Volūdys Vaicuojums: burts “O”
Esit sveicynuoti! Šudiņ rynda ir daguojuse taidam pavysam opolam i smukam alfabeta burteņam kai pošam omuleibys īmīsuojumam, nu, prūtama līta, burteņam o, ar kuru suocās tī augšlatvīšu voi myusu, latgalīšu, runā atškireigī vuordeni nu lejslatvīšu.Vysupyrma, kai tys jau īsuokts, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus, kuri suocās ar itū burtu: Ondzuli, Ondrupine, Opoli, Opori, Osyuns (ari Osyuna), Osva, Ots (azars), Ozupine, Osāni, Ostrovski, Opūgi, Odotys, Odumāni, Obrumāni, Olūtnīki, Olūtova…A niu par vuordenim…
Īsadūmuosim, ka asam iz breisneņu īsavāruši Zīmyssvātku laikā i svinim vīnus nu pošim skaistuokajim svātkim godā – mozuo Bierneņa Jezus dzimšonys svātkus, kod kotram kuoreigam latgalīšam – katuoļam iz golda ir kas?, piļneigi pareizi – oblatkys, oblātis, oblatys – boltuos Dīva maizeitis Zīmyssvātkūs. Taipoš kotra katuoļa sātā vysmoz paguojušuo godusymta vydā Latgolā beja Kungam Jezum i Jaunovai Marijai veļteits pats lobuokais styureits sātā, kurā beja gon krystā pīkoltuo Kunga Jezus mūceņa, gon obrozi, obruozi, prūti, svātbiļdis.
Sovukuort vuords ornats apzeimej katuoļu prīstera liturgiskuo apgierba sastuovdaļu. Tys ir puori golvai puorvalkams apmetnis, cielīs nu rūmīšu viersejūs drābu paveida, nu 13.gs. ornats teik īškalts suonūs, lai natraucātu rūku kusteibom Sv.Misis celebreišonys laikā. Iz mugorys ornatam parosti ir izšyuta krysta zeime.
A niu vuords opluots. Tī ir Bazneicys svātki ar tiergu.
Opska, ari Opskova – tai Baļtinovys, Bierzpiļa, Bolvu, Viļānu i, īspiejams, ari kaiduos cytuos vītuos Latgolā sauce Pleskavu.
Obuli ir bikšu mugurys daļa siežamajā vītā, bikšu kuojvyds. Kod kuozu laikā Latgolā dzīd apdzīduošonys dzīsmis, tod vīna nu bīžuok izpiļdeitajom ir par tom Ontona, Pītera, Mikeļa voi kaida cyta dzeraunis puiša bikšu storom, kurys obejis tykušys par lobom atzeitys, viņ tī obuli naz deļ kuo da zemis kariniejuši. Nu bet dzeive ir dzeive – tī jau vysaiž var nūtikt. A niu pi nūpītnuoku lītu:
Obods ir ritiņa lūks, a ogers ir ierzeļs, ostri – ir zyrga astis voi krjāpu sori.
Obžys ir ilkši speiļorklam, a ockeļs, ogoļs ir speiļorkla bolsts, tuo rūkturi,
Orcuks, orčiks, orciks, lejslatvīši tū sauc par zveņgeli. Tei ir aizjiuga sastuovdaļa, eiss škārskūks, kura golūs dasīn atsaitys. Pi orcika damat, dastyprynoj zemis apstruodis pīdarumus. I zirdzeņš var dūtīs iz teirumu pavasara dorbūs.
Bet navajadzātu aizmierst ari par obroka kuli, prūti, auzu kuli, kū viļciejam pakuort koklā. Taipoš par obroka kuli sauce ari sagataveitū uzturu molkys ciertiejim i sīna vediejim tuoluokā ceļā. Opors ir naapstruodojams, nalels zemis gobols teiruma vydā, ari iudiņaina voi kūkim apauguse napļaunama vīta pļovā, sovukuort, okys svjēre lejslatvīšim ir okys vinda. Ogurcs ir gurķis, a okuleri – brillis,
Olūts ir avots, a olejs ādamuo lynsāklu eļla, sovukuort ozbors ir putruomi.
Olkons ir izsaļcs, bodā mārdāts, voi, lai cik natycamai tys ari naizaklauseitu, pats sevi bodā mierdiejs, iz naudys pūda sādādams. pīm. Jura Pabierža dzejuojumā „Skūpais vecs” ir taidi vuordi: „Vysu myužu naudu kruoju, olkons, plyks es staiguoju, vacū mīsu, kaulus vuojūs – tikkū dzeivs es nosuoju. Un te muna dzeive beidzās, zyud jau muna naudeņa, re, kur valni pulkim steidzās, ak jau kreit iz manim viņi…” Tai ka dzeivuosim ar māru, darēsim ar māru, pruotu i beisimēs nu skūpuma, taipoš kai apsareišonys vysuos vītuos i lītuos.
Vysu lobu!
