Kas cīši svareigs… jeb par «strausa politiku»

17.majā Rēzeknis pīļsātys Dūmē, pīsadolūt volūdnīkim, literatim i plašam interesentu lūkam, nūtyka “Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu”, kuri Latvejis Republikys Vaļsts volūdys centrā pījimti jau 2007. goda 28. septembrī, prezentaceja.

Deļ Latgolys tys ir lels i nūzeimeigs nūtykums. Iz tū īts voi nu pyrmūs myusu Latvejis Atmūdys dīnu i ceļš bejs vīnūs kryvasūs. Par golvonū nasaskaņu cālūni beja puorsavierts divskaņs uo, kura napījimšona sacēle vasalu viestuļu jiuru, kas plyuda gon da volūdnīku, gon latgaliski publicejūšūs presis izdavumu.

Taidys ceinis gondreiž divdesmit godu garumā ir pīkausiejušys gon vacuos, gon jaunuokuos paaudzis ļauds. Par tū maņ cīši lels prīks, ka beidzūt “kara īrūči” nūlykti pi molys i atrosts breineigs kompromisa variants. Tai kai jaunuokuos paaudzis literati bez problemu ir pījāmuši volūdnīku īsaceitū divskaņa uo raksteibu, bet tim, kas vys vēļ navar ar tū sasamīrēt, ir atļauts saglobuot ari sovu īmīļuotū Ķ (o ar garumzeimi). Prūtama līta, viņ tod, ka teik īvāruoti vysi cyti pareizraksteibys nūsacejumūs paradzātī i pījimtī jaunīvadumi.

Pi tam cīši svareigi zynuot, ka tī nav nikaidi jaunī, bet gon papyldynuotī latgalīšu raksteibys nūsacejumi. Tys ir jau paguojušuo godsymta 30. godūs Dr.phil.Pītera Stroda vadeibā aizsuoktuo dorba i īceru turpynuojums. Deļ tuo vysi, kurim tyvs latgaliski raksteitais vuords, teik meili aicynuoti atrast pareizraksteibys nūsacejumu izdavuma elektroniskū verseju sātyslopā www.lakuga.lv

I vēļ. Teišam pādejais laiks rysynuot vaicuojumu par tū, ka školuos latgalīšu rokstu volūdai i kulturviesturei tyktu atrosta obligata, na fakultativa vīta (voi tys byutu latvīšu volūdys stuņdēs – par tū, ka latgaliskais nav nikas nalatvisks; voi ari nūvoda muoceibā). Nikod tok navar byut tai, ka Latveja paliks boguotuoka, atsasokūt nu dalis kulturviesturiskuo montuojuma sovu gora boguoteibu skreinē! Tei nav kaidys konkretys paaudzis voi laikmata davums, bet piļneiga kotrys tautys viesture.

Na veļti sovā laikā mariaņu tāvs dr.theol. Stanislavs Škutāns raksteja: “Jo myusu arheologi tik cīteigi vuoce Latgolys vacuos klietenis, pierts i rejis, ceņtēs tuos saglobuot kai duorgu paguotnis reminiscenci, pīdraudūt ar borgu struopi kotram, kas byutu īsadrūšynuojs kaidu paguotnis pīminekli būjuot. Bet voi tod pierts, reja… kas ir nīceiga daļa nu kulturys, vierteiguoka par volūdu, kurā kai spīgelī radzams na jau kaids nīceigs materialuos kulturys aspekts, bet gon pošys tautys dvēsele.”

A pīlītuojums volūdai byus, jo mes poši sovom rūkom nasaceņssim tū par dzeivu myrūni padareit i naspersim sovai volūdai ar kuoju! Voi tod latgalīts, taipoš ari puornūvodu latvīts, ir tik naapduovynuots, ka nav spiejeigs īpazeit sovys tautys boguotū kulturviesturis montuojumu?! Patīsi, Latgolys ļauds vysod bejuši eistyni latvīši, gon dūdūt Latvejai tuos vuordu, gon karūga kruosys, gon īvīšūt latiņu rokstu veidu – antikvu, atškireibā nu gotu raksteibys grīztajim burtim. Deļ tuo par “strausa politiku” juopījam kiutrums laikā, kod ir īspiejams sauleitē ceļt myusu presis viesturi, folklorys, dzejis, prozys i dzīšmu boguoteibys, bet… lai tys byutu izdorams – volūdys i raksteibys zynuošonys ir bez gola svareigys. Sirsneigs paļdis myusu volūdnīkim par īveiktū!

Olūts: Latvijas Avīze / 2008-05-26 / Kultūrzīmes