Bez tēmas 

Kas tei taida Latveja?

Ar kū atsašķir komunisms nu demokratejis? Piec byuteibys – ni ar kū daudz. Obuos itamuos ļaužu puorvaļdeišonys formuos ir voldūšuo elite, kas dzeivoj labi, i tauta, kurys dzeivis lobkluojeiba tīšai atkareiga nu vodūņu lobvieleibys. Vīnā gadīnī – eista tīseibu īrūbežuošona, otrā – breiveibys sajiutys radeišona. Obūs gadīņūs ļaužu bora kontroliešonai veiksmeigai teik lītuotys kūpeiguos dūmys īspaiduošonys spieleitis. Pi myusim ir smolkai veiduota vyltus-demokrateja, kam nav nikaidys saisteibys ar senejūs greku demos i kratia.


Ir „rītumu”, „austrumu”, kai ari – „vītejūs gruobieju interesis”, kurys īrostai īt vīnā sūlī ar īprīšk mynātūs kaimiņu interesem, naz kur pa vydu globalizacejis patmaļu akminim veļ dzeivoj kaids aborigens, kurais īsapeikst ari par tautys interesem. Kurais atguodoj par tom..?

„Rītumu” puorstuovi nu jau uzadorboj tik atkluotai, ka ir stabils pamats jūs saukt par „pasauļa vaļdinīku interešu” aizstuovim. Austrumu puses pozicejis niu izaver vuojuokys. Kas tuo vysa vydā ir Latveja? Latveja jau godu symtus bejuse lelūs kungu “Monopola spieļu laukums”, i tai tys ir ari šudiņ.

Padūmuosim, kas ir īgivieji nu globalizacejis, kura „točna” ir, kai myusim iz kotra sūļa stuosta polittehnologiju meistari – i tik iz prīšku maunam pa tuos pūsta straumi! Īgivieji ir tī, kuri na tikai dūmoj pasauļa mārūgā, bet ari ītekmej pasauļa socialekonomiskūs i puorejūsmehanismus i giust nu tuo personeigu lobumu. Tī ir cīš tureigi ļauds, kuri puorvolda finanšu īstuodis, kara apreikuojuma, benzina, narkotiku i.c. industrejis.
Slyktuokais, ka itaidi gudrinīki verās tik par sovys lobkluojeibys nūdrūšynuojumu, i jūs vīneiguos vierteibys ir nauda i vara. Ari tymā vysā veļ nabyutum nikas troks, ka viņ acimradzams nabyutu itaids fakts – dzeive sevkurā pasauļa molā kas gods palīkn mozuok drūša, radzam pasauļa ekonomikys šuorbys i ļaužu izraiseituos klimata puormainis.

Iz ituo nažieleiguo – slimeibu, terorisma, naveseleigu produktu, izvirteibu, azartspieļu, alkoholisma i narkomanejis pasauļa teik iznycynuotys taidys vierteibys, kai cylvāks, saime i tauta. Ir tikai montkuoreibā sateiti, leluoki i mozuoki gruobieji! Voi ir īspiejams stuotīs pretim globalizetuojim, kuri īt puori tautom i kontinentiem? Ttys ir puorspāks, kū puorvarēt nav īspiejams, koč varbyut ari var tū veiksmeigai apīt. Kai?

Styprynojūt sovu vaļsti i aizstuovūt tuos dzeivuotuoju interesis, i sasadorbojūt ar leidzeigom vaļstim, kurys ari leidz šam ir variejušys sevi veiksmeigai aizstuoveit. Tikai izjyutūt pīdereibu sovai zemei i jyutūt dvēselis radnīceibu, kū veidoj kūpeiga volūda, viesture i kultura, īspiejams saglobuot ari taidys vierteibys kai labesteiba i gūdeigums – kai pret leidzcylvāku, tai ari pret cytom tautom. Atbiļdit poši sev: Kaidys sajyutys Jyus puorjem, kod esit svešā vidē, pīvadumam., kaidā tuolā zemē, i dzierdit dzymtū volūdu? Voi nav tai, ka izreiz gribīs itū cylvāku sveicynuot? Ka tai, tod sovys tautys pīdereibys izjiuta Jiusūs nav pagaisuse. īsadūmuosim globalistu „idealū” pasauli, kurā lobkluojeibu jim nūdrūšynuos bioroboti, kam sovā šaurajā pīrī nav nikuo cyta, kai tik dorbs, auto i jumts viers golvys.

Daži īsacejumi:

  • Pasaraksteisim par īspieju tautai atlaist Saeimu (www.cvk.lv), lai vysmoz „vītejī gruobieji” naaizmierstu, ka bez neirolingvistiskūs programu kombinacejom Latvejā dzeivoj ari cylvāki.
  • dareisim vysu īspiejamū, lai tyktu atdzeivynuota izgleiteibys sistema. Tei ir kritiski zamā kvalitatē. Izgleiteibys sistemys sakuortuošonai ir juobyun par vysaugstuokū prioritati, deļ tam ka tys ir vysa pamats taidai vaļstej, kai Latveja, kurai nav ni naftys, ni zalta.
  • sekuosim leidza, lai tyktu īvīsta drūšeibys īstuožu naatkareiba. Kam ir vara drūšeibys īstuodēs, tim ir patīsuo vara vaļstī. Saprūtams, byus komentari par „rītumu” (ari „austrumu”) interesem Latvejis drūšeibys īstuodēs, bet lobuokais, kū varam gribēt nu tagadejuos situacejis, lai varys dečeits natyktu aizvylkts tikai iz vīnu voi ūtru pusi.
  • ir juomaina bolsuošonys sistema, kab jau pamatūs tyktum īlykts, ka labi organizātajim grupiejumim ar akterim, sportistim i komponistim prīškgolā, nebyutu īspiejams tikt pie vaļdeišonys. Pi itim vaicuojumim aktivai struodoj Vieliešonu reformys bīdreiba (www.velref.lv).
  • veicynuosim pylsūniskuos sabīdreibys atteisteibu. Kū tauta dūmuot naspiejeiguoka, tū kungim lobuok. Mes dzeivojam informacejis laikā, kod gryb myusūs īleist kai apziņā, tai zamapziņā vysūos īspejamūs veidūs. Cenzura masu medijūs teik lītuota ratai, vysbīžuok vierteigais teik meistareigi (voi najauši?) nūsleicynuots pakaišu iformacejis jiurā. Ka losit itū rokstu, a na tikai brīdejat televizorā, jau var skateit, ka esit dūmojūšs saleidzynuojumā ar nūhipnotizātū tautys vairuokumu. Naaktiva sabīdreiba ir taišni tys, kas vajadzeigs cytā realitatē dzeivojūšajim „zooduorza shemu raksteituojim”.
  • ir vajadzeiga myusu dīnom atbylstūša sabīdreibys leidzdaleibys īspieja. Ar tū, kas atrūnams MK sātys lopā, izjemūt vieleišonys i referendumus, varam tik roztiereit sovu duorgū laiku, kungim par prīku. Modernuos informacejis tehnologejis lītojam vysaiž, tikai na deļ sabīdreubys (tys ir – myusim!) svareigu vaicuojumu rysynuošonys, kam turpynuojums byutum reali vaļsts puorvaļdis eistynuoti uzlobuojumi. Ar navaļstiskuos organizacejis „Tautvaldība” pīduovuotū E-demokratejis instrumenta ideju, varit īsapazeit www.tautvaldiba.lv. Aicynojam napalikt molā – dūdit ari sovu īguļdejumu.

Latveja izdzeivuos… , ka visi kūpā byusim vaļstiski dūmojūši i dūsim īguļdejumu svareigu procesu virzeibai!

Citats nu Renara Kaupera dzīsmes:
„Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās”