Blogs, emuari, teikla dīnysgruomota, teikla žurnals ci teikline

Meilam bārnam daudz vuordu.
Daudz vuordu bārnam i tod, ka tāvs ar muoti nav variejuši sarunuot sovā storpā. Tai bārnam jī īdavuši kotrs sovu vuordu, a trešū vuordu – par gūdu dzedam Donatam, Luočplieša ordeņa kavalīram i lobam cylvākam, i vēļ catūrtū – nu seriala, kuru nūsavāruši vokorā pyrms bārna ījimšonys.
Tai i saīt Klāvs Sigismunds Donats Maikijs Mežatrūps.
Sauc, kai gribi, taipat natruopeisi.

Latvejis ZA Terminologejis komisejis īsaceitais termina “weblog” latvyskais nūsaukums “emuāri” (latgaliski saīt “emuari”) eisti nav īsadzeivuojs.
Jis ir darynuots nu jiedzīņu “elektroniskī” ci “e-vidē asūšī” i “memuari”.

Teikla vidē jū lītoj, tok, kai ir atzynuši poši teikla dīnysgruomotu raksteituoji, jis nav ni dzeivs, ni latvysks. Gols golā, ari vuords “memuari” nav latvyskys ciļmis, tik aizgiuts seņuok i jau pīrosts.
2007. goda maja beiguos tyka taiseita apvaicuošona par vuorda “blog, blogger, blogging” lītuojumu. Jū taisēja LZA Terminologejis komisejis Informacejis tehnologejis, telekomunikacejis i elektronikys terminologejis (datorterminu) apakškomiseja sadarbeibā ar portalu www.termini.lv.

Itei apvaicuošona breineigi paruodēja, ka normala latvyska termina itam jiedzīņam nav i lītuotuoju vydā dominej taidi vuordi kai “blogs”, “bloguošona” i “blogers”. Nu napylnom divejom tyukstūšom apvaicuotūs par pyrmū bolsuoja 54%, par ūtrū – 54%, trešū – 50%. Taidi jiedzīni kai “teikla dīnysgruomota”, “emuars” i “teikla žurnals” nadabuoja vaira par 10% bolsu.

Itūreiz latvīšim nav izadevs radeit tik veiksmeigu terminu kai “dators”, kas ir pulka eisuoks i vīgluoks par angliskū “kompjūters”, partū i īsavīss dzeivē. Kurs niu pasaceis, ka nazkod taida vuorda nav bejs.

Izdūmuot precizu i lobskaneigu terminu ir vīna līta, a cyta – kab jis īsakļautu volūdā, kab nu juo byutu vīglai darynuot jaunus vuordus.
Maņ vysu vaira pateik atvasynuojumi nu vuorda “emuari”.
Kū dareit? Emuaruot. A tikpat kai sīnys i cepli myurēt voi i mēli atlauzt.
Kas dora? Emuarists, emuaruotuojs, emuarnīks, emuareituojs. Laikam meimuroj i myurej.
Tai i saīt, ka latvīšu volūdā vysleidza dzeivoj i dominej taidi termini kai “blogs”, “bloguot”, “bloguošona”, “blogers”.

A kai tod ar latgalīšim?
Jim tok nav pat terminologejis komisejis. Kaidi to jim termini?
Nu ūtrys pusis, par pīmāru, Linux jau struodoj i latgaliski – koč lela daļa terminu ir puorjimti nu latvīšu volūdys.

Pyrma puors godu atsevišku entuziastu radeituo latgalīšu datorterminu vuordineica izsauce sajiusmu, prīcu i smīklus latvīšu jaunīšu inteligencis vydā.
Puors pīmāru: cookie – peirāgs, home page – sātys puslopa, Internet – škārsteiklys, message – viests, message board – dūmu meits, mailing list – viestu eile, WWW ci World Wide Web – puorstaipteiklys.
Vysu vaira diskuseju i izapliesšonys beja par puorstaipteiklu i škārsteiklu. Kai par lobskaneigumu i lītuošonys vīglumu, tai vuordu darynuošonys pamatuojumu.
Kai vysu raksteituoju i skaiteituoju dīgi sasapyn i sasavej, kab byutu škārs garum vīnā pasauļa teiklā. Kai jim itys teikls ir juoškūrsta lopu piec lopys, kai teikli staipuos puori cyts cytam
Niu, cik verūs, aktivai teik lītuoti taidi termini kai teikls (Internet), capumi (cookies), dūmu meits (forums), sātyslopa (home page). Nav daudz, tok pateikamai sovi.

20. gs. 60. godūs poststrukturalisma filosofs Žaks Derida atzyna, ka volūda ir asameibys pamats i pasauļs atsakluoj kai teksts. Filosofs Rolans Barts tū skaidruoja kai asameibu vīnā volūdys i dūmuošonys teiklā, dzeivuošonu vīnā pasaulī, citejūt jau bejušūs i asūšūs tekstus i vīns ūtru, kab saprostu cytus i tyktu saprosti.
Nav īspiejams runuot sovā poša izdūmuotā volūdā i gaideit, ka cyti saprass. Myusim ir juorunoj jau gotovim vuordim i teikumim. Copy-paste ci kopej i lepej, spīd i mīdz.

Nivīnu terminu nav īspiejams izgudruot nu augšys. Jū voi nu pījem i lītoj (jis ir volūdys i pasauļa teiklā), voi ari juo nav i jis pastuov tikai vīna cylvāka apziņā i volūdā.
Volūda nav nivīna cylvāka privatīpašums. Mes jū pajemam lītuošonā iz laika, cikom myusim ir juopasoka cytim tys, kū mes dūmojam i kuo myusim vajag nu cytu.
Tai i saīt – cikom koč vīns cylvāks runuos, raksteis i skaiteis latgaliski i iz pasauļa koč kur byus vēļ ūtrys cylvāks, kas juo saprass (ļaunuokā gadīnī jis pats kai teksta skaiteituojs i sapratiejs), byus i latgalīšu volūda. Tymā skaitā – teiklā.

2006. goda beiguos latgalīšu dūmu meitā “Vasals”, kas atsarūn sātyslopā www.latgola.lv, beja saruna par blogim i bloguošonu. Tymā laikā tei beja vysā jauna līta, partū lela daļa runuotuoju viereibys vaira dagrīze pošai ituos dzelys byuteibai – kas tys taids ir i voi jis byus i myusim.
Pīduovuotī nūsaukumi: teiklaroksts, dīnroksts, jaunumroksts, žurnals, teikla dīnysgruomota, e-vuordi, žeperi, pīroksti, teikmota, teikdimota i cyti.

Cik procenti nu vysa, kas latvīšu teikla vidē teik saukti par blogim, eistyn atbylst terminam “weblog”? Voi eistyn tī ir emuari – elektroniskī memuari i autobiografiskuos literaturys žanrs, kas atškireibā nu memuaru teik publiceits teikā?
Lelā vairumā tei eistyn ir teikla dīnysgruomota, kurā seceigi i regulari teik publiceiti personys voi personu grupys puorsprīdumi voi atrodumi teiklā. Taida poša kai publiska papeira dīnysgruomota voi sīnysavīze, tik teiklā – leidza ar tū pīejama daudz leluokam pasauļa ļaužu skaitam.

Voi ite www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaju_blogi – autoris pīzeime) ir muns blogs? I nui, i nā.
Rokstus ite var komentēt. RSS pādi jam ir, tok jis nav nūškirams nu puorejuos teikla avīzis. Roksti teik īlykti seceigi, tok jūs navar apsavērt tematiski (piec autora voi temu).
Pats golvonais, nikas nav pabeigts – itys nav myuža golā pīraksteits dzeivis guojums ci memuari, a šudiņ raksteituos ituo laika pīzeimis par tū, kū radzu i kū dūmoju, sasaskorūt ar pasauli sev apleik.

Teikla žurnals voi dīnysgruomota?
Varbyut teikline?
Taipat kai peitine (peits monts), skaline (grūzs nu skolu), pīnine (puče ar pīnainu sulu), meitine (kas nazkod byus meita). Poša pinieja nūpeits teikls, kas ir daļa nu leluo teikla.
Tai i saīt, ka autors kai ziernūklis sēd iz zora i pyn sovu teiklu, kas jū savīnuos ar puorejū pasauli i dūs jam skaiteituojus, myusys i ūdus.

Bloga nūsaukums latgaliski?
Kai mes izdūmuosim i lītuosim, tai i byus.