Diagnoze “latgalīts”

Par diskuseju „Latgaliskums. Nuokamī 100 godi” Latgolys Pietnīceibys instituta konferencis (Špoģu vydsškola, 7.novembris) nūslāgumā.

Piec svineiguos atkluošonys, kūpeigys nūsafotografiešonuos i dīnu garim referatim vīna stuņde tyka zīduota ari diskusejai par Latgolys tagadni i nuokūtni.

Vysa pyrms kluotasūšajim tyka aizdūts vaicuojums: „Kas ir latgaliskums?”

• volūda, viesture, tredicejis, muzyka, kultura, religija, vide, cylvāks…

Kur mes (ikkotrs sabīdreibys puorstuovs) varam īgiut informaceji par tū vysu? Kai svareigi olūti tyka atzeimāti plašsazinis leidzkli. Paļdis gruomotom, Latgolys Radejis i škārsteikla vortala LaKuGa.LV darbeibai, bet cytur latgaliskums ir tikai epizodiska paruodeiba.

Interesanti, ka iz itū vaicuojumu vīns nu Špoģu školnīkim atbiļdeja, ka golvonais latgaliskuma olūts ir pats cylvāks. Vacuoki, vacvacuoki, ari ar varuokim draugim teik sovā vydā runuots latgaliski…

Školā gon latgaliskuma praktiski nav, deļ tam tys, munupruot, ir vysleluokais drauds, ka na tikai piec 100 godim, bet ari vēļ tyvuokā laikā latgalīši zaudeis lelu daļu jau tai pagaisynuotūs vierteibu. Latvejā pat mozuokmtauteibom ir daudz leluokys īspiejis saglobuot sovu volūdu, kulturu i zynuošonys par sovu viesturi, nakai tys ļauts latgalīšim.

It kai jau puorsteidze jaunīšu redzīņs par latgalīšu volūdys, kai atseviška prīkšmata pasnīgšonu školā, jīm pībolsova ari jūs pošu latvīšu volūdys školuotuoja, ka latgalīšu volūdu nav vajadzeibys atseviški vuiceitīs, deļ tam ka dorba tiergā i, pīvadumam, Reigā tei nadūd nikaidu prīškrūceibu…

Tuoļuok izaraiseja dīzgon korstys diskusejis par tū, kas vyspuor ir latgalīts? Latgaļs? Koč ari vysi diskusejis dalinīki pacēle rūku piec ituo vaicuojuma, tymā pošā laikā nivīns tak navar tū aplīcynuot (pīruodeit)? Vīni skaita, ka tys nivīnam ari nav juopīruoda, cyti – ka golvonais ir poša cylvāka puorlīceiba.

Ite juoatzeimej, ka nu tīm laikim, kod Fraņcs Kemps īvīse lītuošonā jiedzīni aba vuordu „latgalīts” ir paguojs ilgs laiks. Tūreiz pa eistam Latgolu apdzeivova puorsvorā latgaliski runojūši latgaļu ciļts piecteči. Myusu dīnuos, kai redzim latgalīšu vydā ir taidi, kas runoj, dūmoj i dora latgaliski, bet ir ari taidi, kam latgalīšu volūda ir tikai napareiza latvīšu volūdys izlūksne, daļai myusu dīnu „latgalīšu” nav ni mozuokuos saisteibys ar latgaliskumu. Ite juoatguodoj ari tī cylvāki, piec tauteibys krīvi, poļaki i.c., kas Latgolā dzeivodami naratai soka: „Ja tože latgalec!” (as ari latgalīts – krīvu vol.)

Leidzeigai vīns nu Baltejis krīvim Karelijā tī dzeivojūšajim ar lapnumu stuosta: „Ja latvijic!” Jis nasoka, ka ir latvīts, bet truopeigi atzeimej, ka ir Latvejis īdzeivuotuojs i sevī sajiut pīdereibu itai vaļstei.

Mes navaram aizlīgt Latgolā dzymušam cylvākam (lai kuru tauteibu i volūdu jis aizstuovātum) tū īspieju byut lapnam, ka jis ir latgalīts – puorstuov myusim vysim labi zynomu teritoreju.
Ite vītā ir Pītera Luoča pīzeime Špoģu diskusejis laikā: „Naasu latgalīts, asu latgaļs!” Taitod vysleidz ir vajadzeigs atsevišks jiedzīņs, kas dūtu īspieji nūsaukt tūs ļauds, kas runoj, roksta, dūmoj latgaliski voi ir tīšī piecteči senejai latgaļu ciļtei, voi vysmoz ar sovu pīmāru dūd eistu atbolstu latgalīšu volūdai, kuļturai, latgaliskumam.

Vysleluokais trokums ir tymā, ka Latvejis vaļstei nav nikaidys statistikys par tū, cik ir latgalīšu (latgaļu).  Lībieši ir saskaiteiti, a latgalīšus nivīns nav skaitejs, deļ tam var saceit, ka visi Latgolys īdzeivuotuoji i kaids procents nu Reigā dzeivojūšajim ir latgalīši, bet tik pat labi var pasceit, ka vairs nav nivīns latgalīts (latgaļs) – vysmoz piec oficialajim vaļsts datim tai jau saīt.

Mes varam tikt da tam, ka piec kaida laika terminu „latgalīts” izmontuos kai psihiskys slimeibys apzeimejumu. Jiusim tys liksīs smīkleigai voi aizvainojūši, bet ka tai ar vāsu pruotu padūmoj, tod jau tagad daudzeji soka: „Tei ir tikai cylvāka nazkaida puorlīceiba, ka jam ir sova volūda, sova kuļtura, tradicejis, vide…” Vēļ kaids daliks: “Tys nateik vuiceits nivīnā školā. Itei savdabeiguo māneja puorsvorā ir puormontojama nu vacuokim. Bet cylvāks dzeivis laikā var nu tuos izauorsteit, ka na piļneigi, tod daleji. Taidā gadīnī, bārnim otkon ir beistameiba saslimt nu jauna ar itū virusu.”

Diskusejā vēļreiz tyka pacalts myužeigais vaicuojums par ortografeji, bet par tū itymā reizī narunuošu – tai mes motus škaļdeisim vēļ iļgi, a molka kai nav saškaļdeita tai nav, pyust aiz pakša izsvīsta, bet tikai ar tū mes pa eistam varātum uzturēt latgalisuos gaismys guni latgaliskuma guņkurī.

Vysleidz diskusejis nūslāgumā visi kluotasūšī pīkryta, ka latgaliskums ir piec īspiejis juosorgoj, tys ir myusu originaluma aplīcynuojums i visi kūpeigi izsaceja cereibu, ka ari piec 100 godim latgaliskums byus i latgalīšu volūda skanēs vysmoz tik pat daudz kai šudiņ. As ceru, ka vairuok.