RURAL-UP: No investīciju piesaistes līdz mākslīgajam intelektam un pārtikas eksportam: Latgales uzņēmēji pieredzes apmaiņā Tartu gūst praktiskas idejas biznesa attīstībai
Kā pārliecināt investoru par sava uzņēmuma potenciālu? Kāpēc straujš apgrozījuma pieaugums vēl nenozīmē veiksmīgu biznesu? Kā panākt, lai uzņēmumu atrod ne tikai Google, bet arī mākslīgā intelekta meklēšanas rīki? Un ko Latgales pārtikas ražotāji var mācīties no Igaunijas uzņēmuma, kura produkcija nonāk vairāk nekā 20 valstu tirgos?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem 2026. gada 8. – 9. oktobrī Tartu, Igaunijā, meklēja projekta RURAL-UP dalībnieki – uzņēmēji no Latgales plānošanas reģiona un Valmieras Attīstības aģentūras pārstāvētajām teritorijām. Pieredzes apmaiņas vizīte apvienoja uzņēmējdarbības ekspertu lekcijas, praktiskus ieteikumus, starptautisku kontaktu veidošanu un iespēju klātienē iepazīt Igaunijas pārtikas ražošanas pieredzi.
Vizītes laikā Latvijas uzņēmēji tikās ar Igaunijas un Somijas projekta dalībniekiem, pārrunāja uzņēmējdarbības izaicinājumus un iepazinās ar risinājumiem, kurus iespējams pielāgot arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas reģionos.
Investīciju piesaiste: ne katram uzņēmumam vajadzīgs investors
Pirmās dienas seminārā investors un Igaunijas Biznesa eņģeļu tīkla (Estonian Business Angels Network jeb EstBAN) valdes loceklis Jan Lätt pievērsās vienam no uzņēmējdarbības attīstības būtiskākajiem jautājumiem – kā uzņēmējam izvērtēt savas izaugsmes ambīcijas un izvēlēties tām atbilstošu finansējuma modeli.
Viens no galvenajiem vēstījumiem bija, ka investīciju piesaiste nav pašmērķis. Pirms uzrunāt investorus, uzņēmējam jāsaprot, kādu uzņēmumu viņš vēlas veidot.
Seminārā tika aplūkoti trīs uzņēmējdarbības modeļi:
- Dzīvesveida uzņēmums (lifestyle business) – uzņēmējdarbība, kas nodrošina īpašniekam stabilus ienākumus, neatkarību un vēlamo dzīvesveidu, neizvirzot strauju izaugsmi par obligātu mērķi.
- Uz peļņu un dividendēm orientēts uzņēmums (dividend business) – uzņēmums, kura prioritāte ir ilgtspējīga rentabilitāte, efektīva pārvaldība un iespēja gūto peļņu izmaksāt īpašniekiem.
- Uzņēmums ar papildu izaugsmes potenciālu (bonus business) – uzņēmējdarbība, kurai līdzās pamatdarbībai ir iespējas attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgus vai piesaistīt investorus.
Šāds skatījums ir īpaši nozīmīgs reģionu uzņēmējiem. Nelielai ģimenes saimniecībai, amatniecības uzņēmumam vai vietējam pārtikas ražotājam veiksmīga attīstība ne vienmēr nozīmē strauju paplašināšanos. Dažkārt lielāka vērtība ir stabilai peļņai, kvalitātei un iespējai saglabāt kontroli pār savu uzņēmumu.
Savukārt uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārēju kapitālu, ar labu ideju vien nepietiek. Investoram nepieciešami pierādījumi, ka produktam ir pieprasījums, uzņēmumam ir skaidrs biznesa modelis un ieguldītie līdzekļi palīdzēs radīt papildu vērtību.
Pieci jautājumi, uz kuriem uzņēmējam jāatbild pirms investora uzrunāšanas
1. Kādu problēmu risina mans produkts? Uzņēmējam jāspēj paskaidrot, kāpēc klientam produkts ir nepieciešams un par ko viņš ir gatavs maksāt.
2. Cik liels ir potenciālais tirgus? Nepietiek ar pārliecību, ka produkts ir labs. Jāizprot klientu skaits, vajadzības un reālās pārdošanas iespējas.
3. Kas mani atšķir no konkurentiem? Priekšrocība var būt īpaša tehnoloģija, zināšanas, produkta kvalitāte, zīmols vai piekļuve konkrētam tirgum. Jo vieglāk uzņēmuma piedāvājumu nokopēt, jo sarežģītāk pamatot ilgtermiņa konkurētspēju.
4. Cik daudz finansējuma nepieciešams un kā tas tiks izmantots? Investori vēlas redzēt konkrētu attīstības plānu, nevis tikai vispārīgu vēlmi paplašināt darbību.
5. Kādi ir būtiskākie riski? Atkarība no viena liela klienta, piegādātāja, investora vai noieta tirgus var radīt nopietnu apdraudējumu uzņēmuma stabilitātei.
Būtiska atziņa: uzņēmuma spēja pelnīt, saglabāt neatkarību un kontrolēt riskus var būt svarīgāka par strauju izaugsmi jebkuriem līdzekļiem.
Kā noteikt uzņēmuma vērtību?
Investīciju tēmu papildināja uzņēmuma Wisecounter valdes priekšsēdētāja un partnera Maario Laas prezentācija par uzņēmuma vērtības noteikšanu.
Uzņēmuma vērtība nav tikai tā īpašumā esošo ēku, iekārtu, transportlīdzekļu vai krājumu summa. To ietekmē arī spēja nākotnē radīt ienākumus, klientu loks, tirgus pozīcija, finanšu rezultāti, attīstības perspektīvas un uzņēmējdarbības riski.
Vērtēšanas procesā nozīmīga ir finanšu informācijas kvalitāte. Uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt investoru, pārdot kapitāldaļas vai plānot attīstību, jāspēj pamatot savus ieņēmumus, izmaksas, saistības un prognozes.
Praktisks ieteikums: arī tad, ja uzņēmuma pārdošana vai investīciju piesaiste nav aktuāla, regulāra finanšu rezultātu izvērtēšana palīdz saprast, kuri produkti vai pakalpojumi patiesībā rada lielāko vērtību un kur tiek zaudēta peļņa.
Uzņēmuma izaugsme un naudas plūsma: kāpēc lielāks apgrozījums ne vienmēr nozīmē lielāku peļņu?
Uzņēmējdarbības izaugsmes izaicinājumiem bija veltīta Merylin Rüütli nodarbība “Controlled Chaos” jeb „Kontrolētais haoss”.
Strauja uzņēmuma attīstība bieži tiek uztverta kā panākumu apliecinājums, tomēr izaugsme rada arī jaunus riskus. Palielinoties pasūtījumu apjomam, nepieciešams iegādāties vairāk izejvielu, nodrošināt papildu darbaspēku, paplašināt ražošanas jaudas un finansēt ikdienas darbību.
Situācija kļūst īpaši sarežģīta, ja par piegādātajām precēm klienti norēķinās vēlāk, bet par izejvielām, algām un enerģiju jāmaksā jau tagad.
Tādējādi uzņēmums var piedzīvot paradoksu – pasūtījumu un apgrozījuma kļūst vairāk, bet brīvo naudas līdzekļu ir mazāk.
Ko uzņēmēji var darīt, lai izaugsme nekļūtu par finanšu slogu?
- Plānot naudas plūsmu. Jāvērtē ne tikai ieņēmumu un izdevumu kopējais apjoms, bet arī tas, kad nauda faktiski ienāk uzņēmuma kontā un kad jāveic maksājumi.
- Aprēķināt katra produkta rentabilitāti. Liels pārdošanas apjoms nekompensēs situāciju, ja produkta pašizmaksa ir pārāk augsta.
- Izaugsmi sasaistīt ar ražošanas kapacitāti. Pirms uzņemties jaunus pasūtījumus, jāizvērtē, vai uzņēmums spēs tos izpildīt, nezaudējot kvalitāti.
- Kontrolēt krājumus un izmaksas. Pārmērīgi izejvielu vai gatavās produkcijas krājumi piesaista līdzekļus, kurus citādi varētu izmantot uzņēmuma attīstībai.
- Saglabāt finanšu rezervi. Tā palīdz pārvarēt neparedzētas izmaksas, maksājumu kavējumus un sezonālas pieprasījuma svārstības.
Šie jautājumi ir īpaši aktuāli pārtikas ražotājiem un lauksaimniecības uzņēmumiem, kuru darbību ietekmē sezonalitāte, izejvielu cenas un produkcijas uzglabāšanas termiņi.
Vai mākslīgais intelekts spēj atrast un ieteikt jūsu uzņēmumu?
Digitālajai redzamībai un mainīgajiem informācijas meklēšanas paradumiem bija veltīta SEO speciālista Roland Kivitare prezentācija.
Līdz šim uzņēmumi lielu uzmanību pievērsa tam, lai to mājaslapas parādītos pēc iespējas augstāk Google meklēšanas rezultātos. Taču arvien vairāk cilvēku informāciju meklē arī ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, uzdodot konkrētus jautājumus un sagaidot apkopotas atbildes.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jādomā ne tikai par atslēgvārdiem, bet arī par informācijas kvalitāti, uzticamību un pieejamību.
Viena no būtiskākajām semināra atziņām – uzticamība digitālajā vidē kļūst arvien svarīgāka. Uzņēmuma reputāciju veido ne tikai tas, ko uzņēmums pats par sevi raksta, bet arī klientu atsauksmes, informācija citās vietnēs un konsekventa komunikācija.
Seši praktiski soļi uzņēmuma digitālās redzamības uzlabošanai
1. Atbildiet uz klientu īstajiem jautājumiem. Mājaslapā skaidri izstāstiet, cik maksā produkts, kur to var iegādāties, kādas ir tā priekšrocības un kā izvēlēties piemērotāko risinājumu.
2. Sakārtojiet Google uzņēmuma profilu. Pārbaudiet adresi, kontaktinformāciju, darba laiku, kategorijas un pievienojiet kvalitatīvas fotogrāfijas.
3. Veidojiet saturu, kas sniedz reālu vērtību. Skaidri produktu apraksti, biežāk uzdotie jautājumi, lietošanas padomi un uzņēmuma pieredzes stāsti palīdz klientiem pieņemt lēmumu.
4. Veiciniet patiesas klientu atsauksmes. Tās palīdz citiem cilvēkiem izvērtēt uzņēmumu un stiprina tā reputāciju. Atsauksmēm jābūt godīgām, nevis mākslīgi veidotām.
5. Nodrošiniet vienotu informāciju dažādos kanālos. Uzņēmuma nosaukumam, kontaktinformācijai un piedāvājumam mājaslapā, sociālajos tīklos un uzņēmumu katalogos jābūt savstarpēji saskaņotam.
6. Regulāri atjaunojiet informāciju. Novecojušas cenas, neaktuāls darba laiks vai nepilnīgi pakalpojumu apraksti var mazināt potenciālo klientu uzticēšanos.
Šie ieteikumi ir noderīgi arī mazām lauku saimniecībām, mājražotājiem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un amatniekiem. Digitālā redzamība nav tikai lielu uzņēmumu priekšrocība – kvalitatīva informācija var palīdzēt arī nelielam reģionālam uzņēmumam sasniegt jaunus klientus.
SALVEST: 80 gadu pieredze, vietējās izejvielas un produkcija vairāk nekā 20 valstu tirgos
Pieredzes apmaiņas vizītes nozīmīga daļa bija pārtikas ražošanas uzņēmuma SALVEST apmeklējums Tartu.
Uzņēmums dibināts 1946. gadā, un 2026. gadā tas atzīmē 80 darbības gadus. Šajā laikā SALVEST ir attīstījies par daudzveidīgu pārtikas ražotāju, kura sortimentā ir zupas, gatavās maltītes, konservēti dārzeņi, tomātu mērces, ievārījumi, bērnu pārtika un bioloģiski produkti.
Uzņēmuma darbībā būtiska nozīme ir sadarbībai ar vietējiem izejvielu audzētājiem. Tā ļauj veidot ciešāku saikni starp lauksaimniecību un pārstrādes nozari, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku.
SALVEST pieredze demonstrē, ka uzņēmuma izaugsmei nav obligāti jāatsakās no vietējās izcelsmes un tradīcijām. Gluži pretēji – tās var kļūt par konkurētspējas priekšrocību, ja tiek apvienotas ar produktu attīstību, kvalitātes kontroli un mērķtiecīgu darbu eksporta tirgos.
Saskaņā ar vizītes laikā aplūkoto uzņēmuma informāciju vairāk nekā 30 % produkcijas tiek eksportēti, un SALVEST produkti ir pieejami vairāk nekā 20 valstu tirgos. Uzņēmums pārstāv vairākus zīmolus un attīsta dažādām patērētāju grupām paredzētus produktus.
Ko no SALVEST pieredzes var mācīties Latgales pārtikas ražotāji?
Vietējā izcelsme ir vērtība. Sadarbība ar lauksaimniekiem un skaidrs produkta izcelsmes stāsts var kļūt par būtisku zīmola priekšrocību.
Vienu izejvielu iespējams izmantot dažādos produktos. Pārstrāde ļauj paplašināt piedāvājumu, pielāgoties klientu vajadzībām un radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Eksportam nepieciešama sistemātiska pieeja. Līdzās produkta kvalitātei nozīme ir iepakojumam, pārtikas drošības prasībām, loģistikai, ražošanas jaudai un spējai nodrošināt nemainīgu kvalitāti.
Ilgtspēja var palīdzēt samazināt izmaksas. Uzņēmuma prezentācijā tika aplūkoti arī resursu efektivitātes risinājumi – saules enerģijas izmantošana, ūdens atkārtota izmantošana un ražošanas bioloģisko atlikumu lietderīga pārstrāde.
SALVEST piemērs parāda, kā ilgtspējas risinājumi var būt saistīti ne tikai ar vides aizsardzību, bet arī ar uzņēmuma konkurētspēju un ražošanas izmaksu pārvaldību.
Starptautiska sadarbība uzņēmējdarbības stiprināšanai reģionos
Vizītes laikā notika arī Latvijas, Igaunijas un Somijas projekta partneru tikšanās, kurā tika pārrunāta projekta īstenošanas gaita un turpmākās sadarbības aktivitātes.
Projekta RURAL-UP ietvaros uzņēmējiem tiek sniegta iespēja pilnveidot zināšanas, paplašināt kontaktu loku un iepazīt citu valstu uzņēmējdarbības pieredzi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai reģionos.
Tartu pieredzes apmaiņas vizīte vēlreiz apliecināja, ka uzņēmējdarbības izaugsmi veicina ne tikai finansējums, bet arī zināšanas, sadarbība, gatavība pārskatīt ierastos risinājumus un prasme izmantot jaunas iespējas.
Iegūtās atziņas par investīciju piesaisti, uzņēmuma vērtības noteikšanu, naudas plūsmas pārvaldību, digitālo redzamību un pārtikas ražošanas attīstību dalībnieki varēs izmantot, pilnveidojot savus uzņēmumus Latgalē un citos Latvijas reģionos.
Projekta partneri: Latgales plānošanas reģions un Valmieras Attīstības aģentūra (Latvija), Tartu Business Advisory Services (SA Tartu Ärinõuandla, Igaunija) un Dienvidaustrumsomijas Lietišķo zinātņu universitāte (Xamk, Somija).
Kontaktpersona Latgales plānošanas reģionā
Projekta eksperts:
Andris Ondzuls,
andris.ondzuls@lpr.gov.lv
Mob.t. +371 22353495
Projekta vadītāja:
Kristīne Smagare
kristine.smagare@lpr.gov.lv
Mob.t. +371 6461457
Projekts Rural Up tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam ietvaros, projekts līdzfinansēts no Eiropas Savienības.
