Latgolys Radejis zinis (30.05.2008.)

Šudiņ Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu dūsīs dorba vizitē iz Modūnys rajonu i pīsadaleis Meža dīnu pasuokumā Varakļānūs. Valsts prezidents pilsātys kultūrys nomā tiksīs ar Modūnys 1.vydsškolys, 2.vydsškolys i Modūnys Valsts gimnazejis školānim i pedagogim. Pīsadaleis Meža dīnys pasuokuma atkluošonā i apmeklies Varakļānu vydsškolu, kur diskusejā ar školānim puorrunuos Latvejis deviņdesmitgadi i Latvejis nuokūtnis atteisteibys scenarejus, kai ari tiksīs ar vydsškolys direktoru i pošvaldeibys puorstuovim. Piečuok Zatlers pīzadaleis meža atjaunuošonā. Meža dīnu 80.godskuortejai atcerei velteituo pasuokuma reikoišonai nu valsts budžeta tiks tiereiti 123 525 lati.

Šudiņ desmit stuņdēs Daugavpils dūmis konferenču zalā nūtiks Ftiziopulmonologijas muosu apvīneibys konference “Pacientu izglītība māsas praksē”. Konferencē tiks ruonuots par tuberkolozis aktualitatem Daugavpilī i rajonā.

Rēzeknē puļcejās apmāram 100 Latvejis kirurgi, kab pīsadaleitu Latvejis Kirurgu asociacejis izbraukuma sēdē. Latvejis kirurgi tikšonuos laikā runuos par jaunu tehnologeju īvīsšonu, i itaidys tikšonuos ir breineiga pīredzis apmaiņa.

Šudiņ Rēzeknē nūtiks Vieleišonu reformys bīdreibys reikuots forums par īspiejomajom izmaiņom pošvaldeibu i Saeimys vieliešonu sistemuos. Itaidi forumi nūtiks leluokajuos Latvejis pilsātuos leidz 7.juņam. Forumi jau nūtykuši Līpuojā, Kuldīgā, Ciesīs i Valmīrā, bet vēl nūtiks – 31.majā Daugavpilī i 7.junī Jelgovā. Forumu golvonais mierkis ir īpazeistynuot vālātuojus ar dažaidom vieliešonu sistemom i tūs īspiejamajom konsekvencem Latvejis pašvaldeibu i Saeimys vieliešonuos i politikā vyspuor.

Šudiņ plkst.10 Preiļu nūvoda dūme uorkuortys siedē izvierteis SIA “Preiļu saimnīks” apkuris sezonys nūsliegšonys rezultatus, problemys, syltuma zudumus syltumtrasēs. Preiļu nūvoda dūme pīļaun īspieju ituo goda laikā puorjimt SIA “Preiļu saimnīks” kredītsaisteibys, kab rudinī, suokūtīs jaunajai apkuris sezonai, varātum saglobuot asūšū moksu par apkuri. Uorkuortys siedis dorba kuorteibā īkļauti ari vaicuojumi par zemis nūmys tīseibu pīškieršonu SIA “M.T.Z.Serviss” apryupis salona byuvnīceibai, konkursu “Preiļu nūvods – svātku rūtā” i “Sakūptuokais īpašums Preiļu nūvodā 2008.godā” nūlykuma apstyprynouošonu.

Šudiņ konkursa komiseja turpynuos vierteit metu konkursā Austrumlatvejis daudzfunkcionaluo centra ākys byuvnīceibai Rēzeknē īsnīgtūs dorbus. Žūreja dorbojās Rēzeknis pilsātys dūmis puorstuovji i profesionali arhitekti, mūziki. Metus vierteis ari eksperti, nūsokūt īspiejamuos byuvis celtnīceibys izmoksys i akustikys praseibys. Rēzeknis attīsteibys vīzeja paredz pilsātys kai Austrumlatvejis kulturys i izgleiteibys centra izaugsmi. Lai pylnvierteigi nūdrūšynuotu itū statusu, ir vajadzeiga myusdīneiga kulturys infrastruktura. Deļ tuo Eiropys Savīneibys strukturfondu finansātajai aktivitatei “Nacionaluos i regionaluos nūzeimis daudzfunkcionalu centru izveide” teik gotovuota tehniskuo dokumentaceja, kura paredz Rēzeknē uzbyuvēt daudzfunkcionalu centru – Austrumlatvejis koncertzali.

Šudiņ plkst.14 Daugavpils Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā suoksīs svineigs pasuokums par gūdu īstuodis 70.dzimšonys dīnai. Sovu jubileju muzejs svinēs ar jaunys ekspozīcejis “Nūvods PSRS sastuovā (1940-1991)” atkluošonu i ceļveža, kurš īpazeistynoj ar muzeja ekspozicejom, izstuodem, kruojuma kolekcejom i snīdz informaceju par muzeja pakolpuojumim, prezentaceju.

Latgolys apgoboltīsa šudiņ skateis praseibu par pamatkapitalā naīguldeituos summys i napamatuoti i izmaksuotū dividenžu pīdziņu nu bejušajim moksuotnaspiejeiguos SIA “Daugavpils celinīks” amatpersonom. Paguojušuo goda 21.decembrī lītys skateišonu tīsa atlyka sakarā ar administratora puorstuovju lyugumu. Īprīšk lītys skateišonu tīsai nuocēs atlikt, juo tei nabeja sajimta nu Augstouokuos tīsys.

Šudiņ Daugavpils rajona padūmis prīkšsādātuoja Janīna Jalinska i Lītovys Rokišķu rajona pošvaldeibys mers Rimants Velikis paraksteis leigumu par pošvaldeibu sadarbeibu, kura mierkis ir nūstyprynuot draudzeigys saitis storp pošvaldeibom, atbolstūt obu valstu pīrūbežys rajonu ekonomiskū, socialū i kulturys dzeivis atteisteibu. Parokstūt sadarbeibys leigumu, pusis aplīcynuos vieleišonūs sazadorbuot ekonomikys, izgleiteibys, kulturys, sporta, turisma, vidis aizsardzeibys i sociālajā sfērā.