Latgolys Radeja: Preiļūs izvirza apbolvuošonai
Leidz 31.oktobram Preiļu nūvoda dūme aicynoj uzjāmumus, īstuodis i navaļstiskuos organizacejis izvirzeit apbolvuošonai ar Preiļu nūvoda dūmis Atzineibys rokstim personys, kurys davuš vysleluokū īguļdejumu Preiļu nūvoda atteisteibā.Šudiņ divuos stuņdēs Latgolys apgoboltīsa skateis AS “Rēzeknis syltumteikli” praseibu pret SIA “Latgalis enerģeja” par nūmys moksys poruoda pīdziņu i nūmys leiguma atzeišonu par izbeigtu. Jau ziņuots, ka Latgolys apgoboltīsys Civillītu tīsys kolegejis tīsnese nūlāmuse apmīrynuot AS “Rēzeknis Sytumteikli” pīsacejumu par praseibys nūdrūšynuošonu pret SIA “Latgalis Enerģeja”, apķeilojūt arī tūs moksuojumus, arī nūguldejumus kredītīstuodē, kurī pīsanuok nu trešajom personom jebkurys bankys nūrieķinu kontūs. Nūsaceits, ka praseibys nūdrūšynuojums sasnīdz Ls 880 354.
SIA “Latgalis Enerģeja” Augstuokuos tīsys Civillītu palātā 8. oktobrī puorsydziejus Latgalis apgoboltīsys lāmumu par uzjāmumam pīderūšuos kustamuos montys i skaidrys naudys leidzekļu apķīluošonu.
Veicūt kuortejūs gaisa temperatūrys mierejumus Rēzeknis pirmsškolys izgleiteibys īstuodēs vakar vokorā konstatāts, ka temperatūra nivīnā Rēzeknis bārnuduorzā nav normys rūbežuos. Minimālajai gaisa temperatūrai pyrmškolys izgleiteibys īstuodēs juobyut plus 18 grādi piec Celsija, bet vakar puorbaudeitajūs bārnuduorzūs maksimāluo temperatūra sasnīdze tikai 14 grādus piec Celsija. Dažvīt temperatūra beja nūsakrytus leidz ostoņim grādim.
Šudiņ 11 stuņdēs Kruoslovys rajona padūmē vīnpadsmit īdzeivuotuoji sajims Ministru kabineta reikuojuma izrokstus par uzjimšonu Latvejis pylsūneibā naturalizācejis kuorteibā. Svineigajā pasuokumā pīsadaleis i jaunūs pilsūņus sveiks Kruoslovys rajona padūmis prīkšsādātuojs Andris Badūns , NP Daugavpils reģionāluos nūdaļis vadeituojs Jānis Bružiks i vadeituoja vītnīks Ilmārs Rutkovskis.
Nu šudiņdīnys leidz 21. oktobram Daugavpils Universitātē nūteik 5. starptautiskuo konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. Konference veļteita myusdīnuos aktuālu sociālū i humanitārū zynuotņu i informacejis tehnoloģejis problemu rysynuošonai muokslys izgleiteibys i kulturys aspektā. Konferencis starptautiskais raksturs ļaun tai aptiemēt pīsaceituos tēmys pasaulis kontekstā, veicynojūt pīredzis apmaiņu starp Latvejis i cytu valstu zynuotnīkim. Konferencē pīsadolās vairuok nakai 100 daleibnīki nu ASV, Boltkrīvejis, Itālejis, Krīvejis, Latvejis, Lītuvys, Pūlejis, Sūmejis i Vuocejis.
