Latgolys Radejis zinis (17.04.2008.)

Šudiņ kampanis “Uorsti pret peipiešonu” laikā Daugavpils universitatis telpuos dorbuosīs “Plaušu remonta kabinets”. Itymā kabinetā ikvīns varies izmiereit plaušu tylpumu, nūskaidrojūt, voi tys atbylst normys ruodeituojim, i ar peipiešonas kalkulatora paleidzeibu apriekinuot, par cik dīnom īspiejams pagarynuot cilvāka myuža ilgumu, pasokūt kategorisku “nā” itam kaiteigejam īrodumam jau tagad.

Nu vakardīnys da 20.juņam aizlīgts zvejuot ar murdim. Vaļsts zivsaimnīceibys puorvaldis prīkšņīks Normunds Riekstiņš informej, ka leluokajai daļai zivu sugu suocās pavasara nuorsta laiks, deļ tuo zvejuot ir aizlīgts. Itymā laikā aizīgts īškejūs iudyņūs zvejuot ar teiklim. Taipoš nu 16.marta da 30.apreļam ir aizlīgts spininguot i makškerāt ar āsmys zivteņom, deļ tuo ka itymā laikā ir spākā leidaku keršonys aizlīgums.

Šudiņ Daugavpils universitatē (DU) nūtiks Informacejis dīna, kurā interesenti varies uzzynuot gon par studeju īspiejom augstskūlā, gon par uorpusstudeju aktivitatem. Informacejis dīna suoksīs plkst.12.00 ar pasuokumu, kurā DU studenti stuosteis nūpītnys i nanūpītnys lītys par augstskūlu. Stuņdi vāluok tuos daleibnīki varies tiktīs ar fakultāšu vuiceibspākim, bet plkst.14.00 Saulis īlā 1/3 nūtiks skūlānu atkluotuo zynuotniskūs i jaunradis dorbu konkurss vizualajā muokslā, muzykā i dejā.

Šudiņ Rēzeknē nūtiks regionalais forums, kurā tiks diskuteits par Latvejis ilgtspiejeiguos atteisteibys īspiejamīm scenarejim da 2030.godam. Leidzeigi forumi nūteik pīcuos Latvejis pylsātuos – Kuldīgā, Reigā, Jākubpilī, Gullbenē i Rēzeknē. Forumūs īdzeivuotuoji kūpā ar pošvaldeibu puorstuovim, ministreju specialistim, kai ari Latvejis ilgtspiejeiguos atteisteibys strategejis (LIAS) vadeibys grupys puorstuovim runuos i analizies, kaidys īspiejis pazaruoda i kaidi ir prīkšnūsacejumi, izavielejūt vīnu voi ūtru nuokūtnis scenareju.

Šudiņ Rēzeknis augstskūlys (RA) Ekanomikys fakultatē nūtiks starptautiskuo zynuotniskuo konference “Tautsaimnīceibys atteisteibys problemys i rysynuojumi”. Konferencis atkluošona i plenārsiede paradzāta plkst.10.30 RA Ekonomikys fakultatis 115.auditorejā. Atkluošonā gostus i daleibnīkus uzrunuos RA rektors profesors Leonārs Svarinskis, Rēzeknis dūmis prīšksādātuojs Juris Guntis Vjakse i rajona padūmis prīšksādātuojs Monvīds Švarcs. Konferencē da plkst.12.00 tiks refereits par tautsaimnīceibys atteisteibys problemom, vaļsts finanšu sociali ekanomiskīm aspektim, ekonomikys atteisteibu veicynūšū instrumentu izmontuošonu Latgolys reģionā i.c.

Šudiņ Leivuonūs nūiks Eiropys Komisejis (EK) puorstuovnīceibys Latvejā organizeituo diskuseja cyklā “Eirodzeive – deļ kuo?”, kurā Leivuou dzeivuotuoji i eksperti diskuteis par dažaidim ar migraceju saisteitim vaicuojumim. Sarunu vadeis filozofs Igors Šuvajevs.

Rēzeknē šudiņ nūtiks Rāznys nacionāluo parka administracejis (RNPA) reikuotīs seminars “Natura 2000 teritoreju apsaimnīkuošona”. Pošvaldeibu vadeituoji, vidis aizsardzeibys specialisti, Vaļsts meža dīnesta darbinīki, eipaši aizsorgojamū dobys teritoreju īdzeivuotuoji, apsaimnīkuotuoji, izgleiteibys īstuodis i citi interesenti seminarā sajims informaceju par Latgolys regionā asūšajom Natura 2000 teritorejom, par meža apsaimnīkuošonu videi draudzeigā veidā, par vaļsts kompensacejom, mežsaimnīciskuos darbeibys īrūbežuojumim, sugu i biotopu aizsardzeibu.

Šudiņ plkst.17.00 ar Daugavpils muokslys vydusskūlys “Saulis skūla” pasuokumu “Stils i mūde” Daugavpils universitātis (DU) foajē svineigi tiks atkluotys Muokslys dīnys. Šudiņ DU Muzykys i muokslu fakultatē nūtiks jaunradis konkurss, bet 25.aprelī plkst.16.00 Daugavpils cītūksnī – guņs skulptūrys instalaceja. Nu 29.apreļa da 23.majam Davgavpils muokslys vydusskūlys “Saulys skūla” audziekņu radūšuo dorbu izstuode byus apskotama Daugavpils muzykys vydusskūlā.

Šudiņ plkst.19.00 Krustpils kulturys nomā nūtiks dzejneīcys Ārejis Elksnis 80 i komponista Juoņa Ķepeiša 100 godu atcerei velteita koncertprogramma “Staruošonys prīks”. Pīminis koncertā skaņās gon dzeja i solodzīsmis, gon arī ārejis nu Dž.Pučīni i G.Doniceti operom. Koncertprogrammā pīsadaleis ari Grācys operys muokslinīki – pianists, projekta muzykaluos dalis vadeituojs i īstudeituojs Māris Skuja, bulgāru soprāns Sonja Zlatkova, kai arī Latvejis Nacionāluos operys tenors Miervaldis Jenčs.