Kas maņ ryup? Maņ ryup muzyka.

Muzyka paceļ spōrnūs ikvīnu. Tei aizrauj, sajūsminoj, atbreivoj i ari jem.Kai es varu namīļōt muzyku? Tei maņī ir jau nu bārnu dīnom īauklāta, auguse raizī ar maņi i tagad ir myužeigais dziniejs munā dvieselē. Es asu fanātiķis, muzykāls narkomāns. Muzyka ir muns pozitīvais suicīds. Maņ ryup muna muzyka.

Muzyka. Šū vōrdu es rokstu ar lelū burtu, jo tei vīnmār ir oriģināla. Kotrs pats tū izdzeivoj i veidoj sovā sirds studejā – izkrōsoj notys kai mōkslinīks, savij nošu līnejys kai klyugu piniejs i aizalaiž kūpā ar melodiju vīnōtā ekstāzē.

Muni boltī, nūspālātī pierksti, muna plauksta, kas asiņoj, muna nūgurušō lūceitova. Tōs ir munys ryupis par muzyku. Vīnolga, voi tei byutu bungu vōleite, ar kuru žongliereju, voi tōs byutu placus nūspīdūšōs akordeona siksnis, voi tōs byutu ģitārys skaneigōs steigys, kas bīži viņ pierkstym napasakļaun. Tys gon veļ ir tykai sōkums i ryupis par sōkumu.

Bet pasauļī mes visi dzeivojam zam vīna jumta. Muzyka ir lūgs. Maņ ryup, lai tys vīnmār byutu teirs, spūžs, tayds, kas laiž cauri sauļis storus. Tik daudzi aizvalk aizkarus šam lūgam, jō baidās riskiet, baidās īsalaist muzykys pīdzeivōjumā. Tyk daudzi izsyt stiklu muzykys lūgā, jō naprūt nūvierteit, saudzeit, ryupietīs. Jī nagrib īsadziļinōt nikur cytur, kai tikai poši sovā egoismā, nareti naapsazinojūtīs tū.

Maņ ryup, lai dzeivō muzyka tiktu cīneita, lai tei patīšam dzeivōtu. Sintētiskais vilnis, pōrveidōti bolsi, pōri māram pōrtaiseita dzīsma voi vīnkōršōts plaģiāts. Tys viss nav vōrda „muzyka”cīneigs. Maņ ryup, lai pasauļī byutu patīsi mūziķi, patīsi muzykys saplūseitī, kas īelpoj i izelpoj muzyku.

Da, cilvākam ir ambīcijas, tai tam ir jōbyut, bet muzyka prosa pilneigu i pazemeigu acadūšonūs.

Es nivīnu nanūsūdu, es tikai sprīžu, jo maņ ryup.

Visbaidzūt maņ ryup, lai pasauļa navis vergoj muzykai, bet gon ar muzyku kolpoj vins ūtram, lobklōjeibai, labesteibai, tyvōkmīlesteibai, jo dzīsma ir spōrni dvieselej.