Cepu, cepu dzejas rindu – Andrejdienas pasākums Rēzeknes Augstskolā

Cepu, cepu devīto Andrejdienas kukulīti, citu lielu, citu mazu, šitam devu, šitam devu, šitam, tam nekā… Tam nekā, kas negribēja atrasties šajā vietā, kur savus dzejas un prozas „kukuļus” (ak, ja tādi vien tai sabiedrības attieksmju modelī vien būtu!) dalīja kreatīvie dzejnieki. Dzejnieki, kuri skatītājiem pieteica savas dvēseles un valodas remontu, kur katram no mums bija iespēja ielūkoties savas dvēseles dzīlēs, jo var gadīties, ka arī tur kādai stīgai pietrūkst skanējuma…

Šo pasākumu atklāja Inetas Atpiles-Juganes dzejas rindu performance, kur sarkans atduras pret sarkanu. Šajā radošajā gaisotnē tika atklāta dzejnieces būtība – „deep red”, pat ja garām steidz cilvēki, autobusi un notikumi.

Bet puķes sazied arī remonta laikā… Nē, tas nav absurds, bet gan tie bija dalībnieki, kuru dzimšanas datumus, tātad arī viņu dvēseles fantomus raksturo kāda puķe. Tie ir 9.-12. klašu skolēni un mūžīgie studenti, kas skatītājus priecē ar savu dzejas vai prozas lasījumu. Tik daudzveidīgi un neprognozējami, tie, kuri tiecas izzināt, kāpēc “esamība ir manta, bet lietojam neesamību”. Varbūt mūsdienas ir laiks, kad “pūlis par nabaga nāvi ņirdz”, bet “cerības nevar nošaut”. Cīnītāji pēc ideāliem, jo dzejā izskanēja arī šādi aicinājumi : „Ārdi rāmjus!” iespējams tāpēc, ka “realitātei nav konfekšu, tikai melnais humors”. Tiekšanās atrast, sniegt otram, ilgoties, ciest – tikai daži no motīviem laikā, kad “pusnakts sadalīta uz pusi” vai protestējot izteikt : „Ja ciešu es, lai cieš mīlestība”! Tik un tā “man plaukstā palika kastaņu pusīte tava”… un tā ir tikai maza daļa no Andrejdienās pateiktā, jo katra dvēseles stīga paņem to, kas viņai vajadzīgs.

Uzvarētāju laurus Andrejdienā 9.-12. klašu grupā plūca Evika Muizniece, iekarojot arī skatītāju simpātijas, bet mūžīgo studentu vidū tāpat dubulta uzvara Oskaram Orlovam (Raibajam Suņam). Skatītāju atbalsts un simpātijas tika katram no dalībniekiem, savukārt Rēzeknes Augstskolas Mājas kultūras izglītības katedras simpātijas balvu izcīnīja Inga Kaļva.

Ar mūziķa Da Gunchi palīdzību bija iespējams noskaņot dvēseles muzikālās stīgas, ļaut izskanēt kopīgiem akordiem un radīt emocionālu noskaņu, savukārt tautā jau atzīti vārda meistari Anna Rancāne un Valentīns Lukaševičs bagātināja pasākumu ar savu tekstu izpildījumu.

Tā varētu turpināties šis remonts, bet galvenais jau ir paveikt remontu dvēselē un tāpēc lieti noder atziņa, ka “gareigys slimeibys nav lipeigys, a puorejuos ir uorstejamys”.