Latgalīšu volūda vaira nastuov krystcelēs
Pabeigts Pītera Stroda īsuoktais
Anna Stafecka skaidrova, kurim P. Stroda īsacejumiem “salykti punkti iz i”, jamūt paleigā i latgalīšu izlūkšņu sovpateibys. I jei, i vairuoki cyti runuotuoji saceja paļdis Bazneicai – ka na Bazneicys, ka na dīvabaileigūs latgalīšu saimu, ka na katuoļu lyugšonu gruomotu i bazneickungu, nazy voi latgalīšu volūda byutu nūsaturiejuse da myusu dīnu.
Informaceja par latgalīšu pareizraksteibys lītom Nūsacejumūs sakuortuota divejuos daļuos: skanis i burti, tuoļuok – vuordu i formu pareizraksteiba. Aiz golvonuo teksta nūsaceiti i pīļaunamī normu varianti, lai raksteitais vuords byutu saprūtams i vacam, i jaunam.
Pa itim godim latgalīši iz vysa vaira ir diskutiejuši par divskaņa uo raksteibu – voi tū dareit ar o, viers kura ir garuma zeime, voi ar divejim burtim – ruodeit ar uo. Apakškomiseja soka, ka pīļaujama uo apzeimuošona ar garū o i ūtraižuok – tai ka var byut apmīrynuoti vysi.
Nūsacejumūs, kurus latgolys Studentu centrs beja operativi sagatavejs publicātā veidā, atguodynuots, ka burts y apzeimoj cītū patskani i: zyrgs, vysod, a burts ē apzeimoj tikai garū patskani e: ēst, vēļ. Divskani iu roksta vuorda suokumā (iudiņs, Iubuļs), taipat aiz leidzskaņu g, j i k, aiz leidzskaņu č, r, š i ž vysod roksta yu: šyut, šys.
Latgalīšu rokstu volūdā svareigs ir puorskanis lykums – patskaņa kvalitati nūsoka nuokušuo ziļbe, saceisim, a mainuos ar e: azars – ezereņš, cytur a mainuos ar o: acs – ocu i tml.
Cerams, ka nabyus karu i par saikli un voi i – latgalīšu volūdai rakstureigs i, kurs ir montuots nu baltu pyrmvolūdys, koč i sakreit ar lītuojumu krīvu volūdā, a un ir īguojs nu vuocu volūdys.
Uz vaicojuma, kai juoroksta vuords škola, A. Stafecka atsaceja, ka latgalīšim ir vuords škola, na skūla.
Lideja Leikuma stuosteja par taidom pareizraksteibys dilemmom, kuruos nacik vīgli rysynojamys. Vuordā saule golūtnis -e ir plots i meiksts, partū patskaņa apzeimuošonai ilgi maklāts pīmāruots apzeimuojums. Vīns ūtrys pi ituos skanis raksteibys ir atsagrīzs i myusu dīnuos. “Tāvu zemis kalendarī” beja pīduovuojums itū naparūceigū patskani raksteit ar apgrīztu e, tik ar taidu burtu apzeimoj plotu i cītu patskani. Niule ir akceptāts prof. O. Breidaka pīzynums taidu patskani apzeimuot ar a, kuram viersā umlauts – ä, tik tys ir lītojams fonetiskajā transkripcejā, a na parostā raksteibā.
Burts o ar garuma zeimi beigu golā ir izjimts nu latgalīšu alfabeta, tik voi tai byutu pareizi? Rūnās pretruna – nu vīnys pusis sokom, ka pīļaunams taidus vuordus kai suoļs raksteit ari ar garu o – sōļs, a alfabetā ō burta nav.
Latgalīšu alfabetā ir īguojuši burti ķ i ģ, bez taidu navarātu korekti pīraksteit, saceisim, taida runys fragmenta kai kaķu pylna sāta (k i č, taipat g i dž kai paralelys formys pīzeitys jau P.Stroda komisejis darbeibys laikūs, tys zeimoj, ka varim raksteit puče, a varim raksteit i puke – kai kuram vaira dajiukts). Vuordūs cuoļs, cjoce, dzjadze leidzskani c runā meikstynoj, a parostā raksteibā tuo nikai navar apzeimuot, partū nūteiktā pozicejā (tai saucamūs velarūs patskaņu ci divskaņu prīškā) juolīk kluot burts j. Pagaidom na da gola atrysynuots vaicuojums par pozicionalūs leidzskaņu meikstynuošonu – niule piec Nūsacejumu ir juoroksta Aņce, no tolerance. Latgalīšu pareizraksteibā na vysod var paruodeit, kod beigu leidzskani cīti, kod meiksti – naatsaškir kuoss ‘klepus’ nu vuorda kuoss ‘kāsis˙, kura obeji s beiguos runojami meiksti. Niule, guodojūt, kuruos nu izlūksnēs lītojamūs paralelūs formu pamest darbeibys vuordūs vyspuoreigam lītuojumam, ir nūīts nu ceļa taidā ziņā, ka teik pagaisynuota atšķireiba storp tagadni i paguotni. Saleidzynuosim: tagadnē kavejam, paguotnē – kaviejom // kavējam, i tei nav loba teņdeņce. Latgolys ļaužu runā nav īdūmojama vīnuoteiba ē i ie, taipat i i y izrunā, izlūksnēs ir daudzi variantu. Kompromisu P. Stroda komiseja ir atroduse taidā veidā, ka voduos piec vīnskaitļa saknis vokalisma – vylks, partū vylki, a na viļki ci vylky, kuruos taipat ir dzeivys Latgolys izlūkšņu formys. Latgalīšim byutu juobeidz lītuot krūpleigys, nu puornūvodu latvīšu puorjimtys darbeibys vuordu formys – juoroksta na satykuos, a sasatyka (piec pādejūs Nūsacejumu pīļauts i sazatyka). Vīni roksta ci, cyti – voi, i vīnaida lobuma ir i nu slavu i suomugru aizajimtais vuords, par taidim navajadzātu daudzi diskutēt. Tai sauktajūs īpošvuordūs – uzvuordūs un vītu nūsaukumus vajadzātu īvāruot latgalīšim rakstureigū puorskanis lykumu taipat kai sugys vuordūs – byutu juoroksta Vaļžam i Aļžam, Iļžai i Iļzei, a t. s. kūpdzimtis uzvuordūs lītojamys i tautys volūdys golūtnis – Zeilem // Zeilei, Skryndam // Skryndai.
Pūlejā pogostā roksta un runoj muotis volūdā
Aļberts Sarkaņs stuosta, ka Pūlejā, kur jis struodoj par Latvejis viestnīku, ira 0,665 mozuokumtauteibu, storp jom i vuocīši, krīvi, i kašubi, kuru volūda ir vīneiguo regionaluo volūda, puorejī vaļsts leiminī pagaidom taidu tīseibu nav dabovuši Ar 2005. goda lykumu pūli nūsprīduši, ka vītejuos pošvaļdeibuos mozuokumtauteibu volūda var byut kai paleigvolūda. Divejūs godūs taidys paleigvolūdys pasaruodejušys jau 20 pošvaļdeibuos, tuos pa leluokai daļai ir vuocu volūda, ira i lītaunīku, krīvu i kašubu volūda. Pogostam juokuortoj tulkuošonys lītys konkretajā paleigvolūdā, kurā var raksteit reklamys i cytus uzrokstus, izmontojūt tikai latiņu burtus. Ostoņūs pogostūs vītvuordi jau ir raksteiti kurā naviņ paleigvolūdā. Pošā pogostā sarakste ar vaļsts īstuodem nūteik vaļsts – pūļu – volūdā.
Kab dabuot paleigvolūdys statusa, pošvaļdeibā juodzeivoj 20% mazuokumtauteibys puorstuovu, itū volūdu publiskā apsprīsšonā juoatbolsta 50% vītejūs īdzeivuotuoju, vojevodai juoparoksta sovs lāmums, tūlaik juogaida Īkšlītu ministrejis lāmums i tik vāluok itū paleigvolūdys statusu var registrēt uzjāmumu registrā.
A. Sarkaņs atguodynova, ka Pūlejā mozuokumtauteibys puorstuovi ir tik vaļsts piļsūni.
Latgalīšam juocīnej pošam sevi
Lideja Leikuma ir puorlīcynuota, ka pareizraksteibys komisejai dorbs byutu juoturpynoj, a nu vaļsts pusis Latgolys vaicuojumim vajadzātu leluoka pabolsta i guoduošonys par jūs volūdu. Byutu tikai logiski, ka byutu izveiduota latgalīšu volūdys vuiceišonys programa, ka školuos byutu vīna obligata latgalīšu volūdys stuņde nedeļā. Školuotuoji itam dorbam byutu juoapvuica, byutu juoreikoj latgalīšu volūdys kursi, seminari, byutu juosasauc seņ runuotais latgalīšu školuotuoju kongress.
Jaunī lai roksta pa jaunam, a Bazneicys gruomotys var raksteit vacajā rokstu volūdā, saceja A. Sarkaņs. Vajadzeiga latvīšu-latgalīšu volūdys vuordineica, kurei paleidzātu naaizmierst latgalīšu volūdys kasdīnā.
Piec Imanta Slišāna, Baļtinovys vidsškolys direktora, īskota, volūdys pareizraksteiba naizgluobs latgalīšu volūdys – ir juobyun vaļsts atbolstam i juomaina pošu attīksme: vairuok juorunoj i juoroksta latgalīšu volūdā. Par tū juostuosta i presei, i radejai, i televizejai. Lykums jau tagad nalīdz uzrokstus voi vītvuordus raksteit latgalīšu volūdā, i runuot latgaliski školys voi pogosta pasuokumūs, tik cik mes itūs pīļuovumus izmontojam.
Runuotuoji izsaceja pīmatumus Nacionaluos radejis i televizejis padūmei, kurei vaļstī atļuovuse tik vīnu raidejumu latgalīšu volūdā, i to Latvejis Radejis 4. programā, kur dominej raidejumi krīvu volūdā.
Juoņs Eļksnis aicynova atbaļsteit ar naudu latgalīšu gruomotu izdūšonu –izdevnīceibā sakruotys daudzys lobys gruomotys, kurys gaida sovys izīšonys dīnys. Jam grybātūs, kab Latgolys Pietnīceibys instituta izdavums “Acta Latgalica” izītu tikai latgalīšu volūdā. Gruomatnīks Pīters Luocs pīzyna, ka Latgolā vys mozuok i mozuok pierk i skaita latgalīšu gruomotys. Latgalīšu gruomatnīceibai jis praseja leluoka atbolsta i nu Bazneicys pusis.
Latgalīšu volūdys dominiešonu “Katuoļu Dzeivē” i cytur atbolsta i Latgolys studentu centra vaļdis puorstuovs Jurs Viļums.
Anna Rancāne mudynova Reigā i puorejā Latvejā ar latvīšim runuot latgaliski. Tī poši reidzuoni mudynoj latgalīšus runuot latgaliski. Jei pīsavīnoj I. Slišānam, ka latgalīšu volūdai školuos juoskaņ i pādejā zvonā, i izlaidumā.
Kluot beja i Riezeknis-Aglyunys diecezis prīsteri Mārs Laureckis i Aigars Bernāns, kuri saceja, ka sovuos prīstera gaituos izmontoj golvonom kuortom latgalīšu volūdu.
Arvids Turlajs uzskota, ka Eiropys Komisejai ir juopīprosa, kab latgalīšu volūdai tyktu pīškierts regionalys volūdys statuss.
Gaida īsacejumus i padūmus
Savalkūt vysu kūpā, volūdnīki otkon atguodynova, ka var raksteit i piec P. Stroda gramatikys, i piec jaunajim nūsaciejumim. Latgalīšu raksteibys komiseja skaita, ka latgalīšu volūdys Nūsacejumūs vysu laiku var kas naviņ pasamaineit, daīt kluot vajadzeigi papyldynuojumi. Deļ volūdys vuiceišonuos byutu sataisoma izdūšonai nu jauna latgalīšu volūdys vuiceibu gruomota “Vasals!” (autori J. Cybuļs, L. Leikuma). Ar pošim pareizraksteibys Nūsacejumim var īsapazeit internetā www.lakuga.lv Īsacejumus komisejai var raksteit i iz e-postu ortografeja@gmail.com.
