Medeibys

Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys. Moti nūdzeiti, iz pīris nazkas iztrīpts ar dzaltonu kruosu, kuojis plykys – až vysa spolva sasarīzuse. Tik syltuma kai tei kurtka i zuoboki. Gryuts byut krišnaitam zīmeļūs.

Jis pīduovuoja maņ gruomotys, vaicuoja par dzeivis jāgu. Lobuokais vaicuojums, kū aizdūt pi luksofora – voi dzeivei ir jāga? Pīduovuoja literaturu ar raibim i drupeit nūtreitim vuokim, zīduot tempļam i goreigū izaugsmi. Pats smaida i kai na nu ituo pasauļa.

Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits, cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu, kab jī atsagrīztu normalā dzeivē. Nu pusgoda da diveju godu laikam. I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora? Voi stuovēt, vērtīs dabasūs i smaideit?

Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom. Dreiž juoīt. Parunuosim par Dīvu? Jis maņ pieški pavaicuoja. Es apjuku. Dīvu? A ni Krišnu? Dīvu – jis saceja. Par Dīvu.

Vēļ lobuok, tys der piec scenareja. Es pasacieju, ka tycu Dīvam, ka asu kristeita i īstyprynuota. Ituos zuolis der vysim sludynuotuojim. Jis pagaisynuoja interesi i aizagrīze, a es puorguoju puori īlai.

Vakar maņ stacejis tunelī dasasēja čygonka. Saprotu, ka nazkas ar mani nav labi – laikam nu skota izaveru nūguruse i nalaimeiga. Voi ari taišni ūtraiž – par daudz atvārta pasauļam.

Jei pīduovuoja kodēt iz laimi. Apsarunuojom par laimi, i es guoju tuoļuok.

Tai pi seva i padūmuoju, a kur ta kaida bāda. Es eju, kreit snīgs, maņ ir, iz kurīni īt, mani gaida, austeņuos skaņ muzyka, par teleponu maņ nav juomoksoj, partū ka jis jau seņ ir samoksuots, dīnys palīk vys garuokys i garuokys, a čygonka beiguos pat pasmaidēja. Koč es jai tai i nikuo naīdevu.

Īguoju veikalā. Dorba dīnys beigys, a ryndys nikaidys. Ari taids lobums nu krizis. Nūpierku litri soldonuo pīna, rupū maizi i divejus avokado – lai nūsagatavej iz palūdzis jaunai nedeļai.

Izkuopu augšys stuovā, dūmuoju – mož kaidom drēbem atlaidis. Drēbis lātuokys kai Viļānu tiergā, tok saprotu, ka maņ tuos lupotys napateik, vysleidza ir par duorgu deļ ituos Kitaja kvalitatis. A leluokuo daļa veikalu aiz rešotkys – nastruodoj, laikam bankrotiejuši voi puorsavuokuši.

Apmešu riņči i jau īšu prūm, a pieški nazkaida kosmetikys purdevieja skrīn prīškā. Moza krīvuška bryunom acim, runoj ar akcentu, ceņšās. Kaidi maņ nogi? Apjuku. Dabeigī? Nui. Cik breineigai! Pasavieru iz juos. Jei sasajuta nūgivuse piercieju.

Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku, stuostēja par dimanta, azbesta, zeida i kaidom vēļ nogu veilem, par apeļsinu i rūžu eļļom. Es jai palobuoju volūdys klaidys. Jei ceņtēs. Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit, verūtīs, kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai.

Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu, kas moksojs 45 lati, jei maņ beja gotova puordūt par 14 latim, par dempinga cenu. Tok es tai ari nanūpierku. Partū ka nogus taipat napuleišu i navajag seve muoneit, ka tuo dareišu. I rūžu eļļa maņ jau nazkur svaiduos, narunojūt par kremim i veilem. Bez tuo muni šai tai kūptī nogi vysleidza izavēre lobuoki i dzeivuoki par puordeviejis samūceitajim nogim. Nikod naasu saprotuse, deļkuo nogim juogrīž uorā īnadzis – līks dorbs, tolka nikaida, izaver strāšnai i ataug vēļ leluokys.

Tok juosoka, ka strategeja i puordūšonys taktika beja atstruoduota da beidzamuo. Kai statistikys vīneiba es laikam apguožu vysu statistiku, partū ka nūbeju tī tik ilgi i vysleidza aizguoju bešā. Pavaicuoju škārsteikla adresu i tiuleņ pat aizmiersu. A puordevieja da poša pādejuo momenta cerēja.

Tikom kaids cyts pierciejs pierk “Latgolys Radeju”, kaids cyts puordeviejs juos puordūd, vēļ kaids cyts rauga apstreidēt i saglobuot latgalīšim, vēļ cyts ak jau dūmoj, kai pa tū trikmīni pajimt radeju sev. Seikuok par tū naizaviersšu, partū ka pādejā laikā regularai asu rakstiejuse par itū temu sovā dīnrokstā, apkūpojūt i publicejūt īgiutū i atsyuteitū informaceju i saitis. Gon bez analizis, partū ka tai ari nasaprūtu nūtykumu īmesli i gaitu – nikas nav tik vīnkuorši, kai ruodīs.

Cīši, cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu, deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim. Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis, žurnali, radejis, kas beidz dorbu piec 2-3 godu. Tai beja 20. g. s., tai i šudiņ.

Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu “Katōļu Dzeive”, kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks. Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski, maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo pasauļa, kur dreižuok īsader babu vylktuo i dzīduotuo saļmu vacuo volūda i Jumprova svāta, a ni ruporā dzīduotys dzīsmenis par Jēzeņu.

Tok auditorejis nivīns napietej, automatiskai pījem, ka juos nav – ka nivīnam tuo latgaliski latvyskuo navajag. Koč voi reklamu devieji Latgolai – ka ite dzeivoj vīni krīvi, deļtuo reklamejās tik krīvu radejuos. Nui, dzeivoj i krīvi, tok kur ta liktīs latvīšim? Izkuopt prīdē, kai tū švakys dzierdeišonys gadīnī īsaceja “Latolys Radejis” reklamys sauklis?

Auditoreja patīseibā ir. Cylvākim vajag muzykys latgaliski – pasaverit, kas nūteik ar Latvejis muzykys topim, šovim i bolsuojumim. I tī nav tikai latgalīši.Vysod asu breinuojusēs par puornūvodu cylvākim, kas latgalīšu volūdu vuicuos kai svešvolūdu. Izaruod, laikam myusim ir nazkas vaira, nazkas sovs, dzeivs i taids, kuo cytam nikod nav bejs voi kū jī jau ir pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni, a pi seve vaira navar atrast.

Paļdis Dīvam, dzīsme latgaliski nav smīkleiga. Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim. Jei var byut i osa, troka i biedeiga, popseiga, žieleiga i sova, gryuta, prīceiga.

Niu raugu īsadūmuot, voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa, kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs. Nikas naskrīn golvā.

Tik juovaicoj, parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski skaņ vīneigi Bronislava Sprydzānā taiseitī 30 minoti reizi nedeļā Latvejis Radejis 4. kanalā! Storp krīvu raidiejumim i reklamom. Voi tei byutu vaļsts i sabīdriskuo medeja eistynuota latgalīšu integraceja par krīvim?

I parkū latgalīšim, kab dzierdātu sovys dzīsmis, ir juomoksoj vēļreiz – nu suokuma nūdūkli vaļstej, tod bolsuojumi šovūs? Voi tys vīn naruoda, ka muzykai i volūdai ir auditoreja, ka sabīdreibā ir pīprasiejums?

Niu rokstu i dūmoju, kura parteja nuokušuo maņ pīduovuos sovu pakriesli. Kuo vēļ pasūlēs.

Vēļ dūmoju – cik parteju itamuos vieleišonuos latgalīšim sūlēs dabasu vaļsteibu zemis viersā. I cik parteju gius latgalīšu bolsus kai zivs aizaugušā muorkā? I, kas nav mozuok svareigi, cik latgalīšu kulturys i sabīdriskūs darbinīku paleidzēs jom giut ituos zivs?

Pādejā laikā laikam nav ni dīnys bez partejis – ka ni medeibys tīšā veidā caur e-postu, to jūs darbeibys nūvāruojumi škārsteiklā. Kai jī bužynoj spolvys pyrma vieleišonu i medej auditoreju. Kai vīni taisa sātyslopys, ūtri sataisa profilus vītejūs socialajūs teiklūs i roksta nazkaidu svīkstu tuo vītā, kab struoduotu.

Ir jau skaisti, sirsneigi i personeigi puorskaiteit publiskajā dīnysgruomotā, kai kaidai deputatei īt dzeivē. I vēļ īraudzeit drukys klaidys i stila naveikleibys – ka jau cylvāks pats roksta i žālojās, ka nav laika. Tok kam maņ taidi deputati, kas najādz nūolguot studentus, kas jūs vītā sādātu feisbukā, draugūs, fotoblogā, a tam tierej sovu laiku i munu naudu? Saīt, ka tod, ka es jū īvieleišu, jei vaira narakstēs maņ viestulis i dīnysgruomotys?

Ar partejom kai ar čygonkom, preču izplateituojim i sektantim – atstruoduota smadziņu skoluošonys shema. Niu – byut sociali tyvim i sovejim ari škārsteikla vidē. Niu – pasūleit poša besa, koč voi atbolsta dzeraunis cylvākim, invalidim, jaunajom mameņom, studentim, pensionarim, latgalīšim, cytim marginalajim.

Piečuok – a kai jau saīs. I ak jau nasaīs, partū ka nav saguojs nikod.

A kur liksīs – juobolsoj. Par kaidu vystik byus juobolsoj.

Interesnai, cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita, a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē. Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu Latgolā, Vidzemē, Kūrzemē, Zemgalē, Sielejā, Malīnā, Suitejā. Ar normalim celim, školom, slimneicom i dzeivim, vasalim, styprim, jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim.

Partū ka cytaiž saīt – kas gols golā vinnej krīzis laikūs i kam dzeraunēs ir stypruokais bizness? Buobai, kas runoj zagsā i morgā, partū ka jei var runuot ari morgā. I apbedeišonys kantoram, partū ka nūmirs to iz zemis napaliksi i groba naudai vysod juobyut nūlyktai. Pat Indejā, lai cik nabadzeigi ļauds, puors pagaleitis myrūņa dadzynuošonai nūpierk.

Tai vot i dzeivojam. Nu vieleišonu da vieleišonu. Nu kopusvātku da kopusvātku.

I kai piec sarunys ar čygonku, puordevieju, krišnaitu voi parteju lai nasmaida i nasaprīcoj par snīgu i saulis atliekšonu tiuļuok pavasaram. Cikom medeibys, tikom i esi vajadzeigs.