Izslydynuota pīsasaceišona 2. storptautyskajai latgalistikys konfereņcei
Cīnejamī kolēgi!
2008. goda 19.–20. septembrī Sanktpīterburgā nūtyka 1. storptautiskuo latgalistikys konfereņce, īdybynojūt latgalistikys konfereņču tradiceju.
Ūtrymā konfereņcē „CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ tiks aktualizeita centra un periferejis izpratne mozojuos un regionalajuos volūduos, folklorā, literaturā, ar tū saisteitī procesi sabīdreibā, izgleiteibā, politikā: regionalisms, lokalais i globalais aspekts, decentralizaceja, identitate, multikulturalisms.
Konfereņce ir veļteita latgalīšu dzejneicys Marijis Andžānis simtgadis atcerei, kū pīminēs 2009. gada 8. septembrī. 1933. godā M. Andžāne izdūd sovu pyrmū dzeju kruojumu „Reits“, kurā pyrmū reizi latgalīšu literaturys viesturē autors napasaļaun tikai iz sovu volūdys prasmi, bet veidoj raksteibu, izmontojūt P. Stroda komisejis izstruoduotūs ortografejis principus. M. Andžāne ir beiguse Rēzeknis Vaļsts Školuotuoju institutu (niule – Rēzeknis Augstškola), ir aicynuojuse školānus i poša vuokuse latgalīšu folkloru. Juos dzeive i darbeiba ir izcyls paraugs aktivai filologiskai darbeibai latgaliskūs tradiceju kūpšonā i saglobuošonā. Piec Ūtruo pasauļa kara dzejneica dzeivoj ASV, ir radzamuokuo trymdys latgalīšu dzejis puorstuove.
Rēzeknis Augstškolys i Milānys Universitatis zinuotnīki konfereņces laikā prezentēs projekta „Latgolys etnolingvistiskuos situacejis izpiete“ rezultatus monografejā „Volūdys Austrumlatvejā“.
Konfereņcē aicynuoti jemt daleibu pietnīki, kulturys, izgleiteibys i medeju puorstuovi.
Konfereņcē dūmuots aktualizēt storpdisciplinarus vaicuojumus itaidūs aspektūs:
– lītiškuo volūdnīceiba,
– teoretyskuo volūdnīceiba,
– folklora, literaturzynuotne,
– kulturis, muokslys viesture,
– prioritatis i novatoriski rysynuojumi humanitarū prīkšmetu apgivē.
Konfereņcis dorba volūdys – latvīšu, latgalīšu, angļu, krīvu, napīcīšameibys gadejumā nūdrūšynūt tulkuojumu.
Konfereņcē var jemt daleibu ar referatu voi stenda referatu.
Referata ilgums — 30 min.: 20 min. — referats, 10 min. — diskusejis.
Stenda referata prezentaceja — 5 min., 30 min. — diskusejis par 3–5 stenda referatim.
Pīteikuma anketu var atrast ari RA sātys lopā:
www.ru.lv > Pētniecība > Konferences.
Konfereņcis daleibys moksa — 60 eiro, studentim — 40 eiro.
Tamā īkļauta konfereņcis materialu sagatavuošona, īsapazeišonys pasuokums, kafejis pauzis i pušdīnis.
Golvonī datumi:
– 2009. goda 1. majs — konfereņcis pīteikumu pījemšona.
– 2009. goda 1. juņs — organizacejis komitejis atbiļde par pīteikuma akceptiešonu voi nūraidejumu.
– 2009. goda 15.–17.oktobris — konfereņcis nūrisis laiks.
– 2009. goda 1. decembris — rokstu īsnīgšonys termiņš konfereņcis materialu kruojumam.
– 2010. gods — konfereņcis rokstu kruojuma izdūšona.
Pīteikumus konfereņcei lyudzam syuteit da 2009. goda 1. majam konfereņcis koordinatorei Ilgai Šuplinskai: Ilga.Suplinska@ru.lv.
Rēzeknis Augstškola
Filologejis katedra
Atbreivuošonys aleja 115
Rēzekne, LV 4600
Konfereņcis dorba grupys vuordā
Ilga Šuplinska
Cienījamie kolēģi!
2008. gada 19.–20. septembrī Sanktpēterburgā notika 1. starptautiskā latgalistikas konference, iedibinot latgalistikas konferenču tradīciju.
Otrajā konferencē „CENTRS I PERIFEREJA: PERSPEKTIVU MAIŅA“ tiks aktualizēta centra un perifērijas izpratne mazajās un reģionālajās valodās, folklorā, literatūrā, ar to saistītie procesi sabiedrībā, izglītībā, politikā: reģionālisms, lokālais un globālais aspekts, decentralizācija, identitāte, multikulturālisms.
Konference ir veltīta latgaliešu dzejnieces Marijas Andžānes simtgadei, kas aprit 2009. gada 8. septembrī. 1933. gadā M. Andžāne izdod savu pirmo dzejoļu krājumu „Reits“, kurā pirmoreiz latgaliešu literatūras vēsturē autors nepaļaujas tikai uz savu valodas prasmi, bet veido rakstību atbilstoši P. Stroda iedibinātās ortogrāfijas principiem. Pēc Otrā pasaules kara dzejniece dzīvo ASV, ir ievērojamākā latgaliešu dzejas pārstāve. M. Andžāne ir ieguvusi pedagoga izglītību Rēzeknes Valsts Skolotāju institūtā (tagad — Rēzeknes Augstskolā), ir rosinājusi skolēnus un pati vākusi latgaliešu folkloru. Viņas dzīve ir izcils piemērs aktīvai filoloģiskai darbībai tradīciju kopšanai un saglabāšanai.
Rēzeknes Augstskolas un Milānas Universitātes zinātnieki konferences gaitā prezentēs projekta „Latgales etnolingvistiskās situācijas izpēte“ rezultātus monogrāfijā „Valodas Austrumlatvijā“.
Aicināti piedalīties zinātnieki un kultūras, izglītības, plašsaziņas līdzekļu jomu pārstāvji.
Konference iecerēta kā starpdisciplinārs diskurss šādās jomās:
– lietišķā valodniecība,
– teorētiskā valodniecība,
– folklora, literatūrzinātne,
– kultūras, mākslas vēsture,
– prioritātes un novatoriski risinājumi humanitāro priekšmetu apguvē.
Konferences darba valodas — latviešu, latgaliešu, angļu, krievu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tulkojumu.
Konferencē var piedalīties ar referātu vai stenda referātu.
Referāta ilgums — 30 min.: 20 min. — referāts, 10 min. — diskusijas.
Stenda referāta prezentācija — 5 min., 30 min. — diskusijas par 3–5 stenda referātiem.
Pieteikuma anketas veidlapas pieejamas arī RA mājas lapā:
www.ru.lv > Pētniecība > Konferences.
Konferences dalības maksa — 60 eiro, studentiem — 40 eiro. Tajā ietilpst konferences materiālu sagatavošana, iepazīšanās pasākums, kafijas pauzes un pusdienas.
Termiņi:
– 2009. gada 1. maijs — konferences pieteikumu pieņemšana.
– 2009. gada 1. jūnijs — organizācijas komitejas atbilde par pieteikuma akceptēšanu vai noraidījumu.
– 2009. gada 15.–17. oktobris — konferences norises laiks.
– 2009. gada 1. decembris — rakstu iesniegšanas termiņš konferences materiālu krājumam.
– 2010. gads — konferences rakstu krājuma izdošana.
Pieteikumus konferencei lūdzam sūtīt līdz 2009. gada 1. maijam konferences koordinatorei Ilgai Šuplinskai:
Ilga.Suplinska@ru.lv.
Rēzeknes Augstskola
Filoloģijas katedra
Atbrīvošanas aleja 115
Rēzekne, LV 4600
Konferences darba grupas vārdā
Ilga Šuplinska
