Ludzā tikšonuos ar rakstnīkim, Daugavpilī cyrka festivals
Šudiņ Rēzeknē divpadsmit stuņdēs vīsneicys “Latgale” konferenču zalā nūteik seminars “Rēzeknes SEZ – izdevīga vieta uz Rietumu-Austrumu sadarbību orientēta biznesa attīstībai”. Semināra mierķis ir snīgt kūpsavylkumu par Rēzeknis Speciāluos ekonomiskuos zonys darbeibu, apzynuot prīkšnūsacejumus turpmuokai atteisteibai i snīgt informāceju RSEZ i Rēzeknis uzjiemiejim.
Šudiņ i reit Daugavpils Kultūrys i sporta pilī nūtiks II starptautiskais bārnu i jaunīšu cyrka muokslys festivāls “Parad – Alle”. Cyrka festivālā pāsadaleis cyrka studejis nu Norčepingas (Zvīdreja), cyrks “Rovesņik”, tautys cyrks “Grotesk” nu Sanktpēterburgys, cyrka studeja no Gatčinas (Krīveja), cyrka studeja “Arena” nu Baltkrīvejis piļsātys Moziras, “Ozolmeža lācīša cirks” nu Kauņys (Lītuva), cyrka studejas “Jaunība” (Reiga), “Arlekin” (Reiga) i “Jaunība” (Daugavpils).Sadarbeibā ar Kultūrys i sporta pili i cyrka studeju “Jaunība” festivālu reikoj Daugavpils dūmis kultūrys nūdaļa.
Šudiņ Rēzeknis piļsātys dūmis siežu zālē tiks pasnīgti pateiceibys roksti uzjiemiejim, kurī pīsadalejuš Lobū dorbu nedeļā Rēzeknē i atbalstejuš dažaidys sociāluos i sabīdriskuos aktivitātis, Latgolys Radeju informē Rēzeknis pilsātys dūmis sabīdriskū attīceibu nūdaļis vadeituoja Diāna Zirniņa.
Šudiņ Zemgales apgobaltīsa plānoj skateit krimināllītu par kukuļjimšonu, par kū apsyudzāts bejušais Jākubpils cītuma prīkšnīka vītnīks Vladimirs Rubaņuks. Pyrmstīsys izmekliešonys laikā nūskaidruots, ka kukuļs tyka pīpraseits, lai, izmontojūt sovys dīnesta pylnvarys nūdrūšynuotu cītuma administratīvajā komisejā nūtīsuotajam lobvieleiga lāmuma pījimšonu par atbreivuošonu pyrma termeņa.
Šudiņ Ludzys bibliotekā gasteis vairuoku romānu autore Santa Mežābele nu Viļakys i rakstnīks Pēteris Keišs nu Baltynovys. “Rakstnīki poši vadeis itū gruomotys autora i laseituoja tikšonos, poši stuosteis par sevi, par sovim dorbim, i īspiejams laseituojs dazynuos nu pyrmovūta kū taidu, kū nikur cytur navarātu uzzynuot, “ sacie Ludzys bibliotekys direktore Inta Kušnere.
