Ko slēpj Preiļu muižas kapelas pagrabtelpas?

Gandrīz nedēļu Preiļu muižas kapelas pagrabtelpā rosījās cilvēki. Tie bija Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja darbinieki, Preiļu Romas katoļu draudzes dekāns Jānis Stepiņš, viņa palīgs un palīgstrādnieki. Preiļu muižas kapelas pagrabtelpas sakopšanas darbus vadīja vēstures zinātņu doktore arheoloģe Antonija Vilcāne.

Ar ķerru izvests un ar spaiņiem iznests milzums zemes. Atrasts daudz arheoloģiski nozīmīgu priekšmetu, kuri varētu būt saistīti ar grāfu Borhu dzimtu, kuriem piederēja Preiļu parks, pils un citas ēkas, taču skaidra atbilde tā arī nav rasta: ko slēpj sevī Preiļu muižas kapela?

Jo dziļāk tika rakts, jo neparastāki akmeņu krāvumi un ķieģeļu konstrukcijas atrastas. Jautāju arheoloģei, ar kuru gadsimtu kapelas jeb kapličas (jo tajā ir arī apbedījumi) pagraba noslēpumainākās “aizkulises” varētu tikt datētas? Viņa uzskata, ka pēc tai apkārt atsegtajiem apbedījumiem, kur atrastas monētas un saktiņas, tie ir 17. gadsimta otrās puses kapi.
Vai tā nevarētu būt arī kāda sena latgaļu kulta vieta un šeit nedaudz vēlāk radušies apbedījumi, tad tiem virsū grāfi Borhi uzbūvējuši dzimtas kapenes. A. Vilcāne nenoliedza arī tādu varbūtību. Taču visam nepieciešami pierādījumi, kurus var rast vēl vairāk izpētot kapelas pagrabtelpas. Atradumi apliecina, ka ar Preiļu muižas kapelu līdz galam vēl nekas nav skaidrs, tāpēc vajadzētu meklēt papildus līdzekļus tālākiem izrakumu un pētniecības darbiem, uzskata A. Vilcāne.

(Plašāk lasiet “Vietējās Latgales Avīzes” 19.oktobra numurā)