Taiseits Latgolā jeb Made in Latgola

Latgales studentu centra jaunieši mudina vienaudžus celt latgalisko pašapziņu

Ja līdz šim Latgales vidusskolās jautājām jauniešiem, cik no viņiem runā latgaliski, rokas pacēla vismaz četras piektdaļas zāles. Saprot praktiski visi, lasa jau krietni mazāk, bet rakstīt vispār neprot. Tā ir problēma, bet pagaidām, man liekas, svarīgi ir iemācīt viņus latgaliski domāt, saka Latgales studentu centra (LSC) vadītājs Juris Viļums, galvenais un lielākais Latgales students, kā labsirdīgi smejas viņa draugi. Juris gan jau augstskolu ir beidzis un strādā Latgales reģiona attīstības aģentūrā, bet šoruden viņa vadībā LSC jaunieši kopā ar jaunajiem mūziķiem un dzejniekiem izbraukāja Daugavpils rajona lauku pagastus, lai jautros un atraktīvos pasākumos La-Ladra (Latgalīts — latgalīšam draugs), mudinātu vienaudžus apzināties savu piederību dzimtajai pusei. Jaunajā gadā iecerēts šīs aktivitātes turpināt, īstenojot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) konkursā Lauku NVO atbalsta programma atbalstīto projektu Latgales jaunieši=Latgales nākotne. Projekta mērķis ir nokļūt visās Latgales vidusskolās, lai mudinātu jauniešus celt savu latgalisko pašapziņu.

Brauc ar maizi un dziesmu

“Viens no pirmajiem Laladra vakariem bija Daugavpils rajona Vabolē. Braucām, vedām līdzi Aglonā cepto maizi, zemnieku saimniecības Kurmīši tēju, kopā klausījāmies latgaliešu muzikantus. Bija pilna zāle. Tā sakrita, ka tas bija 18.novembra vakars, mēs arī Latvijas himnu nodziedājām, gan latviski, ne latgaliski,” stāsta Sarmīte Ludborža, viena no LSC aktīvistēm. “Šajos vakaros stāstām par sevi, par dzīvi, studijām Daugavpils un Rēzeknes augstskolās, runājam, protams, latgaliski un aicinām nekautrēties no savas dzimtās valodas.” Centra jauniešiem izdevies iekustināt pat tos, kas parasti nopietnus pasākumus neapmeklē, jo līdzi bijusi populārā jauniešu grupa Likteneigais pagrīzīņs iz Vainovu.

Latgales studentu centrs oficiāli reģistrēts pirms pieciem gadiem, taču sevi uzskata par idejisko mantinieku pirmajai latgaliešu kultūras biedrībai, kas izveidota pagājušā gadsimta sākumā Sanktpēterburgā. Arī toreiz Francim Trasunam, Francim Kempam un citiem atmodas darbiniekiem nācies aicināt savus svešumā klīstošos tautiešus atgriezties un strādāt Latgalē. Juris Viļums domā, ka tagad situācija ir līdzīga, jo daudzi Latgales jaunieši aizbraukuši meklēt labāku darbu un peļņu ārzemēs.

A maņ i Latgolā labi

“Par kū te švokai? Kur mēs citur tādi trakie esam vajadzīgi? Te ir darbs, vecāki, draugi. Kāpēc jābrauc projām? Tepat ir labi,” saka Gunta Mežule un, gluži kā Daugavpils mūziķa Artūra Uškāna hītā Latgaļu regejs, nodzied: “A maņ i Latgolā labi.” Pateicoties Guntas un viņas draugu aktivitātēm, jau vairākas vasaras Daugavpils rajona Līksnas pagastā notiek viens no populārākajiem Latgales mūzikas dzīves notikumiem, festivāls Muzykas skrytuļs ar neparastu piebildi: “Kruot var na tikai naudu.”

Daugavpils universitātes datorzinību students Arvis Soldāns stāsta, ka daudzi viņa paziņas aizbraukuši ar domu, ka sapelnīs naudiņu un atgriezīsies, taču pats uzskata, ka arī te var dabūt labu darbu. “Lai arī viņi stāsta, ka tur ir “cīši labi”, ne pārāk tam ticu. Tikpat labi tepat var kaut ko saviem spēkiem sākt. Kas tad to darīs, ja ne mēs paši? Kurš tad te paliks, ja visi aizies projām?”

Goda nosaukums?

LSC jaunieši uzņēmušies vēl vienu uzdevumu — aicināt valsts institūcijas ievērot latgaliešu tiesības uz valodas un kultūras saglabāšanu. Gandrīz tieši pirms gada, 25.janvārī, centrs aizsūtīja visām ministrijām vēstuli ar vienu jautājumu — vai tiek ievērots valsts valodas likumā ietvertais 3.panta 4.apakšpunkts par latgaliešu rakstu valodas kā valsts valodas paveida saglabāšanu, attīstīšanu un aizsardzību. Ministriju viedokļi bijuši dažādi un pretrunīgi, tāpēc LSC nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) ar lūgumu noteikt atbildīgo institūciju, kas uzraudzīs šo likuma punktu ievērošanu. Jauniešu aktivitāšu dēļ izveidota komisija Izglītības ministrijas pārstāvja vadībā. Tai jāizstrādā priekšlikumi, kā šo latviešu valodas vēsturisko formu saglabāt un attīstīt. Paši jaunieši, sadarbojoties ar Daugavpils universitātes pasniedzēju Valentīnu Lukaševiču, jau pusgadu veido latgaliski mājaslapu internetā Latgalīšu Kulturys Gazeta (www.lakuga.lv), kurā ir informācija par visām kultūras aktualitātēm Latgalē.

“Neviens nav pētījis un apzinājis, cik vispār ir latgaliešu. Nav jau definēts, kas ir latgalietis. Dažs labs uzskata, ka latgaliešu vispār nav. Jā, mēs visi esam latvieši, bet arī tās senās cilts, ko sauca par latgaļiem, pēcteči. Jo būs stiprāki latgalieši, būs stiprāka Latvija. Ja zaudēsim latgaliešu valodu, nākamā var būt arī latviešu valoda,” saka Juris, aicinot visus jūlijā uz Preiļiem, kur notiks LSC rīkotā latgaliešu zvaigžņu parāde ar lepnu nosaukumu Made in Latgola.

Publicēšanas datums: Pirmdiena, 2008. gada 14. janvāris, laikraksts “Diena”