A nikuo svareiga iz pasauļa. Tik vosora i Tievanānu nakts
Varbyut i Tev byus interesnai puorskaiteit vysaidu breinumu.
Ka jau Tu ite skaiti tū, kū es rokstu.
Pasauļs turīs iz breinumu, a breinumi turīs iz tūs, kas jūs īsaver.
Jau zīd boltuos peipinis! Tai ka vosora jau ir suokusēs!
Pi Borkovys redzieju lelys pļovys – vysys vīnūs zīdūs i boltys. Nu suoku padūmuoju, ka tī pīneju puorzīdiejušī zīdi i puks. A nā. Peipinis. Tai ka vosora ir kluot.
Augšā zyli dabasi, lejā bolta peipiņu pļova. Saulē sasyluse i leigojās viejā.
Šudiņ guoju iz dorbu i taišni zam muna lūga zuolē aizmidzs bolts kačeits ar raibom plemem. Gulēja komulī, dagunu apsedzs ar asti, a tīpat sūplok grab i šveikst Raiņa bulvars – mašynys, trolejbusi, guojieji. Parkā pi kanala čyvynoj putyni. Nūkloudz trolejbusa stangys, aizakauc sirena, nūčeikst bremzi, aizaryuc motors.
Piļsāta skrīn sovu skrīšonu, a zuolē guļ kačeits. Pīsaceļs i aizīs, a zuolē pi puorzīdiejušuo rododendru kryuma paliks vīta. Zuole lānom otkon atsalīks. Piec laika nikuo nabyus radzams.
Pa īlu maņ otkon pretim guoja vecs ar pīna konom. Rūkā peita bryunuo sutaža setka nu sovetskūs godu, setkā div aļumina kanenis. Adeita veste, plastmasa brillis, sondolys kuojā.
Tai tī ļauds staigoj. Vysim, dūmuot, vajadzātu byut piec vīna šnita, a jī ir vysaidi i jim vysaidim saīt byut vysaiž.
Kaidu ļaužu nav bejs, kaidi vēļ byus. Aļumina kanenis puordzeivuos jūs nesiejus.
Pa īlu guoja muote, tāvs i bārns. Tai i nasaprotu, kaidys tauteibys. Muote blonda, tāvs ar malnim motim i šaurom acim. A bārns kai bārns – turīs sovim dzymdynuotuojim pi rūku i prīceigs pa šaļtei podlāc gaisā. Podlāc i turīs. Lai mama ar tēti jū nas.
Vakar beju Viļuonūs iz tiergu. Vajadzēja nūpierkt cuoļus.
Tei ir taid Tievanānu dzejis skaitiejumu tradiceja – nu reita juoīt iz tiergu i juonūpierk koč kas dzeivs. Paguojušajā godā dūmuojom pierkt syvānu, a nūpierkom 10 broileru cuoļus.
Piec tam Raibīs Suņs aizbrauce iz dorbu, iz “Latgolys Radeju” i veļtēja cuolim dzīsmi. Kab jī augtu sprauni i rasni.
Izauga ar. Kai naaugs, ka cuoļu krysttāvs apsveic pa radeju!
Itymā godā broileru nabeja. Tierga lūpu golā pi vacūs kopu i stadiona īraudzējem, ka tiergoj 3 raibus suņus i 1 kači. Vēļ kastēs auss cyluoja truši. Bet mes bejom cīti sovā sirdī i turējemēs tik pi putynu.
Varēja nūpierkt gaili. Jis taišni šmuki sadzīduoja.
Varēja dabuot vystys, kas dzēre nu trauka i kosa pakaišus.
Beja taidys vystys, kas jau tiergā beja nūdiejušys ūlys. Sēdēja kastē i blisinēja acs.
Beja pusaudži cuoli, kas jorzuoja pa sovu kletku i kuope cyts cytam augumā.
Mes apsastuojom pi cytu putynu. Tī beja vecs, ks tierguoja peilynus, zūsynus i indykus.
Peilynim daudz navajadzēja – kai kas, tai koklys puori kastis molai, a tod māga puori. Paplivinej ar sovim pūkainajim spuornim i jau nūpļoukš ūtrā pusē iz zemis.
Zūsyni vaira turējēs kūpā i staipēja sovus dzaltonūs koklus. Nu jūs izaugškūšys breineigys palākys boltuos zūss. Tai i nasaprotom, kaidā kruosā byus.
Tok maņ beja bais, ka mama mani padzeis ar vysim zūsynim nu sātys. Vareišu ganeit pa Tievanānim i reizi sutkā īt puori asvaltam i pļovai iz upi.
Nazkod sābrim beja zūsine Džuļjeta. Palāka i ar dzaltonu kņuobi. Jei vys guoja da myusu gostūs i revidēja pa pogolmu. Jei cīši napatyka, ka spaņūs salīk uobeļus voi buļbys. Nūsalomuoja i pa vīnam lasēja uorā. Akuratnai salyka sev apleik iz zemis i tod cīneigai piec labi padareita dorba aizluopuoja tuoļuok.
Vēļ Džuļjetai cīši patyka īknībt čūkstā Makšam. Tys vys aizmiersa i otkon daguoja kluot, a zūsīnei až azarts. Tei nikuo, nikuo. Tod pagaida, lai suņs daīt tiuļuok i kloukts! Suņs bāg, asti īspīds storp kuojom.
Ka dasīts beja, to naaiztyka. Džuļjetai napatyka, ka Makss volkojās apleik pa pogolmu.
Indyki peikstēja vīnā peiksteišonā. Breineigi putyni, tik ka bais – otkon izaugs i nivīns nasajims jūs nūkaut. Sok, lels i gudrys putyns, acīs verās. Nu kai taidu kaut.
Tai vīnu rudini nivīna indyka nanūkuove, vysi palyka iz zīmys i tod, kai spruka syltuoka dīna, plēsēs uorā nu klieveņa i čeikstādami guoja pa snīgu pastaigā. Cyts izlidoj kūkā i sēd uobeļneicys zorā. Až peikst, ka gribi pajimt pazusē i īnest klāvā. Leli putyni, a baļsteni smolki i žieleigi.
A lelais indyks, nūsastuojs snīga kupanā, izkuore sovu topuci i lomuojuos. Snīgs da vādara, a jis sirdeigs. Daej kluot, pajem pazusē, a tam tik soltuos kuojis kircinej i sorkonuo buorda leperej. Pats nikuo nasoka.
Tai i izdūmuojom, ka navajag ni zūsynu, ni indyku. Pierksim cuoleišus.
Beja taišni palykuši 11 goboli, atbraukuši nu Kolupa. Tī pi parka dzeivoj Sandra i tur vysaidus putynus. Jei pat strausi ir! Tik laikam juovaicoj, kam myusu dīnuos Latgolā nav strausu. Kurs daudz moz kust i kustynoj dzelu, tam aiz sietenis plykuos golvys cyloj strausu bareņš.
Sandrai tože vysaidu kustūņu gona. Nav tikai emu. pagaidom.
Nūpierkom 3 sortu cuoļus.
Lai mani nūsyt, napīmiņu, kaidu sortu. Zynu, ka 2 ir dzaltoni, 2 bryuni i puorejī vysaidys pakuopis malnuma i raibuma. Vīns mozeņš, šivereigs i ar boltu čūksteņu. Vēļ vīns ar boltu golvu.
Vīnu sortu sauce tai kai par Astrologim, tok ar P burtu. Saīt Astrolopi. Nazkai nasatic, a varbyut i ir astronomiskī lūpi. Sazyn bess, kas tī nu jūs izaugs.
Anna, muna krystameita, beja par cuoļu nesieju. Až elpu aizturiejuse nese cauri vysam tiergam da bazneicys. Aizguojom is sātu i nūlykom paienī. Aleksandrs, godu ostoņu puika, kas beja atbraucs gostūs, sēdēja pi cuoļu kastis i piļņavuoja, kas tī pa kam. Ni jam ēst ni dzert.
Vys nu sajiusmys klīdze – pasaver, pasaver! Cuoļs! Aizguoja i padzēre! Niu ād! Niu guļ!
Bārns sēdēja pi cuoļu kastis i nu breinuma nazynuoja, kur dētīs. Dzeivi cuoleiši! Kust! Ād! Guļ!
Piečuok puika aizguoja iz klāvu apsavērt syvānu. Tūs pošu, kū nūpierku maja tiergā.
Pa mienesi obeji jau paauguši i apsavāluši. Pupuzīds opols kai rutuļs. Kai daīsi pi aizgolda, tai īt kluot i rukšinej. Jam pateik, ka pakosa muguru. Jis taids ar syltu, slapņu dagunu i ziņkuoreigs.
Šustrīs ir ar garu dagunu, lāc gaisā i skrīn pa aizgoldu. Jam vyss ruodīs ļusteigai. Patyrynoj asteiti, aizarukš i skrīn. Až pošam prīca.
Aleksandrs, īsaviers ituo cyrka, nese jim zuoli. Tod syvāni daīt kluotu i var lobuok apsavērt.
Par šaļtenis puika īt da cuoļu, par šaļtenis pi syvānu. Tai i saīt – bārns vys guoja prūm nu klāva, kab atsagrīztu klāvā.
Vēļ mes makšerējem muorkā zivs. Tai kai beja korsta dīna, a da vokora bārnim nabeja pacīteibys gaidēt, ni besa nanūgivom. Tikai 1 karūsu.
Tū pošu pagiva streipains huligans ruņcs Murs i, asti sasliejs, mudri aiznese aiz ustobys i apēde. Par šaļtenis beja kluot i meklēja vēļ.
Cuoli jam tože patyka. Sēd pi kastis, izalaids zuolē sauleitē. I kustynoj asti. A ni ocu nanūlaiž!
A sastdīņ beja latgalīšu literaturys raksteituoju i skaiteituoju pasuokums “Tievanānu nakts”.
Suocēs ar vakareņom, paēdem tīpat iz plitys vuoreitys buļbys i studini. Tod guojom uorā. Pyrmūs dzejūļus Jurs Viļums nūskaitēja sīna skaudzē pi okys, a pi pyunis sīnys iz noglu beja pakuorta fotografeju izstuode “Pūļu pādi Latgolā”.
Piečuok suocēs Raibuo Suņa dzejis skaitiejumi. Vysim beja juoīt iz buļbu pogrobu, kur batareikys gaismā jis skaitēja dzeju.
Pogrobā beja cīši loba akustika! Es pat saceitu – kai zalā. Vīneigi tys, ka vītys pamoz. Tī 30 voi cik tī cylvāku, kas bejom atguojuši, to saleidom. A cytim varbyut i vītys nasaītu voi ari byutu cesnuok juosasaspīž.
Bārnim cīši patyka tys jūks. Dominīks i Aleksandrs skrēja vydā i uorā. Taišni jī i izdūmuoja, ka pogrobā vajag sataiseit tymsu. Kas tei par dzejis skaiteišonu elektreibys gaismā!
I eistyn – Raibais Suņs ar batareiku i stykla bumbu izavēre daudz īspaideiguok. Kai nu cyta pasauļa.
Juos teksti izskanēja ar dūbu pogroba akustiku.
Vita Viļuma dzeju skaitēja iz sīna bluoča. Jei pastuotēja, kū roksta i deļkuo roksta. Izaruodēja, ka sīns breineigai čoukst, partū šaļtim juos bolsu pavadēja breineiga čouksteišona i vysim beja juoir klusu.
Dzierdēt to varēja labi i tautai patyka.
Beja dūma, ka iz nuokušū dzejis skaiteišonys vītu cyuku klieveņā varātu braukt ar rogovom. Tik zyrga nabeja i mociklets tyka izsmuodeits. Guojom taipat ar kuojom.
Klieveņā beja tymss kai naktī, dzeju tī skaitēja Ilze Sperga – nu lapeņu batareikys gaismā. Tok izaruodēja, ka portativī datori ir breineiga dzela. Jūs var lītuot ari piļneigā tymsā.
Tai vysaida hlama, systavu, tupeļu, skreiņu, čumadanu, pūdu i skaliņu vydā breineigai mirdzēja monitors i nu juo vysu varēja puorskaiteit bez bādys.
Tai kai beja oplom daudz ūdu, puorsavuocem iz ustobu. Tai saguoja, ka prozys skaitiejumi nūtyka kuknē pi leluo golda.
Prozai jau i vajag vaira iztureibys. Ite tev na dzeja, ka pastuoveisi soltā pogrobā.
Piečuok pajēmem lāpys i aizguojom nalelā ekspedicejā iz Kaupra Valnakmini, kas atsarūn iz Trūpu pusi aiz Maltys upis. Aizaudzs vyss beja breineigai.
Guojom rindeņā cauri suņubūrkšim i zamai nūsalīkušim zorim. Kai myužamežā! A pūreņā pa kreisi kūrce vardivys. Dūmuot, smējēs par myusim. Itim nakts pluovim.
Pats bess tuo akmiņa naatrostu, kab nazynuotu, kur meklēt.
A akmiņs breineigs. Sasaškieļs trejuos daļuos, apaudzs ar syunu. Sēd brikšņūs i nivīnam namaisa.
Runoj, ka nazkod zam ituo akmiņa Smuts globuojs naudu. Nazkod jis kū ta sačudiejs taidu, ka Dīvam reizi beja gona, tys pārkiuņa laikā spēre ar zibsni Smutam. A kū tys? Bēgs zam akmiņa.
Tai i akmini satrīce gobolūs. Stuov sasaškieļs, koč i pa šai dīnai cylvāka augumā.
Naktī lāpu guņs gaismā vizla iz juo suonu mirdz kai mozys guņtenis. A varbyut eistyn nauda? Tik nivīns nanūpļaun zuolis, naizcierš kryumu i juos napaceļ.
Tuoļuok iz Piļskolna pusi aizīt Kauprys – gars kolns, kas kai grāda stīpās tuoļumā.
Nazkod tī bejuse piļs, kas nūgrymuse. Breineiga piļs bejuse, lela i bogota.
Daīs laiks, kod itei Viļuonu piļs otkon ceļsīs augšom. Ar vysi īdzeivuotuojim i bagateibu.
Tik viļuonīši jau aiz laika vysu zyna lobuok i runoj tai – ka itei Viļānu piļs ceļsīs augšom, Reigys piļs nūgrims zam zemis i iudiņa.
Lai Tev breineiga i breinumu pylna itei dorba nedeļa!
