Latgalīšu volūdai nav tīseibu Latvejis Uzjāmumu registrā
Ituo goda pavasarī nūtyka vēļ vīna inceresna līta. Latvejis Republikys Uzjāmumu registram tyka īsnīgti dukmenti, latgalīšu volūdā saraksteiti, kab registrātum jaunu bīdreibu “Latgalīšu volūdys centris”. Vaļsts notars atsaceja itaidys bīdreibys registriešonu. Piec tuo tyka aizraksteits īsnāgums Golvonajam vaļsts notaram ar lyugumu puorsavērt itaidu sprīdumu. Dīvamžāļ ari piec vaicuojuma izskateišonys ūtrajā kuortā lāmums palyka spākā – bīdreibu navar registrēt iz latgaliski aizpiļdeitys pīsacejuma anketys pamata.Pīduovojam īsapazeit ar dokumentalu skaidruojumu, deļ kam itaidys bīdreibys registraceja atcalta.
GALVENĀ VALSTS NOTĀRA LĒMUMS
par atteikšanos atcelt valsts notāra lēmumu
Izskatot 2007.gada 25.aprīlī Uzņēmumu reģistrā saņemto biedrības „Latgalīšu volūdys centris” (turpmāk – Biedrība) iesniegumu, ar kuru tiek apstrīdēts Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2007.gada 22.marta lēmums Nr. 10-10/33073 par Biedrības ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā atlikšanu, konstatēju:
1. 2007.gada 15.martā Uzņēmumu reģistrā saņemts pieteikums Biedrības ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā. Minētais pieteikums un tam pievienotie dokumenti ir sastādīti latgaliešu valodā. 2007.gada 22.martā, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 3.panta pirmo daļu un 10.panta otro daļu, kā arī Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 8.punktu, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 10-10/33073 par Biedrības ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā atlikšanu, norādot, ka iesniedzami dokumenti, kas noformēti valsts valodā – t.i., latviešu valodā.
2. 2007.gada 25.aprīlī Uzņēmumu reģistrā saņemts Biedrības iesniegums, ar kuru tiek apstrīdēts valsts notāra lēmums par atteikšanos reģistrēt biedrību (pateicoties līdzībai, kāda ir latgaliešu valodai ar latviešu valodu, iesnieguma saturs ir saprotams). Biedrība norāda uz Valsts valodas likuma 3.panta ceturto daļu, saskaņā ar kuru valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Biedrība savu nostāju, kādēļ Uzņēmumu reģistram būtu pienākums izskatīt dokumentus arī latgaliešu valodā argumentē sekojoši:
1) latgaliešu valoda ir deklarēta kā latviešu valodas paveids, tādējādi, tā nav atzīstama par svešvalodu;
2) Valsts valodas likums nosaka latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, taču nenosaka kārtību, kādā to īstenot. Tādējādi nav pieļaujama šķēršļu likšana no valsts iestāžu puses tādai latgaliešu valodas lietošanai, kas notiek ārpus sarunvalodas robežām;
3) latgaliešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību nodrošina valsts, tādējādi, arī iestādēm jāievēro ne tikai Valsts valodas likuma 3.panta pirmajā daļā ietvertā norma, bet arī ceturtās daļas nosacījums.
3. 2007.gada 18.maijā Uzņēmumu reģistrs nosūtīja Tieslietu ministrijas Valsts valodas centram (turpmāk – Centrs) vēstuli Nr. 1-29-51797/1/90/, informējot par konkrēto situāciju un lūdzot sniegt skaidrojumu Valsts valodas likuma attiecīgo normu interpretācijā.
2007.gada 22.maijā no Centra saņemta atbilde (vēstule Nr. 20.1-7/83), kurā norādīts:
- Uzņēmumu reģistram nebija pienākuma pieņemt un izskatīt Biedrības reģistrācijas pieteikumu, kas nav noformēts valsts valodā. Arī Valsts valodas likuma 23. panta pirmā daļa noteic, ka oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.
- Biedrības iesniegumā minētie argumenti par pienākumu iestādēm izskatīt dokumentus arī latgaliešu valodā nav korekti šādu iemeslu dēļ:
1) latgaliešu rakstu valodai Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā ir noteikts konkrēts juridiskais statuss – vēsturisks latviešu valodas paveids, un tā nav uzskatāma par svešvalodu arī Valsts valodas likuma 5. panta izpratnē, bet nav arī identificējama ar latviešu literāro valodu;
2) nav pamata apgalvojumam par šķēršļu likšanu latgaliešu valodas lietošanai ārpus sarunvalodas robežām no valsts iestāžu puses, ja piemēram, sabiedrības intereses un lietderības apsvērumi pieļauj latgaliešu rakstu valodas lietojumu visā neoficiālajā saziņā, tātad ne tikai sarunvalodā;
3) latgaliešu rakstu valodas precīzs zinātniskais statuss ir šāds – latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu standartizēta rakstu forma, un tās saglabāšanu, aizsardzību un attīstību “Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010. gadam” atbilstoši kompetencei nodrošina valsts un pašvaldību atbildīgās iestādes, taču nav būtisku iebildumu arī pret reģistrējamās biedrības “Latgaliešu valodas centrs” vēlmi aktīvi iesaistīties Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā noteikto uzdevumu īstenošanā.
Attiecībā uz Biedrības izvēlēto nosaukumu Centrs norāda, ka tas pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām valodas lietošanas jomā, jo Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 294 “Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmēj¬sabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu” 11. punkts paredz, ka sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti.
Izskatot Biedrības iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2007.gada 22.marta lēmumu Nr. 10-10/33073, Biedrības argumentus, kā arī Centra sniegto skaidrojumu, secināju:
4. Biedrība nepieciešamos dokumentus, kuri iesniedzami biedrības ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā (pieteikums, dibināšanas lēmums, statūti, valdes locekļu saraksts), ir izstrādājusi latgaliešu valodā. Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem nav pievienots to tulkojums latviešu valodā.
5. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3.panta pirmo daļu Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Minētā likuma 10.panta otrā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus.
Tāpat Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 8.punkts paredz, ka dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju.
Centrs, kas pārrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi, savā Uzņēmumu reģistram sniegtajā skaidrojumā ir norādījis, ka Uzņēmumu reģistram nebija pienākuma pieņemt un izskatīt Biedrības reģistrācijas pieteikumu, kas nav noformēts valsts valodā. Centrs atsaucas arī uz Valsts valodas likuma 23. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, kā arī vērš uzmanību, ka latgaliešu rakstu valodai Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā ir noteikts konkrēts juridiskais statuss – vēsturisks latviešu valodas paveids, un tā nav uzskatāma par svešvalodu arī Valsts valodas likuma 5. panta izpratnē, bet nav arī identificējama ar latviešu literāro valodu.
6. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs kā prasību tās darbiniekiem un amatpersonām noteikt latgaliešu valodas prasmi, attiecīgi nav spējīgs nodrošināt korektu iesniegto dokumentu izskatīšanu.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu reģistra vestie reģistri, to skaitā arī biedrību un nodibinājumu reģistrs, ir publiski pieejami, tāpat arī katra subjekta reģistrācijas lietā esošie dokumenti. Tādējādi, minētais jautājums skar arī sabiedrības intereses, kas tiek īstenotas, iepazīstoties ar iestādes rīcībā esošo informāciju.
7. Ievērojot minēto, Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par Biedrības ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā atlikšanu ir tiesisks – t.i., atbilstošs tiesību normām, un nav atceļams.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu, nolēmu:
1. Atstāt Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2007.gada 22.marta lēmumu Nr. 10-10/33073 par ierakstīšanas biedrību un nodibinājumu reģistrā atlikšanu negrozītu.
2. Pieņemto lēmumu paziņot adresātam.
Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta ceturto daļu biedrību un nodibinājumu nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti. Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka konkrētajā gadījumā Biedrības izvēlētais nosaukums atbilst minētās normas prasībām.
Galvenais valsts notārs J.Endziņš
