Latgales pašvaldību vadītāji tiekas ar izglītības un zinātnes ministri

Piektdien, 25. janvārī Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos notika kārtējā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī LR izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kā arī citi ministrijas pārstāvji.

Šī bija pirmā izglītības un zinātnes ministres vizīte reģionos pēc stāšanās jaunajā amatā. Tikšanās mērķis bija ar Latgales pašvaldību vadītājiem pārrunāt jautājumus, kas skar izglītības iestāžu tīkla attīstību Latgalē, rajonu izglītības pārvalžu darbību pēc reģionālās reformas un profesionālā izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības ieceres.

Sākumskolas jāsaudzē

Ministrijas tuvāko mēnešu plānos ir izvērtēt vidusskolu darbību un proporcionālo finansējumu uz vienu skolēnu. Ir jārunā par klašu apvienošanu un vidusskolu optimizāciju, taču sākumskolas, kur mācās mazie bērni, ir jāsaudzē, uzsvēra ministre T.Koķe.

Savukārt pamatskolu, vidusskolu posmā kā noteicošais kritērijs ir izglītības kvalitāte, ko diezin vai spēj nodrošināt maza skoliņa, kas turklāt valstij izmaksā ļoti dārgi. Sabiedrībai nav priekšstata par to, kāds ir skolēnu skaits atsevišķās Latvijas skolās. Cilvēki bieži pārprot sacīto, domājot, ka runa ir par skolēnu skaitu klasē, lai gan minēts tiek skolēnu skaits skolā. Latvijā joprojām ir skolas, kur audzēkņu skaits ir 9, 19 vai 23 skolēni. Un šādas skolas turpmāk nevarēs pastāvēt, uzsvēra ministre.

Tomēr, izstrādājot skolu tīkla attīstības modeli, ministrija gaida priekšlikumus arī no pašvaldībām, rajonu izglītības pārvaldēm un skolu direktoriem. Izglītību finansē valsts, taču skolu dibinātāji un uzturētāji ir pašvaldības, tādēļ ir svarīgs visu pušu viedoklis.
Līdz 2008. gada 15. jūlijam ministrijas izveidotai darba grupai jāizstrādā koncepcija skolu attīstības modelim, kas kā pilotprojekts vispirms tiks ieviests 3 pašvaldībās – republikas nozīmes pilsētā, lielākā novadā un mazā novadā.

Finansējums nāks uz katru novadu

Pēc reģionālās reformas finansējums izglītībai vairs netiks dalīts pēc rajonu principa, bet tiks novirzīta pa tiešo uz katru novada pašvaldību atbilstoši izglītojamo skaitam. Līdz šim rajonu robežās bija iespējas lielākām skolām pabalstīt mazākās, pēc reformas situācija novados būs ļoti atšķirīga – to ietekmēs gan bērnu skaits, gan mācību iestāžu skaits katrā pašvaldībā.

Uztrauc savstarpējie norēķini

Daudzus, īpaši mazo Latgales pašvaldību vadītājus uztrauc turpmākā kārtība savstarpējo norēķinu ziņā. Lauku pagastos dzīvojoši bērni bieži izvēlas mācīties pilsētu skolās, līdz ar to pagasta pašvaldība maksā pilsētas pašvaldībai ievērojamas naudas summas („nauda seko skolēnam” princips). Daudzi pašvaldību vadītāju uzsvēra, ka savstarpējos norēķinus nedrīkstētu „brīvlaist”. Būtu nepieciešams noteikt bāzes summu, pretējā gadījumā cietīs tieši mazās pašvaldības. Ministrijas pārstāvji atzina, ka šo summu noteikt ir ļoti grūti, jo skolu uzturēšanas izdevumi ir ļoti atšķirīgi. Ir jāvienojas, kuras pozīcijas ieskaitīt skolu uzturēšanas izdevumos, bet kuras nē, tādējādi meklējot kompromisu pašvaldību starpā.

Kas būvēs bērnudārzus?

Jautājumā par pirmsskolas izglītības iestādēm pašvaldību un ministrijas domas dalījās. Pašvaldības uzskata, ka bērnudārzu būvniecība ir valstisks uzdevums, jo pašvaldību finanšu iespējas ir nepietiekamas. Savukārt ministrijas pārstāvji centās pārliecināt, ka labākais saimnieks ir nevis valsts, bet gan pašvaldības un privātie investori, kurus vajadzētu piesaistīt jaunu bērnudārzu celtniecībai. Pašvaldību vadītāji arī vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams ne tikai būvēt jaunus, bet arī rekonstruēt esošās pirmsskolas iestādes, kas daudzviet ir ļoti sliktā stāvoklī.
IZM Valsts sekretārs Mareks Gruškevics kā atzīstamu minēja Igaunijas praksi, kur pašvaldību budžetos ienāk daudz lielāks procents iekasēto nodokļu. Šo naudu pašvaldības pašas iegulda infrastruktūrā, tostarp jaunu bērnudārzu celtniecībā, tādējādi negaidot palīdzību no valsts.

Profesionālo skolu jautājumā Latgale nepiekāpjas

Jau atkārtoti Latgales pašvaldību vadītāji un ministrijas pārstāvji diskutēja par principiem profesionālo skolu izvēlē, kurām būs tiesības pretendēt uz ERAF finansējumu programmā „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmas īstenošanā”. Latgalē kopumā ir 22 profesionālās izglītības iestādes, savukārt ministrijas piedāvātajā variantā minētas tikai 11 skolas šī finansējuma ieguvei.

Latgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka kritēriji nav skaidri. Rodas arī šaubas, vai piedāvātais programmu spektrs apmierinās darba devēju pieprasījumu pēc darbaspēka Latgalē. Nav atbildēts arī jautājums, kāda būs attīstība pārējās profesionālās izglītības iestādēm, kuras nesaņems līdzekļus modernizācijai.
Pēc Latgales pašvaldību domām taisnīgāk būtu rīkot atklātu projektu pieteikumu konkursu divās kārtās, izvērtējot katras skolas konkrēto piedāvājumu un spējas tā īstenošanā. Tādējādi Eiropas nauda tiktu kvalitatīvākajiem projektiem.

Diemžēl ministrijas pārstāvju atbalstu šis priekšlikums neguva, taču arī Latgales plānošanas reģiona pārstāvji savās prasībās nepiekāpās, un lēmums netika pieņemts. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka šī nav Sapņu fabrika, kur iespējams izbalsot savus kolēģus un izlemt, kura skola turpmāk attīstīsies, kura ne. Tas nozīmē, ka sarunas ar starp IZ ministriju un Latgales reģiona pārstāvjiem tiks turpinātas.

Latgales plānošanas reģiona augstāko apbalvojumu saņems piecas personas

Latgales pašvaldības LPR Atzinības raksta saņemšanai bija izvirzījušas piecus kandidātus.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes locekļi bija vienisprātis, ka apbalvojumu ir pelnījuši visi izvirzītie. Īpašā pasākumā, kas provizoriski plānots februārī un, iespējams, notiks reizē ar nākamo LRP sēdi, Atzinības raksts svinīgi tiks pasniegts:

• PĒTERIM KEIŠAM – Rēzeknes pilsētas goda pilsonim, Rēzeknes Latviešu kultūras biedrības izpilddirektoram, aktīvam kultūras un sabiedriskam darbiniekiem, Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai” atjaunotājam
• ELITAI TEILĀNEI – Balvu mākslas skolas direktorei, aktīvai kultūras un izglītības darbiniecei, kuras vadībā realizēti daudzi nozīmīgi projekti, popularizēts Latgales un Balvu vārds (apbalvojumu plānots pasniegt Balvu pilsētas svētku laikā)
• ANTONAM SLIŠĀNAM – literātam, kultūras darbiniekam Balvu rajonā, Latgales folkloras tradīciju glabātājam, vairāk kā 20 grāmatu autoram.
• INTAI VIĻUMAI – folkloras kopas „Olūteņi” Krāslavas rajonā dibinātājai un vadītājai. Folkloras kopa ar latgaliešu dziesmu interpretācijām pazīstama visā Latvijā.
• LATGALES RADIO – Latgales reģionā vienai no visvairāk klausītajām radio stacijām, kas popularizē un iedzīvina latgaliešu valodu 21. gadsimta Latgales sabiedrībā.

1. šķiras autoceļu asfaltēšanai prasa vairāk

LPR attīstības padomes locekļi vienojās iesniegt Satiksmes ministrijā izvērtēšanai piedāvāto 1. šķiras autoceļu asfaltēšanas plānu. Ministrijas kompetencē būs izvērtēt, kuri no piedāvātajiem posmiem ir prioritāri, jo pašvaldības nebija gatavas izslēgt nevienu no tiem.

Sākotnējais ministrijas piedāvājums bija atbalstīt tikai pirmos septiņus no tabulā minētajiem ceļu posmiem (iezīmēts teksts). Latgales reģionā valsts 1. šķiras autoceļu sakārtošanai kopumā plānoti 36,38 miljoni latu (t.sk. 85% ERAF), Vidzemei – 63,69 miljoni latu, Rīgai – 29,40 miljoni latu, Zemgalei – 37, 82 miljoni latu un Kurzemei – 37,59 miljoni latu. Vislielākais 1. šķiras ceļu kopgarums ir Vidzemē – 1360 km, savukārt Latgalē – 980 km.

Apstiprināta Līvānu integrētās attīstības programma

Latgales plānošanas reģiona attīstības padome apstiprināja Līvānu novada pašvaldības izstrādāto integrētās attīstības programmu 2008.-2014. gadam.

Integrētās attīstības programmā Līvāni (pašvaldībā šobrīd ~12 000 iedzīvotāju) sevi pozicionē kā tradicionālā mantojuma, moderno tehnoloģiju, riteņbraucēju un zaļo ziņu novadu, kas vienlaikus ir arī reģionālās nozīmes centrs līdztekus citiem centriem Latgalē. Šāda pozīcija balstīta jau esošajās pašvaldības iestrādēs, realizējot dažādus projektus, kā arī uzņēmējdarbības specifikā. Līvānu novada pašvaldība ar izvēlēto attīstības profilu papildina pārējo reģiona pašvaldību izvēlētos virzienus. Piemēram, Jēkabpils ir loģistikas un ražošanas centrs, Rēzekne – izglītības un kultūras centrs, Daugavpils – starpvalstu pakalpojumu un kultūras centrs, Ludza – pierobežas vārti un tūrisma centrs, Krāslava – pierobežas tūrisma centrs un vārti uz Baltkrieviju, Preiļi – lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un tūrisma centrs, Balvi – Latgales vārti uz Igauniju utt.

Investīciju piesaistē Līvāni izvirzījuši 3 prioritātes:
1) inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšana;
2) dzīvesvides kvalitātes uzlabošana un vides ilgtspējīga attīstība;
3) tūrisma attīstība.

Investīciju plāns ietver sevī 99 projektus, kas sadalīti 15 grupās – tā ir vīzija par tuvāko gadu novada vajadzībām. Savukārt ES struktūrfondu prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros Līvānos tiks realizētas trīs lielas ieceres: pilsētas tranzītielai paralēlo ielu rekonstrukcija; Līvānu daudzdzīvokļu māju kvartālu labiekārtošana; Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcija.

Integrētā attīstības programma tālāk tiks virzīta saskaņošanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

Citi jautājumi

Plānošanas reģiona sēdē tika apstiprināta arī Biedrības „Latgales reģiona attīstības aģentūra” atskaite par 2007. gada 4. ceturkšņa deleģēšanas līgumu izpildi.
Deleģēti pārstāvji vairāku ministriju darba grupās.

Ginta Kraukle,
LPR preses sekretāre
t. 29492184, ginta.kraukle@latgale.lv