Latgales pašvaldību speciālisti gūst vērtīgu pieredzi ilgtspējīgas enerģētikas un vides risinājumos Latvijā un Igaunijā
Noslēgusies Latgales plānošanas reģiona organizētā trīs dienu pieredzes apmaiņas vizīte Taisnīgās pārkārtošanas fonda projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.
No 6. līdz 8. oktobrim 24 Latgales pašvaldību speciālisti devās mācību vizītē, lai iepazītu praktiskus risinājumus atjaunīgo energoresursu izmantošanā, energoefektivitātē un ilgtspējīgā energopārvaldībā pa Latviju un Igauniju, paaugstinot savas zināšanas un prasmes par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tai skaitā komunālo pakalpojumu jomā, veicinot reģiona ilgtspējīgu attīstību un energoneatkarību. Mācību braucienā piedalījās dažādu jomu speciālisti no visām 9 Latgales pašvaldībām, pārstāvot energopārvaldību, pilsētvides un attīstības pārvaldi, projektu vadību, pašvaldību, t.sk. pagastu vadību, ēku apsaimniekošanu (t.sk. daudzdzīvokļu mājas), siltumapgādi, ūdenssaimniecību jomu.
Mācību brauciena programma bija piesātināta, dalībnieki smēlās idejās un iepazinās ar labās prakses piemēriem, īstenotiem projektiem, un apsprieda, kurus no risinājumiem nākotnē varētu veiksmīgi integrēt un ieviest Latgales reģionā. Pasākuma laikā tika apmeklēti vairāki objekti Latvijā (Ogre, Stopiņu pagasts) un Igaunijā (Tartu, Veru), iepazīstot dažādus energoefektivitātes modeļus.
6.oktobrī dalībnieki iepazinās ar energoefektīvas publiskās ēkas risinājumiem Ogres Centrālajā bibliotēkā, kas ir mūsdienīgas un energoefektīvas publiskās ēkas piemērs, kurā apvienoti vairāki risinājumi enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Ēka veidota atbilstoši pasīvās ēkas principiem, tās konstrukcijās plaši izmantots koks, tostarp CLT un GLT masīvkoka paneļi. Ēkā darbojas rekuperācijas ventilācijas sistēma, viedā apgaismojuma vadība un notekūdeņu siltuma atgūšanas sistēma. Virs autostāvvietas uzstādīti saules paneļi lokālai elektroenerģijas ražošanai, savukārt savāktais lietusūdens tiek izmantots ēkas zaļās sienas laistīšanai.
Getliņi EKO apmeklējums sniedza dziļāku izpratni par biogāzes ieguvi, enerģijas ražošanu no atkritumiem un to, kā prakses līmenī darbojas reāli aprites ekonomikas principi. Gāze tiek iegūta gan bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā, gan savākta no atkritumu noglabāšanas šūnām. Tās vērtīgākā enerģētiskā sastāvdaļa ir metāns. Savāktā gāze tiek novadīta uz energobloku, kur to izmanto iekšdedzes dzinējos, vienlaikus ražojot elektroenerģiju un siltumenerģiju.
7.oktobrī Tartu Dabas mājā (Vides izglītības centrs) dalībnieki iepazinās ar ēkas energofeketivitātes risinājumiem. Ēkas projektēšanā uzsvars tika likts uz energoefektivitāti, siltumizolāciju un dabisku materiālu izmantošanu:
- Tartu pašvaldības speciālisti iepazīstināja ar Tartu pašvaldības klimata politiku un klimata rīcības plānu “Tartu Energy 2030”, kurā noteikt mērķis samazināt pilsētas ietekmi uz klimatu, veicināt energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu, attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti un stiprināt pilsētas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Tartu izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt CO₂ emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Tartu pilsētas pašvaldības projektu vadītājs dalījās pieredzē ar veiksmīgi īstenoto SmartEnCity projektu. SmartEnCity ir Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon 2020 finansēts starptautisks projekts, kura mērķis bija pārveidot pilsētu apkaimes par energoefektīvām, viedām un videi draudzīgām dzīvesvietām. Tartu bija viena no trim projekta demonstrācijas pilsētām līdzās Sønderborgai Dānijā un Vitoria-Gasteiz Spānijā.
- Tartu pilsētas pašvaldības kvalitātes vadītājs prezentēja Tartu pilsētas sabiedriskā transporta attīstību, izklāstīja biometāna izmantošanu pilsētas autobusos, kā arī dalījās ar velosipēdu koplietošanas sistēmas risinājumiem pilsētā.
- Vērtīgs saturs bija arī par digitāliem un enerģētikas risinājumiem ēku apsaimniekošanā pilsētai piederošās ēkā, par energoefektīvitāti prezentēja Tartu pilsētas pašvaldības Eiropas un būvniecības dienesta vecākais specialists.
Dienas otrajā pusē dalībnieki iepazinās ar Smartovkas un SmartEnCity projekta objektu apskati Tartu pilsētas centrā un ēku energoefektivātes projekta apskate Annelinn apkaimē.
Smartovka ir Tartu pilsētā īstenots inovatīvs daudzdzīvokļu ēku renovācijas risinājums, kas radīts SmartEnCity projekta ietvaros. Padomju laikā būvētās “hruščovkas” tika pārveidotas par energoefektīvām un viedām dzīvojamām ēkām, uzlabojot siltumizolāciju un ventilāciju, izvietojot saules paneļus, viedās energopatēriņa uzskaites un vadības sistēmas. Projekta mērķis bija būtiski samazināt ēku enerģijas patēriņu un CO₂ emisijas, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju dzīves komfortu un pilsētvides kvalitāti.
Tartu viedais pilsētas kvartāls – SmartEnCity/Tark Tartu ir Tartu pilsētas viedās un ilgtspējīgas pilsētvides iniciatīva, kuras nozīmīga daļa tika īstenota starptautiskā SmartEnCity projekta ietvaros. Esošu pilsētas dzīvojamo rajonu pārveidoja par energoefektīvu un viedi pārvaldītu teritoriju, vienlaikus izmantojot atjaunīgos energoresursus, modernās tehnoloģijas un iesaistot iedzīvotājus. SmartEnCity projekts tika īstenots no 2016. līdz 2022. gadam. Mazāks enerģijas patēriņš palīdz samazināt ar ēku apsildi saistītās emisijas.
8.oktobrī dalībnieki devās uz Tartu Gren augstas efektivitātes centralizētās dzesēšanas ražotni un iepazinās ar tās darbības principiem. Īpašu interesi dalībnieku vidū izraisīja šī dzesēšanas sistēma. Daudziem speciālistiem šis risinājums līdz šim bija mazāk pazīstams, tāpēc tas raisīja plašas diskusijas un jaunus jautājumus par tehnoloģijas iespējamo pielietojumu nākotnē. Tartu pilsētas centra centralizētās dzesēšanas sistēma ir viens no inovatīvākajiem pilsētas enerģētikas infrastruktūras piemēriem. Tā nodrošina dzesēšanu sabiedriskajām un komerciālajām ēkām, tostarp tirdzniecības centriem, viesnīcām un biroju ēkām. Atšķirībā no individuālām ēku dzesēšanas iekārtām centralizētā sistēma ļauj efektīvāk izmantot enerģiju un optimizēt dzesēšanas slodzi starp dažādiem patērētājiem.
Dienas otrā pusē dalībnieki devās uz Veru un tikās Veru pašvaldībā, kur Pilsētvides pārvaldības departamenta vadītājs dalībniekus iepazīstināja ar Veru pilsētas klimata un enerģētikas plānu, ko pašvaldība risina kopā ar citām Veru apriņķa pašvaldībām. Kopīgais klimata un enerģētikas plāns paredz uzlabot energoefektivitāti, palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un stiprināt gatavību klimata pārmaiņu radītajām sekām.
- Dalībnieki novērtēja mūsdienīgu saules enerģijas projektu- Veru Veselības centru (Võru Tervisekeskus), kas ir uzbūvēta jauna, energoefektīva un videi draudzīga publiskā ēka ar zemu enerģijas patēriņu (izmantojot gan saules paneļus, gan zaļo jumtu dzesēšanai un mikroklimata uzlabošanai).
Pasākuma noslēgumā Alūksnē dalībnieki dalījās ar mācību vizītē iegūto- iespaidiem, atziņām, ieguvumiem un labās prakses pārņemšanu savās pašvaldībās:
“Savā pašvaldībā varētu ieviest kompleksu pieeju pilsētvides un dzīvojamā fonda atjaunošanai, apvienojot ēku energoefektivitāti ar estētiskiem fasāžu risinājumiem un mākslas elementiem. Šo Tartu SmartEnCity pieredzes elementu mūsu pašvaldībā varētu realizēt kā visaptverošu pilsētvides revitalizācijas iniciatīvu, kas neaprobežojas tikai ar tehnisko siltināšanu, bet veido vizuāli pievilcīgu un energoefektīvu dzīvojamo vidi”.
“Pašvaldībā būtu iespējams pārņemt pieredzi energopārvaldības sistēmas pilnveidošanā, sistemātiski izvērtējot pašvaldības ēku enerģijas patēriņu un nosakot prioritāros energoefektivitātes pasākumus. Tāpat būtu lietderīgi turpināt izvērtēt saules paneļu un enerģijas uzkrāšanas risinājumu izmantošanu pašvaldības ēkās, kā arī iespējas efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas patēriņu”.
“Savā pašvaldībā varētu ieviest velosipēdu koplietošanas sistēmu, īpaši attīstot elektrisko velosipēdu nomu un izveidojot ērtas velosipēdu novietnes dažādās vietās. Vērtīgi būtu šo sistēmu integrēt sabiedriskā transporta tīklā, lai iedzīvotāji varētu ērtāk un videi draudzīgāk pārvietoties ikdienā. Šāds risinājums veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti, samazinātu automašīnu izmantošanu un uzlabotu transporta pieejamību gan pilsētas centrā, gan apkārtējās teritorijās.”
“Balstoties uz Tartu pilsētas SmartEnCity projekta pieredzi, mūsu pašvaldībā varētu pakāpeniski ieviest viedus energopārvaldības risinājumus, kas ļautu efektīvāk uzraudzīt un optimizēt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās. Tāpat būtu vērtīgi pārņemt pieredzi energoefektivitātes uzlabošanā un ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā, pielāgojot šos risinājumus pašvaldības iespējām un vajadzībām.”
“Visvērtīgākā šķita Tartu pilsētas pieredze energoefektivitātes risinājumu īstenošanā, īpaši SmartEnCity projekta ietvaros, kur energoefektivitātes uzlabošana tiek īstenota kompleksi, apvienojot ēku atjaunošanu, viedās tehnoloģijas, ilgtspējīgu siltumapgādi un pilsētvides attīstību. Noderīga bija arī Ogres Centrālās bibliotēkas pieredze energoefektīvas publiskās ēkas izveidē, izmantojot saules paneļus un siltuma atgūšanas risinājumus.”
“Vērtīgi bija iepazīt Tartu Smart en city energoefektivitātes pasākumus un apskatīt to dzīvē, tāpat bija interesanti apskatīt Ogres bibliotēku un notekūdeņu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.”
“Īpaši noderīga bija pieredzes apmaiņa ar citu organizāciju pārstāvjiem, labās prakses piemēru iepazīšana. Vērtīga bija arī iespēja gūt jaunas idejas un iedvesmu turpmākajai attīstībai.”
“Iegūtās zināšanas būs noderīgas, plānojot pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumus, izvērtējot investīciju lietderību un meklējot ekonomiski pamatotus risinājumus energoresursu patēriņa samazināšanai. Labās prakses piemērus iespējams izmantot arī turpmāko pašvaldības attīstības projektu sagatavošanā.”*
Mācību brauciena moderatore, SIA “Sustinere Latvija” vadītāja Dace Helmane norāda, ka viens no būtiskākajiem novērojumiem ir Igaunijas kolēģu pārdomātā un mērķtiecīgā plānošanas pieeja: “Skaidri definēti mērķi, konsekventa virzība uz tiem un visu aktivitāšu pakārtošana ilgtermiņa vīzijai ir tas, ko ir vērts pārņemt. Šis brauciens vēlreiz apstiprināja, ka nav jāmēro ļoti tāls ceļš, lai ieraudzītu patiešām vērtīgu un interesantu pieredzi. Arī mums tepat Latvijā ir daudz iedvesmojošu piemēru, tāpat kā kaimiņvalstī Igaunijā,” rezumē Dace Helmane.
Svarīgākais uzdevums, kas tagad stāv priekšā Latgales pašvaldībām, ir kritiski izvērtēt, kuras no gūtajām atziņām un redzētajiem tehniskajiem risinājumiem ir iespējams praktiski pielāgot un izmantot reģiona turpmākajā izaugsmē.
Paldies visiem pieredzes apmaiņas dalībniekiem un uzņemošajām organizācijām par vērtīgajām diskusijām, dalību zināšanās un kopīgo iedvesmu!
Pieredzes apmaiņas brauciens tiek organizēts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.
*Dalībnieku atziņas, vērtējumi un priekšlikumi šajā publikācijā atspoguļoti apkopotā un redakcionāli saīsinātā veidā, balstoties uz pēc pieredzes apmaiņas vizītes aizpildītajās dalībnieku novērtējuma anketās sniegtajām atbildēm.
