na jau cylvāki izvede cylvākus, a laiks beja taids. Kara laikā suove, kam taids laiks. Sadzyna kolhozūs, kam taids laiks. Izkuove lūpu fermys, kam taids laiks. Izgrīze mežus, kam taids laiks. Suove partizanus, kam taids laiks. Suove baņditus, kam taids laiks. Suove partizanu atbaļsteituojus. Suove baņditu atbaļsteituojus. Pakuore. Sadadzynuoja. A kū padareisi – taids laiks.

Mes asam sūli nu totalitarys sabīdreibys. Varbyut mes jau asam totalitara sabīdreiba. Pasoki vuordu, i tevi īliks vuordu cītumā, nūgalynuos ar vuordu i ar vuordim nūrīs tai, ka i naraugi paceļt golvys.

Paraugi atsaškiert. Nūrīs kai suni i apraks anonimā sūmozgu i vamaklu teirumā, viersā labi ka izveļūt opolu @ zeimi.

Skaitu komentarus pi rokstu. I breinojūs – voi rūbeži ir ļaunumam. I kas ir aiz tuo, kur vaira nav nikuo.

Anonimuo ļaunuma impereja komentarūs. Anonimī ļaunuma myužameži, pūri, peisi i dyuksts – napuorīsi. Anonimuo ļaunuma pasauļs, kas aprej naanonimūs i jūs kauleņus izspļaun iz pūra kryuts. Lai balej myužam.

Kur atsarass tī svātī, kas izīs itū ļaunuma bierzi tai, ka ni lapeņa nanūtreisēs. Kur atsarass dīva dāli, kas atvess saulis meitys i napakriss dubļūs i mauceibā. Kur ir tei Gaismys piļs, Gaismys kolni i Gaismys zeme, ka mes poši sevī naradzam ni gaismys spaita. Kur atdzims gaisma, ka apleik vīni vamakli i žuļts.

Latvīši sovim varūnim nūgrīž auss vēļ mozim i gaida, ka tī izīs Luočplieši. A saīt tik cyukys. Kai i vysi cyti.

Niu byutu juotaisa vīns projekts, juomeklej jam nauda – latgalīšu vuordneicai. Izadeve salaseit vīnā auditorejā zynuotnīkus, jim izadeve atrast pamatu sadarbeibai i sadaleit dorbus, nūspraust termeņus. Dareišonys vaine, koč i bez naudys. Tikai ar entuziasmu, partū ka vajag. Taipat kai vajadzēja latgalīšu rokstu volūdys ortografejis, kū tai ari sataisēja – bez vaļsts finansiejuma, par sovu naudu.

Cylvāki ir gotovi struoduot par paļdis, partū ka sabīdreibai ir pīprasiejums. Tok voi sabīdreiba pasaceis tuo plykuo paļdis?

A niu siežu i nikuo navaru. Partū ka varbyut sabīdreibai eistyn nikuo navajag. Tik izlomuot, nūrīt ūtra, aplīt ar sūmozgom i īnirgt acīs – kaida tu niu nateira, kaida niu cyuka, ak jau zagle i ļaužu muoneituoja.

Parkū lai es sādātu nakts vydā i dūmuotu, kur lobai idejai izrakt naudu, kur atrast resursus, kai sapeit teiklus i kontaktus, kab projekts pasacaltu. Kab piec kaidu pīcu godu byutu myusdīneiga latgalīšu vuordneica.

Parkū lai es tiereitu sovu personeigū dzeivi idejai, kas maņ naatness nikuo cyta tikai izlomuošonu, kritiku i spierīni pa pakali – kod izaruodēs, ka vaira naderu, naasu ni jauna, ni šmuka, ni gudra, ni daudzsūlūša, ni vasala, ni stypra.

Parkū lai es veļteitu sovu nakti i laiku projektam, kura rezultatu latgalīšu sabīdreiba paskaiteis kai pošsaprūtamu, paprasēs par veļti i juo autorus i nesiejus gols golā apvainuos zagšonā. Partū ka zūg vysi. I pasaceit “zaglis” ir kai nūsaspļaut. A tu siedi i dūmoj – parkū tai?

Partū ka naguoji ni ar vīnu parteju i pasacieji, ka naīsi. Voi pasacieji, kas napateik. I nadabuoji jumta i aizmuguris.

Partū ka naesi paprasiejuse naudys sovam dorbam, korekturai, olgu sastateišonai i redigiešonai, a atsaļuovuse gruomotu tierguot veikalā i naudu globuot nuokušajai idejai, gruomotai? Kai tys niu ir ar “Susātivi”.

Partū ka par sovu naudu esi dariejuse, naskaitūt ni laika, ni tymā laikā napadareitūs peļnis dorbu. Partū ka naesi gribiejuse zagt, a atdavuse saņtimus. I naīveicamūs, napadareitūs, apsūleitūs dorbus kruovuse skaudzē. I dūmuojuse – pabeigt vēļ itū projektu, itū dorbu, tod gon.

Par anonimu sitīni nav juoatsavainoj. Īsit i pat nav juobāg, partū ka nasyti jau tu – nazkaids anonims niks. A īsyta to realam cylvākam, na anonimam.

Dūmoju par atbiļdeibu – maņ kai cylvākam pret sabīdreibu. I par sabīdreibys atbiļdeibu pret mani.

I tik vīn izdūmuoju, ka zaltam aiz uodys ir nūsašpļaut, cik litru sūmozgu jam lej viersā. Jis tī ir.

Tik par kaidu cenu.