Bez tēmas 

Dūmu pylni pogolmi/novembris

7.novembrī, Špoģu vydusskūlā nūtyka XVI Zynōtniskō konference „Latgales pagātne, tagadne,nākotne: novada mantojums mūsdienu eiropas virzībā”, kuru reikōja Daugavpiļs Universitatis Latgolys Pietnīceibys instituts i bīdreiba „Latgola”. Konference tika veļteita Latgolys kulturvēsturiskajam un saimnīciskajam montōjumam. Konferenci svineigi atklōjūt, dzīdōja Dubnys pogosta folkloris kūpa „Atzolys”, kai ari doncōja Špoģu jaunīši. Konferencis nūslāgumā sekōja diskusija „Latgaliskais. Nōkamī symts godi.” Sovus referātus lasēja ari vydusskūlneicis Karīna Kuņko(12.kl.) i Karīna Cirse(12.kl.). Šajūs pasōkumūs jēme daleibu Špoģu vydusskūlys skūlōtōji i skūlāni. Turpinōjumā īskots viņu īspaidūs, kai ari pōrdūmu roksts (sk.Marta Bicāne).

Jānis 10.kl.

  • Kai patika diskusija?

Pateikamai apzinōtīs, ka latgalīšu kultūra i volūda ir nūvērteita.

Līga 12.kl.

  • Kas, Tovuprōt, ir latgaliskums?

Latgaliskums ir dzeivis stils. Tei ir sirdslīta, navis pīnōkums voi kaut kas uzspīsts.

  • Kai patika diskusija?

Sajyusmā nabeju, jō gaidēju kū cytu, gaidēju kaut kū vairōk pozitīvu, navis plēšonūs par seikumim. Dūmōju, ka diskusejā jī (diskutātōji) vīns ūtram acis izskrōpēs.

  • Latgaliskajam ir nuokūtne?

Ja leidz šam beja, tod byus ari nōkūtnī.

Kristaps 11.kl.

  • Kas, Tovuprōt, ir latgaliskums?

Latgaliskums ir īpašeibu kūpums, kas raksturoj cilvāku.

  • Kai patika diskusija?

Beja ōrkōrteigi interesanti, diskuseja izavērte dīzgon osa. Žāl, ka navarēju izsaceitīs.

  • Latgaliskajam ir nōkūtne?

Ir nōkūtne.

Anna 11.kl.

  • Kas, Tovupruot, ir latgaliskums?

Pīdereiba sovai zemei.

  • Kai patika konference i diskusija?

Konference patika, bet diskuseja na pōrōk, jō par daudz grib diskutātōji.

  • Latgaliskajam ir nuokūtne?

Byus, ja cilvāki turēs tū sev tyvu.

Karīna Cirse 12.kl.

  • Kai patika konference?
  • Konference beja ļūti interesanta. Beja aizraujūši klausētīs par latgali, jō nikur citur nikū tamleidzeigu nabeju dzērdējuse. Ļūti patika stōstējums par Višķu vēsturi, jō agrōk nikō nabeju dzērdējuse par Višķim. Nanūžāloju, ka jēmu daleibu konferencī.

Sk.Iveta Lazareva:
Konferencē bija tādi lasījumi, kurus varēja klausīties, piemēram, L.Leikumas, K.Kuņko.
Nākotne latgaliskajam būs, jo tas tiek kopts ģimenēs un draugu lokā.

Sk.Ārija Avdejeva:
Diskusija patika, bija interesanti. Pie vārda netiku, bet gribēju. Latgale ir mazapgūta Latvijas vēstures grāmatās, līdz ar to skolēniem ir paviršas zināšanas par sava novada vēsturi. Skolotājiem un skolēniem pašiem jāmeklē materiāli, jāraksta ZPD, jāpiedalās novadpētniecībā. Mans mērķis ir atjaunot novadpētniecības darbu skolā un izveidot skolas muzeju, kas ietvertu dažādu informāciju par Latgales novadu.

Pōrdūmas Latgales pētnīceibas instituta konferences sakarā
2008. goda 7. novembrī Špoģūs.

Mes mōcamēs na tikai tod, kod myusim stōsta, bet ari nu cytu pīmāra.
Nabyus pēc 100 godim latgalīšu volūdas vai latgaliskuma, jo mes navaram turētīs pretim lelajam tehnoloģiskajam spīdīņam, kas roda lelpilsātas un ar tom saisteitū vidi. Par tū līcynoj ari pīmāri turpat Špoģūs pēc konferences.
Munuprōt, trōpeigi izsacējās prof. H. Soms- latgalīts vyspyrms ir krītns cylvāks. Runojūt par pīmāru, kam leidzynōtīs, grybu izteikt dažus nūvārōjumus pēc konferences- pi golda pījimts pasateikt Dīvam un pōrsakristeit…aizmērsom. Sīvas nūdzīdōja dzīsmu- mes aplaudejam, prūtams,- paļdis jom, bet tūmār latgaliskō dzīsma- myusu ikdīna. Mes tū pījēmem kai prīkšnasumu, a varējom leidza dzīdōt. Nav taču sveša dzīsma. Un ari apsveikums jubilaram- pēšķi sōkom dzīdōt latviski, lai gon varam latgaliski!
Naizbāgami ari myusu volūda, tradicijas apaugs ar kū cytu, jaunu, varbyut na vysod lobōkū. Kōpēc leidz šam izdzeivōja latgaliskais?- Jo beja stypras, lelas ģimenes, praktizeita kristeigō ticeiba, gon dorbaudzynōšona, gon īpaši ētiskō, reļiģiskō audzynōšona nūtyka ģimenē. Tagad ģimenes vide ir ūtrajā plānā, pyrmō ir skūla. Dūmoju, ka lobas lītas mēģinoj vērzēt LPI un cytas latgaliskōs institucijas, tikai naaizmērssim Dīvpaleigu!Ni stundis, ni fakultativi navarēs uzturēt latgaliskū, dreižōk tys byus laiks, kū pavadeisim kūpā, mōcūtīs vīns nu ūtra ģimenē, bīdreibā, interešu grupā, vosoras vai cyta nūmetnē.
Ja grybam rezultatu, tod pyrmōk ryupēsimēs, lai skūlas mōceibu un audzynōšonas programmā byutu uzsvors uz tū, kōpēc gyut zynōšonas, navys- cik daudz jōzyna. Pastōv reali draudi, ka nu mōceibu programmom izjems kulturas vēsturi, ētiku. Paļdis Dīvam, tagad ir taids prīkšmats kai kristeigō mōceiba, bet ari te naizteik bez darvas karūtes mada bucā- tys ir izvēles prīkšmats, kam pretstota ētiku, kurā nav poša ētikas vajadzeibas izraisētōja- Dīva! Socialōs zineibas ari ir izkrūpļōts prīkšmats, jo jimā jōmōca nu vysa kō pa biškai…nu taida informacijas sajaukuma nalabi matās!
Runas par latgalīšu volūdu kai valsts mārūga volūdu ir utopiskas. Latvija byuteibā ir tei poša Latgola, tikai „cytā kuleitē”- gon volūda ir pōrjimta nu latgalīšim, gon karūgs, gon ari cylvāki- latgalīšu Latvijā ir vairōk kai cytu! Vairōsimēs un pīpiļdeisim zemi, tod navajadzēs raudōt par zaudātū! Golvonais kapitals ir latgaļīts, navys latgaļīšu volūda! Jo padūmoj un apsver, tod- kas gon ir myusu gaušonōs Myužeibas prīškā!
Skateisimīs uz pozitivū, kū myusdīnōs spēj latgalīts, tod byus vēlēšonōs byut latgalīšam! Mozlīt vairōk pošlapnuma un uz prīšku! Lai Dīvs paleidz!

Ar cīnu, skūlōtōja Marta Bicāne