Zvejsalnieks: Lobēšanas likums palīdzētu novērst korupciju

Viens no KNAB priekšnieka amata kandidātiem Artūrs Zvejsalnieks atbalsta lobēšanas likuma ideju. Taču viņš ir pārliecināts, ka lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai lobētājus mudinātu strādāt ar likumīgiem instrumentiem.

„Lobēšanas likumā jābūt skaidri definētiem ne tikai lobētāju, bet arī varas pārstāvju pienākumiem attiecībā pret tiem, kas iesaistīti šajā procesā,” uzsver A. Zvejsalnieks. Viņš ir pārliecināts, ka lobētājiem nepieciešams radīt noteiktas priekšrocības, lai mudinātu tos strādāt legāli.

Diemžēl šobrīd esošā likumdošana nesniedz nekādas garantijas, ka, ejot pie ierēdņiem vai amatpersonām, lobētājs tiks uzklausīts. Tikpat labi ierēdnis var nozīmēt tikšanos pēc trim mēnešiem vai vispār atteikties pieņemt lobētāju, savu atteikumu argumentējot ar kādu atrunu.

„Situācija būtu gluži cita, ja lobēšanas likums paredzētu, ka amatpersonas vai ierēdņa pienākums ir uzklausīt reģistrētos lobētājus. Šāda sistēma palīdzētu novērst korupciju jau pašā saknē,” ir pārliecināts KNAB priekšnieka amata kandidāts. Šobrīd ieinteresētās personas un organizācijas īsti nezina, kā rīkoties, lai tiktu sadzirdētas. Un tas veicina kukuļdošanu. „Nezināšana un nespēja likumiski aizstāvēt savas intereses neizbēgami noved pie korupcijas,” uzsver Zvejsalnieks.

Kā zināms, lobēšana ir instruments, ar kura palīdzību dažādas profesionālās asociācijas un citas organizācijas savas darbības vārdā vēlas aizstāvēt noteiktu sabiedrības grupu intereses. „Un nebūt nav reti precedenti, kad, piemēram, Eiropā vai ASV, pateicoties tieši lobētāju pūliņiem, tiek sakārtotas nozaru likumdošanas, kā arī citi normatīvie akti. Tieši tāpēc mums ir jāpadomā, kā šiem cilvēkiem radīt atbilstošas iespējas, kurām jābūt nostiprinātām likumā,” ir pārliecināts KNAB priekšnieka amata kandidāts.

„Šobrīd KNAB vēlas uzmanību vērst uz vienota lobētāju reģistra izveidošanu, kas pati par sevi ir laba ideja. Taču tā paredz, ka visiem lobētājiem vajadzētu reģistrēties, bet visām amatpersonām – atskaitīties, ar kādiem lobētājiem un kādā sakarā tās kontaktējušās,” stāsta Zvejsalnieks. Viņš atzīst, ka šāda sistēma būtu pārāk komplicēta un apgrūtinoša tām ieinteresētajām grupām, kas vēlas mūsu valstī kaut ko pozitīvi mainīt. „Lobēšanas likums nekādā gadījumā nedrīkstētu būt represīvs un birokrātiski apgrūtinošs. Tas jāveido kā prasmīgs instruments, ar kura palīdzību notiek pilsoniskās sabiedrības process, lai ieinteresētās puses spētu panākt abpusēji izdevīgu rezultātu.”

Informāciju sagatavoja Jānis Riņķis,

Artūra Zvejsalnieka sabiedrisko attiecību konsultants
Tālrunis: + 371 28607446
E-pasts: janis.rinkis@prholding.lv

Plašāka informācija – Artūrs Zvejsalnieks,
Tālrunis: + 371 26450061
E-pasts: arturszv@gmail.com