“Kurmīši” modernizē tējas ražotni

Krāslavas rajona zemnieku saimniecība “Kurmīši” jau gatavojas jaunajai sezonai. Šogad saimniecībā ir daudz jaunumu, un viens no tiem ir nesen no Serbijas atvestās iekārtas ārstniecības augu novākšanai un šķirošanai. Tās tiks iedarbinātas jaunajā sezonā. “Kurmīšu” saimnieks Ivars Geiba turpina aprīkot paša spēkiem uzcelto augu kalti. Lielāko daļu darbu viņš paveic paša spēkiem, bet iekārtu iegādei izmantojis subsīdijas un 30% izdevumu viņam atmaksāti.

Saimnieks izveidojis arī speciālu telpu tējas fasēšanai, kura pēc PVD atzinuma saņēmusi B kategorijas sertifikātu. Šajā telpā tiek uzglabāta gatavā produkcija, kas salikta lielos maisos un gaida fasēšanu. Speciāla iekārta telpā regulē mitrumu, lai drogas nebojātos. Šajā telpā saimnieks pats fasē tēju lielos iepakojumos, taču sadarbībā ar uzņēmumu “Herbe” zālītes tiek fasētas arī maziņos vienreizējos tējas maisiņos.

Ivars stāsta, ka šogad sākuši izgatavot jaunas tējas, viena no tām ir “Jaunības tēja”, kuras sastāvā ir lofants, ugunspuķe, kaķumētra un kumelītes. To saimnieks iesaka baudīt vakarā, lai atgūtu spēkus pēc smagas darba dienas. Savukārt, pret saaukstēšanos un dažādiem vīrusiem palīdzēs jaunā tēja ar cidonijām un ehināciju. Šī tēja ar patīkami skābeno garšu ātri atradusi plašu cienītāju loku.

Ivars atzīst, ka cidonijas tējām pievienojis pirmo reizi. Viņa ārstniecības augu laukos esot nelieli veci cidoniju stādījumi, kurus grasījies jau pērn nopļaut, bet pēkšņi tās kupli saziedējušas un pirmo gadu devušas bagātīgu ražu. No tonnas cidoniju augļu ieguvis 200 kg gatavas drogas.

Šogad viņš iecerējis papildus jau tradicionālajiem augiem iesēt jaunu šķirni – pūķgalvi. Tas esot viengadīgs augs ar citrusa aromātu. Iecerēts arī līdz 3 ha paplašināt kumelīšu stādījumus.
“Kurmīšos” šogad būs ap 8 ha zālīšu sējumu, no kuriem vairāk nekā 4 ha ir daudzgadīgi augi. Ja neuznāks liels sals un stādījumi neaizies bojā, būšot daudz zālīšu jākaltē. Tieši kaltēšana pagaidām sagādājot vislielākās problēmas, saka Ivars, jo nepieciešams iegādāties modernas jaudīgas iekārtas, lai izkaltētu zālītes lielos apjomos. Labas iekārtas ražo Krievijā, taču tām ir liela pašizmaksa. Savas kaltes piedāvā arī vācieši, bet tās esot ļoti dārgas un patērē daudz enerģijas. “Lai izveidotu lielu ražotni, bez miljona eiro neiztikt,” saka Ivars.

“Kurmīšu” zālītes jo gadu kļūst populārākas un tām ir labs noiets tirgū. Diemžēl Daugavpilī tās pagaidām iegādāties nevar, taču gardās “Kurmīšu” tējas var baudīt arī tepat Latgalē, iegriežoties Maizes muzejā Aglonā, Ludzas amatniecības centrā vai Sandras Geibas veterinārajā klīnikā Krāslavā. Tējas tirgo pat Ogrē un plānots pārdot arī Krāslavā.

“Kurmīšu” izaudzētās drogas vairumā iepērk ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško, kurš tās izmanto savos zāļu tēju maisījumos, saka Ivars. Latvijā pazīstamais ārsts A. Tereško nāk no Latgales. Viņa vecāmāte reiz bijusi vārdotāja, kura ar zālīšu spēku dziedinājusi cilvēkus. Iespējams, tieši tāpēc viņš izraudzījies Krāslavā audzētās zālītes, kurām piemīt dziedinošs spēks.