Vai Latgalē būs, kas ārstē?

Ārsti noveco un viņu skaits sarūk. Situācija varētu stabilizēties tikai pēc 10 gadiem, kad strādāt sāks tie jaunieši, kas šobrīd uzsāk medicīnas studijas, – tā, uzrunājot Latgales slimnīcu un pašvaldību vadītājus Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē Vārkavā 6. augustā, teica Veselības Ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Rinards Muciņš. Valstij materiāli un finansiāli jāstimulē ārsti doties strādāt uz lauku rajoniem, pretējā gadījumā jaunie mediķi uz Latgali strādāt nenāks arī pēc 10 gadiem – ir pārliecinātas Latgales pašvaldības un ārsti.

Ārsti jāmotivē strādāt laukos

Apzinoties šo situāciju, VM uzsver, ka tās prioritāte būs medicīniskā personāla darba samaksa un cilvēku resursi. Ja 90. gadu sākumā valsts apmaksāja 100 medicīnas studentu uzņemšanu, tad šobrīd tiek uzņemti jau 300 studējošie. Tomēr līdztekus ārstiem valsts vēlas vairāk atbalstīt arī vidējā medicīniskā personāla izglītošanu un motivēšanu darbam attālākajos novados. Ja ārsta izglītībai vajadzīgi vismaz 10 gadi, tad ārsta palīgiem – 4, māsām – 2-3 studiju gadi. Šos speciālistus darba tirgū iespējams iesaistīt ātrāk.

Tomēr, kā uzsvēra SIA „Rēzeknes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna, nevar cerēt, ka jaunie ārsti pēc 11 Rīgā pavadītiem studiju gadiem, kad tur jau nodibināta ģimene, iekārtotas mājas, vēlēsies atgriezties provincē. Ir jābūt īpašiem bonusiem – piemaksām, dzīvokļiem utt. tieši lauku ārstiem, jo pretējā gadījumā pēc 10 gadiem Latgalē vairs nebūs, kam ārstēt pacientus.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Latgales nodaļas vadītāja Sandra Buzajeva apliecināja, ka esošie ģimenes ārsti Latgalē jau pašlaik ir ļoti noslogoti. Lielās ārstu prakses ar vairāk kā 2000 pacientiem ir gandrīz 30%, Krāslavas rajonā šis skaitlis ir pat 40%. Daudziem ir arī 2. un 3. prakses vietas lauku pagastos. Tas nozīmē, ka ārsti ir ļoti noslogoti un nespēj veltīt pienācīgu uzmanību katram pacientam. 2007. gadā Latgalē 3 ģimenes ārsti pārtrauca savu darbu, bet jaunu ārstu piesaistīšana ir sarežģīta.

Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska pauda neizpratni, kāpēc situācijā, kad laukos trūkst ārstu, valsts neatbalsta ārvalstu ārstu darbu Latvijā. Pierobežas rajonos būtu gatavi strādāt kvalificēti un pieredzējuši ārsti no Baltkrievijas un Krievijas, taču viņi nevar strādāt, jo nav attiecīgu, ES atzītu sertifikātu un valsts valodas zināšanu. Tomēr valsts nostāja šajā jomā netiks mainīta, atzina R.Muciņš, kas gan īsti nepārliecināja pašvaldības vadītāju.

Jāpalielina ģimenes ārstu komanda

Lai cietējs šajā situācijā nebūtu pacients, lietderīgi būtu palielināt ģimenes ārsta komandu – ārsta palīgu un feldšeru skaitu, kas būtu pirmais palīgs cilvēkam laukos, kurš ieteiktu, kā rīkoties veselības problēmu gadījumā, uzsvēra Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente un Balvu rajona padomes speciāliste veselības aprūpes jautājumos Līga Kozlovska.

Rinards Muciņš skaidroja, ka arī ministrijas mērķis ir vairāk domāt par ģimenes ārstu dienesta stiprināšanu, jo līdz šim prioritāte bijušas slimnīcas. Ģimenes ārstiem būtu vairāk uzmanības jāvelta profilakses pasākumiem, lai savlaicīgi novērstu slimības un pacientiem nebūtu jāārstējas slimnīcās, kas valstij izmaksā daudz dārgāk.

Tomēr sēdes laikā izvērtās diskusija arī par ģimenes ārstu darba kvalitāti, kas bieži vien nav apmierinoša. Rēzeknes slimnīcas vadītājs Jānis Jukna atzina, ka nereti lauku pagastos, kur ģimenes ārsts pieņem pāris stundu nedēļā pacientiem neatliek nekas cits, kā doties pēc palīdzības uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām. Tieši uzņemšanas nodaļas iznes lielāko slodzi 24 stundas diennaktī. Tāpēc, viņaprāt, nebūtu pareizi atbalstīt tikai ģimenes ārstus, jo reāli saņemt palīdzību pie viņiem cilvēks bieži vien nemaz nevar. Un ko darīt tad, ja ārsts ir devies 5 dienu Ziemassvētku brīvdienās? Arī tad atliek tikai slimnīca, uzsvēra J.Jukna.

Kas notiks ar slimnīcām?

Šobrīd VM nostāja ir visas slimnīcas dalīt noteiktos līmeņos, lai arī pacientiem būtu skaidrs, kāda līmeņa palīdzību gaidīt katrā slimnīcā. Šobrīd tiek plānots 5 tipu slimnīcu modelis:

• Universitātes tipa stacionāri (veic gan ārstniecību, gan zinātnisko darbu)
• Reģionālās daudzprofilu slimnīcas
• Lokālās slimnīcas
• Specializētās slimnīcas (piemēram, psihiatriskās)
• Aprūpes slimnīcas (tajās nav nepieciešama ārstu – speciālistu klātbūtne visu diennakti, jo tiek veikta pēcoperācijas aprūpe vai ārstēšana hronisku slimību saasinājuma gadījumā).

Daudzi ārsti atzina, ka pozitīvi vērtējams valsts atbalsts aprūpes slimnīcām, jo tas dod cerības pastāvēt arī mazajām slimnīcām. Tomēr daudzi pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka mazo slimnīcu saglabāšana iespējama tikai tad, ja apvieno valsts finansējumu medicīniskai aprūpei un pašvaldību finansējumu sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai slimnīcās. Šāds modelis, pirmkārt, būtu ērts arī iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ nevar ārstēties lielajās veselības aprūpes iestādēs.

Kad gaidāma ES struktūrfondu nauda slimnīcām?

Šis jautājums satrauca daudzus slimnīcu vadītājus, jo projektu ieviešana kavējas. R.Muciņš skaidroja, ka Uzraudzības komisija ir apstiprinājusi kritērijus, un septembrī tiks apstiprināti Ministru Kabineta noteikumi par struktūrfondu apguvi. Projektu iesniegšanas termiņš varētu būt šī gada oktobrī vai novembrī, bet projektu realizācija varētu sākties 2009. gadā. R.Muciņš gan nesolīja, ka 15% līdzfinansējumu varētu nodrošināt valsts, tas visticamāk būs jādara pašvaldībām. Savukārt pašvaldības pauda sašutumu par šādu viedokli, jo tām nav iespējams līdzfinansēt tik apjomīgus projektus.

Kā piemērs tika minēta Ludzas slimnīca, kur nesen uzbūvēts jauns korpuss, taču slimnīcai draud bankrots, jo tai no saviem līdzekļiem divreiz gadā pa 100 000 latu jānovirza kredīta dzēšanai. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsvēra, ka šāda situācija nav normāla, jo atbilstoši likumam pašvaldībām ir jānodrošina veselības aprūpes pieejamība, taču atbalsts slimnīcu attīstībai ir jāsniedz no valsts.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne prezentēja sagatavoto materiālu par situāciju veselības aprūpes jomā Latgalē, biežākajiem mirstības cēloņiem, vidējo dzīves ilgumu, uzsverot, ka sevišķi svarīgi ir aicināt domāt par veselīga dzīvesveida veicināšanu un iedzīvotāju izglītošanu veselības saglabāšanas jautājumos.

Diskusijā ar ministrijas pārstāvjiem piedalījās arī mediķi no Ludzas, Rēzeknes, Krāslavas, Dagdas, Līvānu, Viļakas, Balvu, Preiļu, Daugavpils slimnīcām. Diemžēl brīžiem diskusija apliecināja, ka valsts ierēdņi samērā vāji izprot Latgales mediķu problēmas. Izskanēja nepieciešamība veidot vienotu reģionālu plānošanas dokumentu, lai arī ministrijā saredzētu un saprastu Latgales veselības aprūpes problēmas. Tiesa, mediķi pauda arī atzinīgus vārdus, piemēram, par to, ka ministrija par 50 formām samazinājusi aizpildāmo veidlapu skaitu ārstiem.

Informāciju sagatavoja:
Ginta Kraukle,
LPR preses sekretāre
t. 29492184, ginta.kraukle@latgale.lv