Meldra Gailāne MĪLESTEIBYS MANDALA

līku mīlesteibai mandalu
bosys kuojis
rosuots klevers
niule lācūša saule

smierts nav
ir laiks
kū mes pavodom škierti
vīns nu ūtra
cauri godu symtim
meklejūt sevi

sorkonom mogonom motūs
kai puču pļova
raibā suknē
iz sasatikšonu eju
ar rudini

par mogonom parunuosim vāluok
niule munys dvēselis opijs
ir tovs vuords

slozds
asmu nūgiuta jimā
iz gabaleņa
mīlesteibys

bārna smejūšuos acīs
aiz prīcys
globojās skumis

pavasara viestulis zīmai
dasolst pi nomu jumtu
zīma namuok skaiteit
jei nav guojuse školā

sapynā ruodējēs
eņgeļs
pasamūdu
i nūcieršu
sev spuornuos

līku mīlesteibai mandalu
korsts bula laiks
ducinej Vacais Tāvs
treis nazynuomū gaidūt
vyss pasauļs

datikšona
da teve
šudiņ maņ gryuts
ceļā vīni ladi
kuojis sleid

naktī dauzu lūgus
dīnā naīsadreikstu
ja nu vīneigi sovejū
lai viejs varātu
ustobā īīt

iluzeju pasaulī
Tu esi mani īveds
Dīvs
nazynu vaira
ceļu iz sātu

skaitu dīnys
kai seikstuļs naudu
vīnu piec ūtrys
dzeivis kruojkasē matu
kruoju

cukra trauka mīlesteiba
iz cukru
naizmārojama
iz kotrys lizeikys jis greizsirdeigs

tu varātu nūmozguot traukus
tod mes ītu staiguot
skrītu pretim viejam
čaravuotu ar margrītom
mīl… namīl…
namīl… mīl…
banali
a taida ir dzeive

nūsola
es tev soku
ka nūsola!
klīdzu
a tu…
tu pajem sveci
aizdadzynoj
sovā elpā
syldi maņ rūkys
mozdrusceņ smaidi
čuksti tai ka
sadzierdēt gryuši
a nasadzierdēt navar –
– mīlu teve mozuo

nūsablūdiejuse
saulispuču bīzūkņūs
naradzu saulis

vosora aizīt
jau uobeli bierst
pleist pušu i breinojās
poši par sovu piļneibu
nakts palīk garuokys
solnom pasaklona jurdžinis
vosora aizīt
muna sirds apsnīg

līku mīlesteibai mandalu
pieški satymst pamaļs
zibsnej dabasūs
stuovu pļovys vydā
klaidā laisti moti

mums vydā –
vuordi, vuordi, vuordi
nikuo vairuok
es atsarunoju
ar nūgurumu
i īslādzu radeju
tu – vysu dīnu
blenz TV kastē
klusums storp myusim
vaira napastuov

par gryutu
sirdī orklys dzan
ašņainu vogu
pa naizcierstim džunglim
plieseigi zvāri laužās
nadatikt maņ da teve
symtgodu kars
storp myusim

tuorpa zuomauce
šudin maņ ceļā
meļneicuos naīšu
bryuklinēs tože
doru graidu jūstu
apsajūžu
palīku par tuorpu

Katzenjammer*
jau nu poša reita
кошки скрыбут на душе**
laikom vokorā par daudz
sasadzieru mīlesteibys

viļcīni aizīt
pakaļejuos lukturu guņs
ilgi naizgaist tymsā
vylku radzūkli
gar slīžu molom
naizkuopt
vilcīni īt pa riņči
kai vuovere skrytulī
pat rīkstu sauve nalīk
jai apsastuot trokajā
amoka skriejīnī
vylku zūbi klaudz
jī tacinoj ilkņus
gar vagonu dielim
naizkuopt

priņci iz bolta zyrga
seņ kai nagaidu
zyrgi lopsom izbaruoti
ci samolti dasuos
priņči nūsadzāruši
puosoka īt tuoļok
bez laimeigu beigu

rokstu viestuli tev
rudinī
solnā nūsolst
vysi vuordi

varbyut nūsaruopsim lejā
nu itūs augstumu
kur asom izaruopuši
sasatikt var
viņ īlejā

škeist škeivi
soka ka iz laimis
osi stykli grīžās bosuos kuojuos
ašņa laseitis iz niule mozguotuos greidys
– es nagrybu! – bolsā klīdzu
tu…
tu pajem slūtu i saslauki
tūlaik apčer munus placus
i klusi čuksti:
– nūsamīrej, ejam uorā

nūticēt
nūticēt vēļ reizi
nūticēt nu sirds
pastīpt rūku
i atsarast blokus tev
vysdziļuokajā dūbē
kū niule?
leissim viņ uorā!

salīku mīlesteibai mandalu
palīku par leitu
leistu puori zemei
asu augleiga
MĪLESTEIBĀ

izrauduot vysys
tik ilgi kruotuos skumis
īpeit vieju motūs
i sātā atsagrīzt

rygotkoju
kai bierneibā
vacuos muotis vuiceitais
vēļ nav aizamierss
akmisteni doncoj
meklejūt kur īkrist

snīg
tik mīreigi i klusi
kai nazkod bierneibā
es bolta klajuma vydā
Dīveņam lyugšonu skaitu

līku mīlesteibai mandalu
bosys kuojis
rosuots klevers
niule lācūša saule
līku mīlesteibai mandalu
korsts bula laiks
ducinej Vacais Tāvs
treis nazynuomuo gaidūt
vyss pasauļs
līku mīleisteibai mandalu
pieški satymst pamaļs
zibsnej dabasūs
stuovu pļovys vydā
klaidā laisti moti
salīku mīlesteibai mandalu
palīku par leitu
leistu puori zemei
asu augleiga
MĪLESTEIBĀ

^{* katzenjammer – pagirys (vuocu vol.)
** кошки скрыбут на душе – smaldz dvēsele (krīvu vol.)}