Ministru prezidents sola gada beigās mazināt inflāciju

18. aprīlī Daugavpilī ieradās Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) kopā ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Oskaru Kastēnu un Saeimas deputātu Andri Bērziņu un Vitāliju Aizbaltu.

Kopā ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Ritu Strodi un priekšsēdētājas vietnieku Jāni Lāčplēsi viņi apmeklēja lielākos pilsētas uzņēmumus un apskatīja, kā tiek īstenoti lielākie pašvaldības projekti – uzņēmuma “Daugavpils ūdens” attīrīšanas iekārtas un multifunkcionālās sporta halles būvniecība, un piedalījās LPP/LC Daugavpils nodaļas sapulcē.

Tiekoties ar Daugavpils uzņēmējiem, I.Godmanis aicināja izmantot ES naudu, kurai varēs pieteikties jau šī gada nogalē.
Viņš teica, ka valdības uzdevums šobrīd ir mazināt inflāciju un tas varētu izdoties gada beigās. Ministru prezidents aicināja uzņēmējus izteikt priekšlikumus, kā valsts var atbalstīt ražotājus nekustamā īpašuma nodokļa jomā, ja telpas tiek izmantotas ražošanai. Valdība paredzot veikt izmaiņas nodokļu sistēmā, piemēram, atbrīvot uzņēmējus no PVN, ja viņi veic lielus ieguldījumus ražošanas attīstībā.

Uzņēmuma “Zieglera mašīnbūve” pārstāve valdības vīriem ieteica padomāt par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu un infrastruktūras uzlabošanu, kas vietējiem uzņēmējiem ir ļoti svarīga, tāpat arī uzņēmumu satrauc darbaspēka zemā kvalifikācija un tā trūkums, tādēļ nākas atteikties no labiem pasūtījumiem. Piemēram, Daugavpilī neesot iespējas atrast inženierus.

Par darbinieku trūkumu sūdzējās arī Lokomotīvju remonta rūpnīca, kas varētu pat divas reizes palielināt eksportu, ja vien būtu darbaspēks: esošajam strādniekiem ir zema efektivitāte, tiekot ļaunprātīgi izmantotas slimības lapas, bet viesstrādniekus aicināt esot ļoti neizdevīgi.

I.Godmanis uzskata, ka uzņēmējiem ir jāveido cieša sadarbība ar augstskolām, nepieciešams mainīt studiju programmas un sagatavot tikai vajadzīgos speciālistus: ir jāizglīto savējie cilvēki, nevis jāimportē darbaspēks. Daugavpilī attīstās rūpniecība, bet vietējās augstskolas ražojot vien filologus, psihologus, un sociologus. Premjers atzina, ka jāsāk tieši ar izglītības pārorientāciju, kas bijis jāizdara jau pirms 15 gadiem.

Īrijā piespiedīs strādāt

Satiksmes ministrs A. Šlesers atzina, ka jautājums par slimības lapām tiks risināts jau tuvākajā laikā, taču darbinieku problēmu viņš ieteica risināt, palielinot darba algu, jo par minimālo neviens speciālists nestrādās. Valdības līmenī tiek lemts par to, ka turpmāk valsts pasūtījumus nesaņems tie uzņēmumi, kur darbiniekiem oficiāli tiek maksāta tikai minimālā alga.

Par darbaspēka izbraukšanu uz Īriju ministrs teica: “Ja cilvēki dzer un neko nedara, tad labāk lai brauc uz Īriju, kur viņus iemācīs un piespiedīs strādāt. Iespējams, pēc atgriešanās viņi sāks strādāt arī Latvijā.” Tā kā tagad mazinājies celtniecības bums un celtnieki paliek bez darba, viņš aicināja tos nākt strādāt ceļu būvniecībā, kur vidējā alga esot virs 600 latiem.

Problēmas esot arī maizniekiem, atzina firmas “Antaris” prezidents Antonijs Samburs. Maizes cepējus izkonkurē lētā lietuviešu produkcija. Diemžēl, algas strādniekiem nevarot paaugstināt, jo mazinās ražošanas apjomi, bet uzlikt maizei vēl lielāku cenu nav iespējams. Valdības vīri tika aicināti atbalstīt vietējos ražotājus. Lūdza arī atbalstīt piena, maizes u.c. pārtikas produktu ražotājus tehnoloģiju attīstībā un modernizācijā, vismaz kompensējot kredītprocentus, kā arī piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Satiksmes ministrs pieskatīs vietējo “Triumfa arku”

Daugavpils lidostas izveidē tiks investēti vismaz 7 miljoni eiro no ES finansējuma reģionālo lidostu attīstībai. A.Šlesers pauda pārliecību, ka jau 2010. gadā Daugavpilī darbosies lidosta, kas lielā mērā atrisināšot vietējo biznesmeņu problēmas, jo varēs uzlabot biznesa sakarus.

Kā vēl viens svarīgu projektu ministrs nosauca Maskavas šosejas izbūvi Rēzeknes virzienā, turklāt prioritāte ir tieši ceļa posms līdz Jēkabpilij, kur neesot droši braukt lielās auto plūsmas dēļ. A.Šlesers par svarīgu atzīst arī viadukta būvniecību Daugavpilī un apsolīja sekot šim projektam, kuru īstenojot viņa partijas biedri, viadukta nozīmīgumu salīdzinot ar Parīzes Triumfa arku.
Īpašu interesi viesi izrādīja par AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, jo, pēc Ministru prezidenta teiktā, Latvijas dzelzceļam nākotnē ir lielas perspektīvas, jo pieaug tranzīts, attīstās loģistika un darba šajā sektorā kļūst vairāk.

Uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” A. Šlesers minēja kā piemēru nodarbinātības veicināšanā, jo pērn uzņēmums uz ienākumu rēķina divkāršojis darbinieku algas un sakārtojis menedžmentu, tāpēc no šī uzņēmuma darbinieki neaiziet.

Uzņēmums “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” veic ritošā sastāva kapitālremontu un modernizāciju, izgatavo rezerves daļas, nodarbina ap 1290 cilvēkiem. Ap 80% saražotās produkcijas eksportē. Uzņēmuma vadība pastāstīja, ka šogad pēc uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” pasūtījuma vien tiks veikts ap 60 lokomotīvju sekciju kapitālremonts.

Valdība vīri apmeklēja arī uzņēmumu “Belmast”, kas ražo metāla konstrukcijas. Uzņēmums laikus ieņēmis nišu metāla torņu ražošanā un atzīst, ka tā pagaidām ir ļoti ienesīga ražotne.
Protams, šobrīd visus uztrauc kārtējai gāzes cenu pieaugums, kas tiek prognozēts no 50 līdz 70% ,un šo procesu, pēc A.Šlesera teiktā, ietekmēt nevar, jo cenas diktē Krievija. Viņaprāt, situācija būšot sarežģīta, uzņēmumiem palielināsies izmaksas, pieaugs preču cenas, un vienīgā iespēja izdzīvot esot celt produkcijas kvalitāti un darbaspēka kvalifikāciju uzņēmumos.
Daugavpilī notika arī LPP/LC sapulce, kurā tika izveidota LPP/LC Daugavpils nodaļa, par kuras vadītāju ievēlēta Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode. Viņa atzina, ka nodaļas galvenais uzdevums ir gatavošanās novadu vēlēšanām un partijas pozīciju stiprināšana Daugavpilī.

Domes priekšsēdētāja uzskata, ka valdības pārstāvju viesošanās Daugavpilī bijusi diezgan produktīva, kaut vai tādēļ, lai rastos iespaids par Daugavpils rūpniecību, jo līdz šim daži politiķi uzskatīja, ka pilsētā esot tikai pusotras rūpnīcas, atzīst R. Strode. Ministru prezidents bijis pārsteigts par redzēto, bet A. Šlesers jau maijā plāno tikties ar Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadību, lai runātu par sadarbības attīstību.

Ar valdības pārstāvjiem ticis runāts par nepieciešamību rekonstruēt katlumāju Ķīmijā, pārejot uz apkuri ar šķeldu. Šis projekts kopumā izmaksātu ap 15 mlj. latu, taču maksimālā valsts investīciju summa, uz kuru var pretendēt pašvaldība, ir 7 mlj. latu. Viesi klātienē apskatīja šo objektu, un pašvaldība cer uz atbalstu.