Tautas muzikantu svētki tikuši pie savas himnas

“Kazeiša poļku! Kazeiša poļku!” – neremdināmi sauca Vaboles kultūras nama zālē sēdošā un dziedošā 5.Tautas muzikantu saieta publika. Vaboles muzikanti Jānis Ģipters un Ilmārs Malnačs netika nost no skatuves, kamēr tā nebija nospēlēta. Koncerta finālā muzikantu saietu iniciators un rīkotājs Artūrs Uškāns pasludināja to par tautas muzikantu svētku himnu un visi klātesošie nobalsoja par.

“Elektrība tagad kļuvusi dārga, tāpēc jāspēlē atkal pa vecam,” – Jāņa un Ilmāra teiktajā nopietnības ir tikpat, cik joka. Katrs sevi cienošs tautas muzikants spēlē un dzied bez elektroniskiem instrumentiem, bez mikrofona un pastiprinātājiem. Lielākā daļa arī notis nepazīst, jo iemācījušies spēlēt ermoņikas vai akordeonu, klausoties tēva un vectēva muzicēšanā kāzās, “večerinkās” un citos godos, un dzied visu, ko paši reiz dzirdējuši un atzinuši par labu esam. Jau kādā no iepriekšējiem saietiem Vabole tika oficiāli pasludināta par tautas muzikantu galvaspilsētu, un vabolieši godam nes šo karogu. Arī 5.saietā vispirms uz skatuves kāpa mājinieki, un atklāšanas gods bija visu iepriekšējo svētku dalībniekam Jānim Velikam. Etnogrāfiskajam ansamblim “Vabaļis” (ko muzikantu aprindās mēdz arī mīļi dēvēt par “The Beatles”) bija prieka vēsts, ko paziņot saviem cienītājiem – tikai pirms diviem gadiem nodibinātais ansamblis veiksmīgi nodziedājis skatē un vasarā piedalīsies Dziesmu svētkos. Nemaz nebūs, kā pašu dziedātajā skumji ironiskajā dziesmā par to, kā pensionāri Rīgu redzēs – “cyts uz cyta sakuopsim, tai mes Reigu redzēsim”. Saietā gandrīz vienmēr klāt bijušas “Vabaļu” labākās draudzenes – Naujenes pagasta folkloras kopa “Rūžeņa”, kas šoreiz ielūdza visus jau uz nākamajiem svētkiem – tautas mākslas festivālu “Augšdaugava” maijā Naujenē. Protams, šie svētki nav iedomājami bez vienīgā latgaliešu muzikālā teātra! Vaboles pagasta amatierteātris “Nagaidama prīca” dziedāja dziesmas no savām izrādēm un bija visaktīvākie un sirsnīgākie atbalstītāji pārējiem muzikantiem. Paši par sevi viņi smej, ka esot muzikanti no tautas, bet instrumenti gan nav no tautas.

Par saieta simbolu jau kļuvis nīcgalietis Arvīds Čamanis. Diez vai ir daudz muzikantu, kas turētu līdzi viņa nospēlēto kāzu skaitam – 422! Viņš gan arī ir norūpējies par latviešu mūzikas likteni: “Es novēlu, lai Vabolē izaugtu jauni Skrindas! Citādi tautas mūziku aprok. Paklausieties, kas skan radio – vai tad mums vairs nav labas latviešu mūzikas?” Arvīds kļuva krietni priecīgāks, kad vabolieši prasīja spēlēt vēl un vēl, un uzdziedāja jautras ziņģes, teikdams – “Radzu, ka asmu jyusim vajadzeigs”.

5.saieta pārsteigums bija daugavpilietis Jāzeps Usāns, kas bija ieradies kā klausītājs, bet izrādījās ilggadējs kāzu muzikants un spēlē akordeonu. Jans Poplavskis no Daugavpils lietuviešu biedrības bija atvedis septiņstīgu ģitāru, kas esot vecāka par viņu pašu. Tā skan citādi kā ierastā sešstīgu ģitāra, taču tādas mūsdienās gandrīz neviens neprot spēlēt.

Pirmoreiz saietā Vabolē bija folkloras kopa “Dzeipurs” no Arendoles Preiļu rajonā. Kalupes muzikants Andrejs Vingris ir “Dzeipura” vadītājs. Tālāki viesi bija Kokneses kapela “Skutelnieki”. Tie esot tie paši Latgalē sauktie čigāni, kas no Mārtiņiem līdz Meteņiem iet no mājas uz māju. “Skutelnieki” Koknesē satikušies no dažādām Latvijas vietām, tāpēc dzied dažādu novadu dziesmas. Šoreiz esot bijuši īsajos valodas kursos čiuļiem un nodziedāja arī latgaliešu dziesmu.

Par publikas mīluļiem kļuva “Hāgenskalna muzikanti” no Rīgas, kas sevi dēvē tieši par pilsētas kapelu. Viņi izskatījās mazliet rēgaini – kā no pagātnes atnākuši. Izrādās, viņi speciāli ģērbjas kā kāzu muzikanti vecās fotogrāfijās, kur redzējuši kreklus ar tieši šādām apkaklītēm, cenšas iepazīt un spēlēt senu laiku instrumentus. Viņu cītara esot vecāka par Čamaņa kungu… Vētrainas ovācijas izpelnījās Smalu kapela no Lietuvas, kas gan dziedāja par bērnību, gan spēlēja arī dažas Latgalē zināmas danču melodijas.

Un kas tad tur īsti bija ar “Kazeiša poļku” – kāpēc tā ir tik ievērojama? Izrādās, tas bijis iecienīts gabals Vaboles tautas muzikanta Kazimira Pudāna repertuārā. Kazeits jau ir aizsaulē, bet viņa bieži spēlēto polku paguvuši iemācīties Jānis un Ilmārs. Nu viņiem nāksies ar “Kazeiša poļku” atklāt visus nākamos tautas muzikantu saietus, savukārt publika piecelsies kājās, kā jau darīja šoreiz. Himna taču!