Vairāk nekā 40 ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāji Latgalē iepazīst reģiona investīciju potenciālu un austrumu pierobežas izaicinājumus
16. septembrī Latgali reģionālās vizītes ietvaros apmeklēja vairāk nekā 40 Latvijā akreditēto ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāji. Vizītes mērķis bija veicināt ārvalstu investīciju piesaisti, tūrisma attīstību un Latvijas preču eksportu, vienlaikus iepazīstinot diplomātus ar Latgales ekonomisko potenciālu un aktualizējot Eiropas austrumu flanga stiprināšanas nozīmi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Vizītes laikā ārvalstu diplomāti iepazina Latgali no dažādiem skatpunktiem – uzņēmējdarbības, reģionālās attīstības, drošības un kultūrvēsturiskā mantojuma. Rēzeknē viesi apmeklēja “Latvijas Finiera” kokapstrādes rūpnīcu “VEREMS”, kur iepazinās ar uzņēmuma darbību un ražošanas attīstību.
Savukārt Latgales vēstniecībā GORS diplomātisko pārstāvniecību vadītāji tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem. Tikšanos atklāja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Juris Poikāns, kam sekoja Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Preiļu novada domes priekšsēdētāja Alda Adamoviča uzruna. Savukārt Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja un Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne iepazīstināja viesus ar Latgales attīstības tendencēm, uzņēmējdarbības un investīciju vidi, reģiona potenciālu, kā arī izaicinājumiem, ko nosaka atrašanās pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas.
A. Adamovičs uzsvēra, ka šāda formāta vizīte sadarbībā ar Ārlietu ministriju tiek organizēta jau trešo gadu, sniedzot iespēju ārvalstu diplomātiem tuvāk iepazīt Latgales reģionu, tikties ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem.
“Galvenais mērķis ir parādīt to, kas mums Latgalē jau ir – gan uzņēmējdarbības un infrastruktūras jomā, gan šobrīd īpaši aktuālajās drošības un aizsardzības nozarēs. Vienlaikus mums ļoti būtiska ir ārvalstu investīciju piesaiste reģionam, tādēļ ar vēstniekiem pārrunājam arī konkrētas sadarbības iespējas, apmaināmies ar kontaktiem un ceram, ka šīs tikšanās pārtaps praktiskā sadarbībā un jaunās investīcijās Latgalē,” norādīja A. Adamovičs.
Viņš akcentēja arī vienu no Latgales konkurētspējas priekšrocībām investoru piesaistē – reģionā darbojas divas speciālās ekonomiskās zonas – Latgales speciālā ekonomiskā zona un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, kas piedāvā uzņēmumiem virkni priekšrocību un atbalsta instrumentu investīciju projektu īstenošanai. Reģionam ir būtiski, lai informācija par šīm iespējām ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību nonāktu arī līdz uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem viņu pārstāvētajās valstīs.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī Eiropas austrumu pierobežas ekonomiskajai un sociālajai noturībai. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens uzsvēra, ka austrumu pierobežas stiprināšana nav tikai fiziskās drošības jautājums – tikpat būtiski ir radīt priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un cilvēku palikšanai reģionā.
“Investors šodien vērtē ne tikai zemes vai ražošanas telpu pieejamību, bet visu vidi kopumā. Lai piesaistītu jaunas investīcijas, nepieciešama gatava industriālā infrastruktūra, kvalificēts darbaspēks, mājokļu pieejamība un atbilstoši valsts atbalsta instrumenti. Mūsu uzdevums ir radīt tādus apstākļus, kuros uzņēmēji vēlas ienākt, investēt un attīstīties Latgalē,” uzsvēra D. Rubens.
Līvānu uzņēmumi jau šobrīd apliecina savu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, taču reģiona turpmākai izaugsmei būtiski ir atbalsta instrumenti, kas vienlaikus stiprina ekonomisko un sociālo drošību visā austrumu pierobežā.
Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju un partneriem Eiropas līmenī turpina darbu, lai Latgales kā Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģiona specifiskās vajadzības tiktu ņemtas vērā arī nākamajā ES plānošanas periodā. Reģionam būtiski ir mērķēti un elastīgi atbalsta instrumenti, kas atbilst pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, ir ātri ieviešami un sniedz praktisku ekonomisko un sociālo ieguvumu reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Pēc tikšanās GORĀ diplomātiskās pārstāvniecības vadītāji apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu un Kinoloģijas centru, kur Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Gunta Pujāta vadībā iepazinās ar centra infrastruktūru un robežsargu ikdienas darbu. Vizīte turpinājās Grebņevas robežkontroles punktā Ludzas novadā, kur diplomāti klātienē iepazinās ar Latvijas austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem un Valsts robežsardzes darbu uz Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas.
Reģionālās vizītes noslēgumā diplomāti viesojās Preiļu pilī, tādējādi vizītes laikā iepazīstot ne tikai Latgales uzņēmējdarbības, investīciju un drošības dimensiju, bet arī reģiona kultūrvēsturisko mantojumu.
Šādas vizītes sniedz iespēju Latgali parādīt klātienē – kā reģionu ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi un industriālo infrastruktūru, starptautiski konkurētspējīgiem uzņēmumiem, bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un vienlaikus stratēģiski nozīmīgu lomu Eiropas Savienības austrumu pierobežā.
Vizīti organizēja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu.
TV3: “Cerībā veicināt investīcijas un tirdzniecību: ap pussimts ārvalstu vēstnieku apmeklē Latgali”
Foto: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Laura Celmiņa