Volūdys vaicuojums: burts “N”

Volūdys vaicuojumā kūpā ar Jiusim ir Maruta Latkovska.

Itūreiz parunuosim par taidu myusu alfabeta burteņu kai burts n, ņ, pīmynūt vuordus, kuri suocās ar itū burtu i piļneibā atsaškir nu myusu muosu i bruoļu – lejslatvīšu vuordu.

A vysupyrma, kai tys jau īsuokts, nūsauksim kaidus vītu vuordus ar burtu n, ņ: Narata (upe), Nartiši, Nagli, Naini, Naudyskolns, Naujine, Nautrāni, Neicgaļs, Neicinīki, Neikšāni, Nierza, Niperi, Nīdermuiža (ari Nīdarmuiža), Ņukši.

Vītu vuordu sakareibā grybu pastuosteit, ka pavysam naseņ ir izguojuse taida varona 647 lopyspušu bīza vasala autoru kolektiva sastuodeita gruomota, kura saucās „Latvijas ciemi” – nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums. Itymā gruomotā ir īkļautys piec īspiejis vysys lauku apdzeivuotuos vītys, kurys sastuov vysmoz nu treju sātu i kurom ir apvīnojūšs nūsaukums. Itymā gruomotā ir dūti ari vītu latgaliskī nūsaukumi. Interesentim, kuri grybātu itū gruomotu dabuot sovā īpašumā na viņ personeigi, bet ari kaidys dorbavītys vajadzeibom vajadzātu grīztīs ar lyugumu pi Latvejis Ģeotelpiskuos informacejis agenturys direktora. Tei patīši ir vīna cīši vierteiga gruomota!

Nu gon giusimēs pi vuordeņu, kuri suocās ar burtu n. I tai. Vourds nalpa, ari malpa ir lītuots mierkača apzeimiejumam. Pyrmū reizi maņ ar itū vuordu izguoja sasatikt kaidā Franča Trasuna fabulā, es tod nikai navarieju izdūmuot, kū varātu nūzeimēt vuords nalpa.
Ar vuordu naļūms teik runuots par kaidu nūmuoktu, navasalu cylvāku. A par naprašku sauc namuokuli, naizdareigu cylvāku.
Našaļtē atguojs – tys nūzeimej, ka atīts ir nalaikā, nagaideitai, a naošmi ir najauši, naviļši,
Naramūņs – namīreigs cylvāks, cylvāks ir pats na sevī, jū puorjāmušys bailis, naramūņs,
Nabarāks – švaks dzeivuotuojs, naiedeleigs, vuojs, koltons cylvāks,
Naši ir nateirumi, a našmuks ir nagleits, sovukuort natiklis ir slynks cylvāks.
Necva,necveņa ir mulda, muļdeņa,
Neika ir svīsta kuļamais trauks, neit ir kuļt svīstu.
Nešļovys ir nastivis zemis nesšonai,
Nuotyna drēbe ir kūkvylnys drāna,
Nalobums ir tyukšs, pīmāram, samiļzs, sasuopiejs piersts, pierstā ir nalobums, vēļ tautā soka džieļs ād, voi lejslatvīši saceitu, ka cylvākam ir grēmas. Ari taidu paruodeibu var saukt par nalobumu.

Nudi teik lītuots ar nūzeimi – tik tiešām, a nui – ar nūzeimi – jā.
Niu, niule ir ar nūzeimi nupat, tagad,
Nu reizis teik lītuots ar nūzeimi suokumā,
Neopresbiters ir naseņ īsvieteits prīsters, a nešpors – vesperis, vokora lyugšonys katuoļu Bazneicā,
Nabašnīks ir nalaikis, nakriškuons ir poguons, bezdīvs, naticeigs cylvāks, a nūceja ir cereiba. „Iz Teve es turu nūceju, Kungs…” Tai rakstēja vacajuos lyugšonu gruomotuos. I reizem ari dzeivē izīt, ka mes īsamonom sadadzynuot i cytaiž nūpūstēt ap sevi vysu, viņ myusu eņgeļs sorguotuojs vēļ tur nūceju (cereibu), gaida pavasara atsagrīsšonys cylvāka dvēselē i vīnkuorši lyudzās.

Nūslāgumā par dažim augu vuordim: pīmāram, nūrītinis, nūrītnis ir atvašu saulrietenis. Itū pučeiti stota kopūs i tei kolpoj kai myužeibys simbols.

Naktineicys ir myusim vysim labi zynomuos rudzupučis, a nastargys, nasturkys, nastarkys ir kresis. Nešporka (najauksim ar vuordu nešpors – vesperis) – taitod nešporka ir spargeļs. Augs, kurs leidzeigi pleivura pučei teik dalykts zīdu puškūs, a tuo gaišūs pavasara dzynumus izmonoj, lai sagataveitu breineigus duorzeņu iedīņus, par kurim slovonais kulinars Reiteņš ocu namyrkšynuodams drūši saceitu „nu kas var byut lobuoks par itū!” Jo tys teišam ir gordai i veseleigai.

Vysu lobu!