Plaukts ar nosaukumu “Grāmatas latgaliešu rakstu valodā”

Nesen izskanēja ziņa, ka Rīga oficiāli apstiprināta par vienu no septiņām kandidātēm 2010. gada Pasaules grāmatu galvaspilsētas titulam, ko ik gadu piešķir UNESC. Šis tituls tiek piešķirts pilsētai, kas iesniegusi veiksmīgāko plānu dažādām ar grāmatu lasīšanu un grāmatu popularizēšanu saistītām aktivitātēm.

Rīgu šim titulam pieteica biedrība “Latvijas Grāmatnieku ģilde” sadarbībā ar Rīgas domi un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Biedrībā apvienojušies Latvijas četri lielākie grāmatu apgādi, kuriem pieder samērā daudzi Rīgas grāmatu veikali.

Diemžēl jāsecina, ka Rīga un tās grāmatu veikali popularizē dažādu tematu un dažu valodu grāmatas, bet nepopularizē un aizmirst grāmatas, kas izdotas latviešu tautas otrajā literārajā valodā – latgaliešu rakstu valodā. Es ļoti priecātos, ja veikalos bez neiztrūkstošā nodalījuma “Grāmatas krievu valodā” būtu arī plaukts ar nosaukumu “Grāmatas latgaliešu rakstu valodā”, kurā atrastos tās grāmatas, kas izdotas visā pasaulē tikai un vienīgi latgaliski! Starp citu, 17 neatkarības gados Latvijā latgaliešu literārās valodas rakstu formā ir izdotas apmēram 150 grāmatas.

“Grāmatnieku ģildes” plānos ietilpst latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Valsts valodas likuma 3. panta 4. punkts nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tā kā Pasaules grāmatu galvaspilsētas projektā iesaistītas arī valsts institūcijas, tajā skaitā Valsts kultūrkapitāla fonds, tad jācer, ka vismaz šoreiz gan citu novadu latvieši, gan paši latgalieši un pasaule uzzinās par latviešu tautas otro rakstu valodas tradīciju.

Pirms kāda laika veicu nelielu aptauju (tika aptaujāti cilvēki no visiem Latvijas novadiem) un centos noskaidrot, vai latvieši zina, ka oficiāli eksistē latgaliešu literārās valodas rakstu forma. 60% aptaujāto atbildēja, ka tas ir dialekts un tā nav nekāda valoda. 20% aptaujāto atbildēja, ka par šādu valodu neko nezina. 20% aptaujāto par latgaliešu rakstu valodu zināja. Šīs atbildes, pirmkārt, ir kārtējais akmens Izglītības ministrijas lauciņā, jo skolās par latgaliešu literārās valodas rakstu formu gandrīz neko nemāca un sabiedrībā joprojām valda liela neizpratne, un, otrkārt, parāda, ka arī grāmatnīcu bezdarbība traucē ieraudzīt latviešu tautas valodu daudzveidību. Zināšanai – dialekts ir radniecīgu izlokšņu kopums un dialektā nav iespējams ne runāt, ne rakstīt.

Literārās valodas rakstu forma ir apzināti kopta, standartizēta un normēta ar savu gramatiku, likumiem un pareizrakstības vārdnīcu. Pirmā zināmā grāmata latgaliski tika nodrukāta tālajā 1730. gadā.
Pasaulē ir vairāki tūkstoši atšķirīgu valodu. Katru dienu kāda valoda mirst. Piekrītu, ka Rīgai kā Pasaules grāmatu galvaspilsētas titula kandidātei jāpopularizē grāmatas un grāmatu lasīšana, bet ar nosacījumu, ka grāmatnīcās grāmatas latgaliešu rakstu valodā netiek slēptas, ignorētas un aizmirstas!

Olūts: „Latvijas Avīze”