Jaunās Ignalinas AES autorus neinteresē, kas notiks ar Latviju

8.oktobrī Daugavpils rajona padomē neliels cilvēku pulciņš sanāca uz jaunās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu, kaut arī iepriekš reģionālajā presē nebija oficiāla paziņojuma par šo pasākumu un lietuvieši latviešu valodā bija pārtulkojuši tikai 20 lappušu kopsavilkuma nevis visu novērtējumu. Pie pašvaldības ēkas, izsaucot saukli “Pret vispārējo atomeiforiju”, protestēja Vides aizsardzības kluba un Latvijas Zaļās kustības pārstāves Dace Beķere, Elita Kalniņa un Alda Ozola-Matule.

Avārijas gadījumā nebūs jāslēpjas bunkurā

Jaunās Ignalinas AES ietekmes uz vidi novērtējumu veikusi somu firma “Poyry Energy Oy”, un ekspertu grupas vadītājs Mika Pohjonens skaidroja, kāda būs jaunās Ignalinas AES ietekme uz vidi, uzsvērdams, ka no 500 respondentiem, kas dzīvo Visaginas un tās tuvumā, vairums atbalstījis jaunas AES celtniecību.

Eksperti izvēlējušies divas celtniecības vietas pašreizējās Ignalinas AES tuvumā, un vienā no tām notiek ģeoloģiskā izpēte.
Ja gadījumā notiks avārija jaunajā Ignalinas AES, tad 30km rādiusā pāris dienas cilvēki nedrīkstēs lietot pārtiku, lielākas avārijas gadījumā, kad parādās radioaktīvi izmeši, šis aizliegums darbosies pat 100km rādiusā, taču abos gadījumos iedzīvotājus nebūs jāevakuē, solīja Mika Pohjonens.

AES celtniecībai būšot daži pozitīvi faktori – būvdarbos piedalīsies 5000 cilvēku no Lietuvas un, iespējams, arī Latvijas, un viņi dzīvos Visaginā vai tās apkārtnē, tērējot savu naudu, tātad veicinot arī ekonomisko augšupeju. To viņš novērojis dzimtajā Somijā, kur darbojas četras AES un kur tiek celta piektā AES pie kādas mazpilsētas (35 000 iedzīvotāji). Ignalinas AES būs droša tur strādājošajiem – gadā saņemtais radiācijas daudzums līdzvērtīgs divām krūšu kurvja rentgenpārbaudēm, optimistiski teica Mika Pohjonens. Pie plānotās Ignalinas AES slodzes reaktoru atdzesēšanas sistēmas neietekmēs ūdens kvalitāti nedz Drūkšu ezerā, nedz gruntī.

Projekta mīnusi – lielā transporta slodze uz Visaginas ceļa (dienā varētu kursēt ap 1800 vieglie auto, 100 smagie auto un 60 autobusi) radīs troksni un gāzes izplūdes, taču tas nenodarīšot postu cilvēkiem un dabai.

Inga Goldberga, Daugavpils domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja, jautāja, vai, veicot jaunās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) ietekmes uz vidi novērtējumu, tika ņemtas vērā tai klātesošo teritoriju un pašvaldību, tai skaitā Daugavpils, sociāliekonomiskās vajadzības. “Perspektīvā domājot, tādam objektam ne vienmēr ir pozitīva loma attīstībā,” uzskata Inga Goldberga. Savukārt 20 km attālumā esošās Silenes iedzīvotāja Betija Ivanova pauda tās iedzīvotāju viedokli: AES posta cilvēka veselību un dabu (pieaudzis vēža slimnieku skaits, samazinās lauku ražība). “Lietuvas valdība ir gudra, ieplānodama jaunās Ignalinas AES celtniecību pie Latvijas robežas, jo, notiekot avārijai, vēji visu ļaunumu atnesīs pie mums. Vai novērtējumā ņemts vērā arī nejaušības faktors, piemēram, slikti sametinātas reaktora šuves?”

Somu eksperts noplātīja rokas, jo atzinumā Latvijas vajadzības un viedoklis nav ņemts vērā. Tomēr Vides ministrija varot iesniegt oficiālu vēstuli, iekļaujot arī šos priekšlikumus.
Eksperti testējuši pasaules, ES un Lietuvas standartiem atbilstošus 11 veidu reaktorus, lai projektētāji izvēlētos drošāko un efektīvāko.

“Drūkšu ezers un daudzas citas šī reģiona dabas teritorijas iekļautas ES aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”, tāpēc jaunā Ignalinas AES atbildīs visiem ES nosacījumiem. Manuprāt, Lietuvas un Latvijas valdībai jāvienojas, kā iedzīvotāji tiks informēti par to, kas notiek Ignalinas AES,” uzsvēra Mika Pohjonens.
Radiācijas drošības centra direktors Andrejs Salmiņš gan ieteica šos reaktorus izvērtēt vēl pamatīgāk, ņemot vērā vissliktāko iespējamo avāriju prognozi.

Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras direktora vietnieks Māris Bremšs atgādināja, ka jāņem vērā Latvijas teritorijas īpatnības, piemēram, te ir notikušas zemestrīces. Somu eksperts teica, ka projektētājiem uzsvēruši arī šo faktoru, par piemēru ņemot Japānu, kur būvē seismiski drošas AES.

Iedzīvotāji netic, ka viņu viedokli ņems vērā

Iedzīvotāji pauda satraukumu, ka pētnieku grupa ir saistīta ar enerģētiķu “cunfti”, tāpēc jaunās Ignalinas atomelektrostacijas ietekmes uz vidi novērtējums nevar būt objektīvs. Mika Pohjonens pastāstīja, ka pie atzinuma strādājuši 60 cilvēki, lielākoties jūras, ezera un ūpju ūdeņu pētnieki (viņš pats ir jūras biologs), lai gan par tehniskām lietām konsultācijas snieguši arī enerģētiķi. Kompāniju kontrolē starptautiskas institūcijas, un, ja tā pamanīs, ka tiek aizstāvētas kāda intereses, tad, kā teica Mika Pohjonens, viņš jau nākamajā dienā zaudētu darbu.

Vides pārraudzības valsts biroja direktora vietnieks Arnolds Lukševics skaidroja, ka paziņojumi par sabiedrisko apspriešanu tika izsūtīti Daugavpils pilsētas un rajona pašvaldībām, VUGD un “Latvenergo”, tos publicējuši lielajos laikrakstos un biroja mājas lapā.

Jāpiekrīt Ingas Goldbergas secinājumam – ja zāle ir tukša, tas nenozīmē, ka iedzīvotājus neuztrauc Ignalinas AES celtniecība, vienkārši viņi vairs netic tam, ka kāds ņems vērā viņu viedokli. Daugavpils dome gatavo oficiālu vēstuli Ministru prezidentam un ministrijām ar lūgumu aicināt Lietuvas valdību un jaunās Ignalinas AES projekta grupu ņemt vērā Daugavpils reģiona un pašvaldības viedokļus un intereses.

Priekšlikumus līdz 14. oktobrim var sūtīt Vides pārraudzības birojam Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045 vai pa faksu 67321049, vai pa e-pastu vpvb@vpvb.gov.lv. Konstruktīvi priekšlikumi tikšot iekļauti Latvijas atzinumā par jaunās Ignalinas atomelektrostacijas ietekmes uz vidi novērtējumu.