Genocida upuru pīminis dīna
Šudiņ vysā Latvejā nūteik Komunistiskuo genocida upuru atcerei veļteiti pīminis pasuokumi, Bolvūs pīminis pasuokums nūtiks piļsātys dzelžceļa stacejā i pi Abrenis apriņķa represātūs pīminekļa. Pi pīminis akmiņa 1949. goda deportacejā cītušajim nūtiks sāru mīteņš i puču nūlikšona, piečuok Bolvūs puču nūlikšona pi Abrenis apriņķa represātūs pīminekļa. Pīminis pasuokumi Dagdā suoksīs ar puču nūlikšonu pi pīminekļa “Sērojošā māte” plkst.10.30, bet plkst.12 Kruoslovā pi pīminekļa “Māte Latgale raud” suoksīs pīminis pasuokums “Man svešumā aizgājis mūžs” Plkst.12.30 pi akmiņa Kruoslovys dzelzceļa stacejā suoksīs pīmiņys pasuokums “Cietums uz sliedēm”, piečuok Kruoslovys kultūrys nomā atmiņu piecpušdīne “Acīm vairs asaru nav…”. Atceris pasuokumi nūtiks arī cytuos vītuos Latgolā.Šudiņ Leivuonu slimineicys ustobuos durovys taiseis vaļā rehabilitacejis telpys, kur gon pīaugušajim, gon bārnim byus īspieja veikt dažaidus rehabilitacejis pasuokumus. Pīaugušajim byus īspieja veikt rehabilitaceju gadejumūs, kod vajadzēs uorstēt spondilozi – mugurys suopis, mugurkaula starpskrīmeļu diska tryuci, traumys i tū komplikacejis, ja puorcīsts insults. Bārnim rehabilitaceja paleidzēs tod, ja konstatātys muskuļu tonusa izmainis, cerebrāluo trīka, traumys, skolioze, stuojis trauciejumi.
Šudiņ Kruoslovys pamatškolā nūteik rajona konference “Skolēni un skolotāji mūsdienu pasaulē”. Pasuokumā tiks runuots par tū, kai školāni školā saskota vīns ūtru, kai školuotuojs saredz školānu i kai školāns – školuotuoju. Konferencē diskutēs arī par tom īpašeibom školuotuojūs i školānūs, kas teik vārtātys vysaugšuok. Paradzams, ka ar lekceju konferencē uzastuos arī vīns nu populāruokajim pedagogiskuos psiholoģejis lektorim Latvejā Kaspars Bikše.
Jākubpils dūmis prīkšsādātuoja vītnīks Viktors Savins izdevs reikuojumu, ar kurū nu šudiņdīnys Jākubpils teritorejā teik aizlīgts dadzynuot pārnū kūlu i kurynuot guņskurus, reikuojums izdūts saisteibā ar gunsbeistameibys perioda īsastuošonūs.
