Mazajām valodām pastāv apdraudējumi
Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) organizētā forumā “Eiropas Savienības un tās dalībvalstu valodas politika” EFNIL prezidents Gerhards Štikels atzina, ka patlaban mazajām valodām pastāv divi apdraudējumi, proti, gadījumos, kad jaunākā paaudze arvien vairāk mācās jaunas valodas, aizmirstot par savu priekšteču lietoto valodu, kā arī gadījumos, kad pastāv valodas erozija, proti, valoda tiek lietota tikai kādā šaurā kopībā, piemēram, ģimenē, savukārt izglītības sistēmā, zinātnē vai biznesā valoda oficiāli netiek lietota.
Savukārt EFNIL ģenerālsekretārs Johans van Horde uzsvēra, ka līdzīga situācija kā Baltijas valstīs, kad līdzās dzīvotspējīgas ir vairākas valodas, pastāv arī citās valstīs. Horde pastāstīja, ka valodas plānošana un politika joprojām ir katras valsts kompetence, jo nacionālās valstis vislabāk pārzina savas valodas vajadzības. Savukārt EFNIL mērķis ir veidot platformu, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu starp institūcijām, kas katrā valstī nodrošina valsts valodas politikas veidošanu.
Informāciju sniegusi ziņu aģentūra LETA
