Latgales Laiks: Naftas rūpnīcas ideja sašķeļ laucesiešus

19.oktobrī Laucesas kultūras namā notika otrā apspriešana par SIA “EURO OIL REFINERY” priekšlikumu Laucesas teritoriālajā plānojumā noteikt zemes lietošanas statusu no lauksaimnieciskās uz rūpniecisko, jo tiek plānots celt naftas pārstrādes rūpnīcu.

Atšķirībā no pirmās sapulces septembrī, kas bija klaji noraidoša, šoreiz arvien vairāk laucesiešu, tai skaitā pašvaldības deputāti, lauksaimnieki un skolotāji, pauda atbalstu rūpnīcai, kas būtu glābiņš viņu bērniem, jo Laucesā rastos jaunas darba vietas un cilvēki vairs nebrauktu projām.

Daudz naudas vai daudz slimnieku?

Pēc piecu minūšu filmas par SIA “DINAZ” meitas uzņēmuma SIA “EURO OIL REFINERY” plānoto rūpnīcu Laucesā uzņēmuma “DINAZ” vadītājs Nikolajs Jermolajevs un konsultants Staņislavs Aņisko paskaidroja, ko no rūpnīcas iegūs pagasts un valsts. Viņi prognozē, ka zemes vērtība pagastā pieaugs vairākas reizes, attīstīsies pakalpojumi, būs vairāk izglītotu un turīgu cilvēku. “SIA “DINAZ” mēs maksājam ļoti labas algas,” teica N.Jermolajevs. Viņš uzsvēra arī plānotās rūpnīcas nekaitīgumu cilvēkam un videi, argumentēdams ar piemēru no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur līdzīga rūpnīca atrodoties pārsimts metrus no viesnīcas “RADISSON” un pludmales.

Pēc lauksaimnieces Tatjanas Pankovas un bijušā Laucesas pašvaldības deputāta Vladimira Vaņkova ierosinājuma tika savākti daudzi paraksti pret rūpnīcu. Pēc T. Pankovas domām, rūpnīca būšot tikpat kaitīga kā savulaik Līvānu bioķīmiskā rūpnīca. S. Aņisko viņai paskaidroja, ka rūpnīcā netiks pārstrādāti vai ražoti ķīmiski produkti, bet gan gaišie naftas produkti (benzīns u.c.).
V. Vaņkovs pārmeta, ka rūpnīca tiek celta, lai tās īpašnieki iegūtu vēl vairāk zemes, kuras vērtība, pateicoties naftas pārstrādei, sarukšot līdz nieka santīmiem.

S. Aņisko un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vadītājs P. Kacars paskaidroja, ka pašreizējās tehnoloģijas ļauj uzcelt rūpnīcu arī uz 125 ha, kā to plāno SIA “EURO OIL REFINERY”. “Man nav šaubu, ka šī rūpnīca būs nekaitīga videi un cilvēkam,” atzina P. Kacars.

T. Pankova pastāstīja par savu bioķīmiskajā rūpnīcā iegūto alerģiju. Viņasprāt, naftas rūpnīca tikai vairošot slimības. “Mums pietiek jau ar Ignalinas AES un izgāztuvēm, kas atrodas tepat Demenes pagastā. Jūs rūpnīcu neuzcelsiet, es jums to apsolu,” teica T. Pankova.

Pēc S. Aņisko teiktā, pirms ietekmes uz vidi novērtējuma tiks veikts pētījums, vai šobrīd Laucesas pagastā nav vides un citas problēmas un kas tās rada.

V. Vaņkovs pastāstīja, ka viņš apmeklējis Lietuvas pašvaldību, kuras teritorijā atrodas Mažeiķu rūpnīca. Tur neesot sakārtota solītā infrastruktūra rūpnīcas apkārtnē, bet ražotnes īpašnieku izveidotā profesionālā skola atdota valstij. Iedzīvotāji stāstījuši, ka rūpnīcā tiek nodarbināti ārzemnieki, kuriem maksā lielākas algas nekā vietējiem – poļi saņemot 1000 eiro, bet lietuvieši – 1000 litus mēnesī. Ezeres pagastā, kas Latvijā atrodas vistuvāk Mažeiķu rūpnīcai, V. Vaņkovam teikuši, ka iedzīvotāji 30 gadus cīnoties ar smakām, ko atpūš vējš. “Tomēr esmu nomierinājies par šādas rūpnīcas drošību. Kad Mažeiķos bija avārija, tad augsto skursteņu dēļ degošās gāzes esot aizgājušas gaisā, nenodarot postu cilvēkiem un videi,” pastāstīja V. Vaņkovs.

Laucesai vajadzīgas darba vietas

Skolotāja Marina Paļčinska pamatoja, kāpēc rūpnīca būtu jābūvē: “Mūsu jaunieši brauc uz Angliju, bet tepat Laucesā būs vairāk nekā 600 darba vietas, jo izveidosies arī ēdināšanas un cita sociālā infrastruktūra. Protams, šādai rūpnīcai vajadzīgs monitorings un ietekmes uz vidi novērtējums. Ja rūpnīca būs videi kaitīga, tad to noteikti neļaus celt.”

Laucesas pagasta deputāts Pjotrs Vasiļjevs vienojies ar “LatRosTrans” vadību, ka laucesieši varēs apmeklēt naftas pārsūknēšanas staciju Pašulienā, lai iepazītos ar drošības un vides prasību ievērošanu. “Jūs tur neatradīsiet nevienu naftas pilīti. Jau tagad zinu, ka šajā rūpnīcā būs ļoti labas algas,” teica deputāts.

Deputāts Viktors Bruns patāstīja, ka savulaik Bobrovka Sibīrijā atdzimusi pēc tam, kad tur sākuši pārstrādāt naftu – uzcēluši mājas un tiltu pāri upei, kuru gaidījuši neskaitāmus gadus, strādājot trīs veikali, lai gan vēl pirms 12 gadiem pārtiku pieveduši ar zirgu pajūgiem vai autoveikaliem. Viņš uzskata, ka pašvaldībai jāpieņem pozitīvs lēmums.

Laucesietis Morozova kungs atgādināja – kad Daugavpilī uzcēla ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, attīstījās vesels mikrorajons, bet pēc rūpnīcas aizvēršanas iedzīvotāji ieslīguši nabadzībā: “Mūsu bērni dzīvos labāk, ja Laucesā būs rūpnīca. Tie, kas strādā “LatRosTrans”, zeļ un plaukst.”

Z/s “Sēlija” īpašnieks Alberts Mendriķis kopā ar trim laucesiešim oktobra sākumā pēc SIA “EURO OIL REFINERY” ierosinājuma pabija Gdaņskā Polijā, kur 1,5 km no vecpilsētas jau 40 gadus darbojas naftas pārstrādes rūpnīca. Kanālā, pie kura uzcelta rūpnīca, tiek novirzīti rūpnīcas attīrītie notekūdeņi, un tur peldot gulbji, bet pretī rūpnīcai kanāla krastā tiek celtas kotedžas. “Ļausim veikt izmaiņas teritoriālajā plānojumā un noteikt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai tad varam redzēt un izlemt, ir vai nav jābūt šādai rūpnīcai Laucesā,” mudināja A. Mendriķis.

Pēc P. Kacara ierosinājuma, pašvaldībai jānoslēdz juridiska vienošanās ar naftas rūpnīcas ierosinātājiem par tiem labumiem, ko viņi sola – bezmaksas izglītība un elektrība, ceļi, gāzes vads utt..

Laucesas pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Pomjalova pastāstīja, ka pirmdien beigusies iedzīvotāju anketēšana un otrdien, 23. oktobrī, par izmaiņām teritoriālajā plānojumā lems komiteja. Iespējams, pēc tam šis jautājums tiks ieteikts balsojumam arī padomes sēdē 30. oktobrī.