Volūdys vaicuojums: burts “P”

Otkol da Jyusu gostūs īt Maruta Latkovska ar rubriku voi tematiskū rokstu „Volūdys vaicuojums”. Niu sovu kuortu kai suokumburts tim latgaliskajim vuordenim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu vuordu, ir sagaidejs burts “p”. Atguodynuošu, ka te atškireibys ir na viņ ar kaidim dažim burtenim voi izskaņom, bet ari teiri piec izrunys tī ir pavysam cyti vuordi koč ar vīnu i tū pošu nūzeimi.

Pyrma gon, kai jau tys īsuokts, nūsaukšu kaidus vītu vuordus ar burtu p kai suokumburtu: Platači, Putāni, Pelieči, Puoči, Peikstuli,Piļdigi, Piziči, Pabierži, Pīneni, Plotī, Pluocini, Prīdnīki, Pyupūli, Pryuši, Pujati, Patmaļnīki, Piļcine, Pokuli, Poikys, Pasīne, Peipini, Pīdruja, Pylda, Preili, Pupiki, Pupuoji, Purlova, Pūrmola, Puša, Pušmucova (ari Pušnicova), Plešova, Pliešova, Puduli, Punculi, Pluocini, Pūdu sola.

A niu giusimēs pi vuordeņu. Izaver, ka runuot par itim vuordim ar suokumburtu p dasaīs vysmoz divejūs raidejumūs. Jo itī vuordi ir kai nu puorpiļneibys roga sabyruši. Nu īsaklausit i padūmojit poši, varbyut ari Jius pīminēit kaidu vuordu, kurs varātu ījimt sovu vītu itymā puļceņā:

Vuords pakraiškys, ari kraiškys – ir kriejuma palīkys pīna pūdā piec kriejuma nūjimšonys ar lizeiku,
Pakutre ir ūdere, a pakšs, pakšeits – sātys styurs,
Palāda ir pūce, a palnu zeme ir podzoleita, naaugleiga augsne,
Paladzeņš ir vīnbrids teiklys,
Palame, ari pavuorde ir uzvuords, ari īsauka,
Paliejīņs ir blīni, pankūkys, a paļboni ir kruzuļi, krūkys,
Paļts ir peļķe, a pamaste ir telpa zam greidys, ari pogrobs,
Pamašys ir slimeiba nu ļaunu ocu,
Panejis ir paniņas, a parāds – kuorteiba,
Parapeja ir draudze, ari leluoks cylvāku daudzums,
Pasāgs ir bryutis pyurs, a paseiļs – gultys maiss,
Pasīne ir pamats ākai, a paska – kūka trauks ar vuoku i turamajom ūsom – svīsta, bīzpīna voi tauku globuošonai,
Paskrebeļs lejslatvīšim ir abrkasis, a pastaini – sīvīšu krakla apakšdaļa nu rupa audakla,
Pašele ir nūjume pi sīna škiuņa, rejis voi kliets,
Pataļči ir gasteišonuos i gosti vokorā piec tolkys, par pataļčim teik saukts ari ūtrais golds kuozuos,
Patmalis ir dziernovys, a pavakarenis – launags,
Pavale ir uzbārums ap sātys pamatim syltuma izolacejai, a pavilis – laukakmini āku styurūs pamatim byuveišonys laikā,
Pavuorška ir kuoju lūceitova pi pādys, ari veižu saitys,
Pazlaukts, ari pazlaukte ir pyrmais naraudzātais ols, ari baļva mysys tacynuošonai,
Pācnenis ir lynu pokolys,
Pāleit ir dadzynuot ar lelu līsmi,
Peckeļs – puika (ar nīvojūšu nūzeimi),
Pečorka, pečurka ir īreite, niša kruosnis uorpusē spičku voi sierkūceņu i cytu seiku prīkšmatu salikšonai i kaļteišonai,
Peisaki ir motu pynkys,
Peiss, ari peisa – pūrs, staignys, aizaudzs,
Peitine ari peitiņs ir skaline nu kuorklu voi nīdru, ari sātive,
Peivule ir vijūle, a perkeļs – kūkvylnys audums,
Pernīki ir soldoni capumi nu zierņu myltu, a petērnis ir nu auklu peiti zīmys apovi,
Piečuok ir piec tam, vāluok, a pierstinīki, pierstaini, pierstini lejslatvīšim ir pirkstaiņi ,
Piļnavuot ir uzmaneit, piļcēt ir lutynuot, a pitļvuot – maļt, beidelēt myltus.
Pokota ir nalaime, grāku nūžālošona, ari svātceļuojums, sovukuort vuords pesteit ir atbreivuot, pīdūt grākus. Lai ari mes vysod teikam pesteiti nu bādu, skumu i napatikšonu!

Latgaliskais vuords pījiukt lejslatvīšim ir pierast,
Pīkritiņs, pīkritums – slimeiba, kurys cālūņs nav zynoms,
Pīrītnis, ari pīrūti – sīvīšu krakla apakšdaļa nu rupa audakla, pīšs – cierva voi gaiļa piesis,
Pylnatis – pylns mieness, pyulīņs, pyuliņs – skudru pyuznis,
Pyučs – pūķis, pyune, ari pyuņa – šķūnis,
Placs – zemis gobols, ari tierga laukums, ari deju laukums,
Plauki – blaugznys, pļautivs – sierps labeibys pļaušonai,
Plebaneja, ari plebane – vuords radīs nu latiņu volūdys vuorda „plebis” – tauta, plebane ir prāvesta i bazneicys kolpuotuoju uzaturēšonuos vīta, draudzis muoja,
Primiceja – jaunīsvieteituo prīstera purmuo pastuoveigi upureituo Sv.Mise,
Plemenīks voi pleminīks ir bruoļa voi muosys dāls,
Plepine ir putra, a plešs ir plykpaurs, sovukuort pluonumi ir deneni,
Plukt ir sakrāsuoties, a pogosts – duovonu salaseišona (sasvīsšona) jaunajam puoram iz golda, Pokys i bakas, pret kurom teik pūteits navys pokmeli, kurus taipoš sauc – najauksim!
Pokuļņīks ir pokolu dzejis audums, sovukuort poļvarka ir pusmuiža,
Polots ir tierga laukums, a pomeļnīks – vāza, spīkis, ari prīžu zoru slūta maizis kruosnes izslauceišonai.
Ponors ir uboga torba, a pontuogs, ari pontāgs ir ūlu i pīna kuļtiņs, sakarseits ceplī. Tys ir tradicionals krystobu iedīņs, itymā vuordā teik saukta ari bīza mērce, taipoš ari jaunpīns,
Puorkuosys, ari puorkosa ir jaunbryuvāts ols, kura daļa dūmuota tiuleitejai izlītuošonai,
Itys vuords nūzeimej ari gostu pacīneišonu piec jaunuo ola salīšonu bucuos voi piec mada izjimšonys,
Puorsameit ir samainīties, a puorslaucine ir gūvs, kuru bez atsanesšonys slauc ūtru godu,
Puorts ir cepļa prīška, a posnys ir līss (natraknys) iedīņs,
Pasaga, pasāgs ir meitys pyurs, a pyurine – lela ols buca,
Požogs ir slūta garā kuotā maizis kruosnis izslauceišonai,
Prass ir gludeklis, a prāca ir pyulis, ryupis, raizis, dorbs,
Prīkšys pluociņs ir pādejais kruosnē īlyktais klaips, ari cylvāks, kuram pateik pa prīšku grūzeitīs,
Progoreiba ir rejeiba, montkuoreiba, alkateiba, a puļciņs ir bišu strūps, ari putnu būreits,
Proika ir savedieja, ari preču sīva, pusburnass ir pusmieteļs, vuords pušbari nūzeimej atdūt gūvi iz laika cytā saimnīceibā slaukšonai par baruošonu,
Pussnuotiņs – audums, kuram mati ir lynu voi kūkvylnys, a audi – vylnys,
Pušvysts – ni to veirīts, ni to sīvīte, ari uoksts,
Pūckeļs – lupota čuguna kotla nūjimšonai, pūss – sapivs kūks.

A niu augu nūsaukumi! Peliejumi ir vysim tik labi pazeistamuos vērmeles, pabreinis – pļavas liniņš, paegli ir kadiķi, palazde ir vyzbuleite, pamuotis vēļ ari soltlapis ir māllēpes, pasoļs ir mozuos pupenis, peļu ūgys, ari vingris ir sarkanais plūškuoks, pimaneja, ari pyuleja ir peoneja, pīna krāslys ir dievkrēsliņš, Pītera pūgys ir tīruma pēterene, plaktine ir blaktene ari zvagulis, plaktineica boltuo ir tīruma naudulis, pleikšyns ir tīruma gaurs, ari platlapu plaukšķene, porička, ari porečka – sarkanās jāņogas, cyuku puplakss ir purva cūkausis, pļavine ir vārpata, vardivu puryns – pamīšā pakrēslīte, a putine – parastā irbene. Ite latgaliskī augu vuordeni vaira jimti nu Ludzys i Viļānu apleicīnis, cytuos Latgolys vītuos tī var byut atškireigi, bet saprassim vīnu, ka tī vysi ir myusu vacvacvacuoku augim dūtī vuordi. Deļ tuo pasceņssim tūs zynuot, gūdā i cīnā turēt!

Byušu cīši pateiceiga, jo Jiusim zynomūs uorstnīceibys augu latgaliskūs nūsaukumus atsyuteisit iz žurnala „Katōļu Dzeive” redakceju Viļānūs, Uguņs dziesieju īlā i voi dareisit tūs zynomus, īrokstūt komentaru sadalī.

Vysu lobu!