LATGOLYS REPUBLIKA (īvods)

Mes latgalīši tagad 2099.godā lelā skaitā apdzeivojam Spānejis austrumkrostu. Nūsviniejom gondreiž pyrma nedelis Jaungodu, īdzērem ols, ari drusku šmakaucenis. Tūs pagataviešonai Jezupam bruoļs atsyutejs vajadzeiguos dalis: graudus, apeiņus i kas tī vēļ vajadzeigs… As tik smolkai nazynu, Jezups golvonais „specs” pa itaidom lītom.

Vyspuor jau ite jaunuo goda sagaideišona ir dīzgon sylta padareišona. Labi, ka vēļ jūprūjom var dabuot vāsa ols, tai ka dzeive nav ni moz tik trokai napanasama.

Bejom nūguojuši ari čiguonūs – apguojom kaidys 20 tyvuokūs draugu sātys, sapeļnejom gona vysaidu lobumu, tod vēļ pazavolkovam pa jiurys krostu, sakurynovam guņkuri. Sagaidejom Jaungodu piec Latvejis laika, a piec tam kūpā ar spānīšu draugim ari piec jūs stuņdinīka!

Itais gods byus interesants – dreiž Īrejā suoks reklamēt myusu Spānejis koloneji ar nūsaukumu „Latgolys Republika”. Aicynojam braukt pa pasauli nūkleidūšūs latgalīšus iz šani – ite mes draudzeigai dzeivojam! Kūpā jau asom gondreiž 100 tyukstušys ļaužu, tys ir leluokais latgalīšu pulks iz vysa pasauļa, kas dzeivoj vīnuvīt.

Iz Jaungodu tyka sareikuots konkurss, kura golvonuo bolva beja jauna mašyna. Konkursā beja tikai vīns vaicuojums – cik ir latgalīšu? Beja juonūsauc konkrets skaitlis. Kai vāluok izaruodeja, konkursa organizatori tai izjūkova vysus, deļ tam, ka daže Latvejis vaļstei jūprūjom nav itaidys informacejis.

Dažom ticeibom ir uzskoti, ka cylvāka dvēsele var puordzimt, bet puordzimt var ari ideja i dzeivuot puori vīna cylvāka myužam dažaidu paaudžu pruotūs vairuoku godu symtu garumā…

Zynu, jiusim var liktīs, ka itei „Latgolys Republika” ite Spānejā ir koč kas nareals, ka tys ir naskaids nuokūtnes murgs! Tak pasaverit drusku atpakaļ sev aiz mugurys – par Latgolys autonomeji tyka runuots vēļ Krīvejis cara laikā, tod 1917.goda kongresā tyka pījimts lāmums par „tīseibom pošim lemt ticeibys, volūdys, školu i saimnīciskūs vaicuojumus…” Laiks guoja, vaļdinīki mainiejuos, lāmumi zaudeja spāku, ļauds apmyra…. labi, ka idejis puordzyma.

I tagad myusim ir sova, nu na pavysam autonomeja, bet spieceiga pašvaļdeiba ar tīseibom pošim lemt i ticeibys, i volūdys, i školu, i ekonomiskūs vaicuojumus. Starpcytu, Jezups ir myusu prezidents.

Juopasoka paļdis Katalonejis apgobolam, kas eipaši atabaļsteja „Latgolys Republiku”. Jī beja tik laipni, ka daže pīškiere zemes gobolu Vydsjiurys krostā. Tys gon nabeja lels i taidā nūlaistā teritorejā, tak vēļ druksu zemis latgali dapierka poši, īkuortova laukus i duorzus, pa druskai pasacēle ari piļsāta. Taids sovs pasauleits ar veikalim, skaistuma kūpšonys salonim, izklaidis vītom, krūdzenim, tiergs, sporta arena, sova bazneica, sovys školys, ite suplok ari jiura i saule viers golvys… Tyvuokajā laikā planavojam pasaplašynuot – taiseisim muoksleigū solu jiurā.

Naseņ beja Latvejis vaļsts dybynuošonys 180-tuos godadīnys svineibys – tymā pīsadaleja ari „Latgolys Republikys” viestnīks nu Reigys piļsātys, starpcytu, jam asū ļūti pīkluojeigi apartamenti pošā Reigys centrī. Tyvuokajā laikā ari reidzinīki ite „Latgolys Republikā” ir sūlejuši nūreikuot vysmoz gūda konsulu.
Jemūt vārā studentu i izgleiteibys sistemys panuokumus, reidzinīki myus naformali ir īsaukuši ari par „Silikona Latgolu”. Tys deļ tam, ka pyrms godim pīcdesmit pi myusu tyka piļneibā pamaineita izgleiteibys sistema, i rezuļtatā beidzūt varam izvuiceit pa eistam konkurēt spiejeigus jaunīšus, kas var izgrīzt pūgys ari sevkuram japānītim. Niu vairuokys vaļstis interesejās par itū izgleiteibys sistemu i gryb puorjimt pi sevi.

Jezups maņ pastuostie, ka cytu godu tiks reikuota pasaulis latgaļu studentu konference. Tei nūtiks Dagdys starptautiskajā izstuožu zalā. Starpcytu, tī kotru godu teik reikuots ari Vacgoda pasuokums-šovs, kurymā pīsadola na tikai īvāruojama daļa Latgolys īdzeivuotuoju, bet pa uotrgaitys magistrali Barcelona – Berlīne – Varšava – Daugavpiļs – Sanktpeterburga īsarūn ari pulka gostu. Iz pasuokumu teik nūreikuots ari specials reiss Salaspils – Dagda – Salaspils. Kai ari, prūtama līta, pasuokumu translej Latgolys 3 dimensiju satelittelevizeja, atvārtuo koda veidā ar titrim angļu, spānīšu i latvīšu oficialajā volūdā…

Atlaidit, ka ceņšūs jiusim vysu vīnkuoršim vuordim stuosteit, izlaižūt aprokstus par myusudīnu modernajom tehnologejom. Ja gūdeigi, as pats na vysys nu jom saprūtu, bet tikai lītoju tik daudz, cik vajadzeibys prosa – kai taids duraks.

Ari myusu dīnuos par puorsavītuošonu pa gaisu nikas cyts dreižuoks nav izdūmuots. Deļ tam jau seņ ir nūorganizāti ari regulari reisi nu šajinis iz Latgolu. Divejis rezis nedelī puorvodoj ļauds i vysaidys montys – nu vīna gola iz ūtru i atpakaļ. Labi, ka Latgolys pusē pyrms godim treisdesmit ir īkuortuota Daugavpiļs lidūsta.

Jezupam dzeds vēļ stuosteja, ka jauneibā pīktdiņuos leidzeigai braukovs nu Reigys iz Latgolu ar mašynu, a svātdiņu vokorūs atpakaļ iz Reigu. Tai ari myusu dīnuos daudzeji latgali, ari Jezups sežās sovā lidaparatā i brauc iz breivdīnom atsapyust Latgolā, piec tam otkon atpakaļ iz šani Spānejī pastruoduot. Vosorā tureiguokī meiginoj īkuortuot atvalinuojumu i tod nu „Latgolys Republikys” brauc iz etniskū dzimteni. Daži spānīši brauc leidza i piec tam sātā ir kū pastuosteit: par garšeigajim iedīnim i smaržeigu šmakovku, par dzeivim bebrim i teirim azarim, par laipnim ļaudim i vysaidu svātku sviniešonu Latgolā. Ir pat pasaulis slavena firma izveiduota ar nūsaukumu „Svātki Latgolā” – tys taids populars i cīnejams zeimuls tagad ļaužu vydā.

Vosorā ir cīš izdeveigi sovys Spānejis sātys izīrēt turistim – ari nu Reigys latvīšim ir lela pīkrisšona itaidai vaļstu sadraudzeibai. Sabrauc pa vosoru ite pulka reidzinīku – lai jau atsapyušn – jī tak ari cylvāki. Sovs īnuokums ari vītejīm uzjiemiejim.

A rudinī iz Spānejis krostim sabrauc daudz latgaļu rodu – tod kai reize ite poša lobuokuo dzeivuošona – nav tik korsts i ap tū laiku vysūs veikalūs latgaliski runuot pratiejim ir īvāruojamys atlaidis.
Decembra suokumā iz „Latgolys Republikys” izveiduošonys godadīnys svineibom atlidova ari Latvejis Vaļsts prezidents – runu saceja latgaliski. Kod dzierdeja prezidentu latgaliski runojam, daudzeji vacī apsaraudova. Vieliešonuos par Latvejis prezidentu tagad varam bolsuot ari mes, bet tei ir vīneiguo politiskuo saikne ar etniksū vaļsti.

Pensejis godus sagaidejuši latgali puorsvorā dūdās atpakaļ iz dzymtū Latgolu – tī teiruoks gaiss i doba. Jūprūjom plaukst apbedejumu bizness – visi vīntulī šajīnis veceiši testamentūs roksta, kab jūs apglobuotum Latgolā, ja gadejumā poši pi dzeivis napagiust dabraukt… Vosorā vysi braucam iz kopusvātkim.

Eh, kai tī beja, kai nabeja, kai byus, kai nabyus, bet vajadzēs reit aizliduot pi Jezupa bruoļa iz Latgolu – jam lobs ols i malnuo pierts, sova saimisteiba: gūvs, cyukys, vystys – tai saceit – sovs pīneņš, sovs svīsteņš, sova kapšonka i sovys ašņa dasys!

Da cytai reizei!